Vēja parks Tārgale neizprotamā veidā ticis pie OIK garantijām, neskatoties uz to, ka tās tikušas piešķirtas tālajā 2011. gadā.

Lai arī valdība jau daudzus gadus sola iedzīvotājus pakāpeniski atbrīvot no elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sloga, realitātē tas nenotiek.

Ekonomikas ministrija (EM) informē, ka jau kopš 2012. gada komersantiem vairs netiek piešķirtas jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Taču šobrīd – deviņus gadus vēlāk – ar OIK garantijām elektroenerģijas tirgū iesoļo Tārgales vēja parka attīstītāji. Izrādās 2011. gadā EM ir piešķīrusi SIA TCK tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros gadā līdz 165 000 MWh, ziņo Neatkarīgā rīta avīze. Un nu šīs OIK garantijas pēc 10 gadiem ir pārmantojis jeb pārpircis igauņu kompānija Utilitas. Tas dos iespēju kompānijai 20 gadus saņemt valsts atbalstu. Aptuvenās aplēses liecina, ka 20 gados Tārgales vēja parka īpašnieki valsts atbalstā varētu saņemt aptuveni 150 miljonus eiro. Tas viss no mūsu kabatām.

Jāpiezīmē, ka šobrīd Latvijā jaudīgākais vēja parks pieder SIA Winergy ar deviņām vēja turbīnām, kas atrodas Ventspils novada Platenē. Arī šīs komersants valsts atbalstu ir tiesīgs saņemt 20 gadus. Pagājušajā gadā obligātā iepirkuma ietvaros SIA Winergy papildus izmaksāti aptuveni 3,8 miljoni eiro. Kopš ekspluatācijas uzsākšanas 2012. gadā tie pārsniedz 22 miljonus eiro. Kopumā Platenes vēja parks 20 gadu ekspluatācijas laikā saņems ap 45 miljonus eiro. Kamēr uzņēmums pelna miljonus, tikmēr vietējai pašvaldībai tiek atmestas kapeikas – Ventspils novada dome iepriekš ir informējusi, ka ieguvums novada budžetā no vēja parka ir vien aptuveni seši tūkstoši eiro gadā.

Daudzi iedzīvotāji arī satraucas par to, kāda tipa mirguļojošie gaismas detektori tiks uzstādīti uz Tārgales vēja parka turbīnām – tie paši baltie, kādi vēja parkā Platene, kas vakaros un naktīs iedzīvotāju mājās rada diskotēkas atmosfēru, vai arī modernāki sarkanas gaismas detektori, kas apkārtējiem traucētu mazāk. Taču vislabāk būtu, ka turbīnas būtu aprīkotas ar automātiskajām gaismām, kuras ieslēdzas, tikai tuvojoties lidmašīnai. Diemžēl automātisko gaismu nebūs, taču tiek solītas sarkanās. Utilitas attīstības vadītājs Rene Tammist informē, ka, konsultējoties ar Ventspils novada pašvaldību, kā arī ņemot vērā dažādus noteikumus, vēja turbīnas tikšot aprīkotas ar B tipa aizsarggaismu, kas ir sarkanā krāsā. Turklāt astoņas turbīnas būšot aprīkotas ar gaismas sensoriem, kuri būs savienoti vienotā parka vadības ķēdē. Tāpat parka vadības procesorā būs ieprogrammēta teritorijas karte un dzīvojamo ēku atrašanās vieta tajā. Laikā, kad spīdēs saule, bet turbīnu lāpstiņu ēnas aizsniegsies līdz kādai no mājām, procesors atslēgšot attiecīgo turbīnu, lai neradītu mirgošanas efektu no mainīgajām ēnām.

Vēja parku attīstītāji kā vienu no lielākajiem ieguvumiem parasti min to, ka vietējiem iedzīvotājiem tikšot nodrošināts darbs, toskait būvniecības procesā. Tomēr, kad Ventas Balss devās fotografēt būvniecības darbus, kāds strādnieks atklāja, ka objektā pamatā darbojas celtnieki no Igaunijas un Rīgas. Tādēļ vaicājām attīstītājam, vai vēja parka būvniecības procesā iesaistīti vietējie cilvēki no Ventspils novada. Zināms, ka galvenais vēja parka būvnieks ir igauņu kompānija. Atbildi saņēmām visai vispārīgu, kurā klāstīts, ka daļa no būvniecības procesā iesaistītajiem cilvēkiem varētu būt no Ventspils novada, Ventspils pilsētas vai Kurzemes novada. Tammist norāda, ka būvniecības laikā darbiniekus piesaista būvuzņēmēji. Šobrīd būvnieki meklē darbiniekus, kas varētu strādāt ceļu būvniecībā.

Utilitas arī vaicājām vai pēc vēja parka ekspluatācijas beigām kompānija no zemes izvāks iedzītos pāļus un betona pamatus. Interneta vidē var atrast informāciju, ka parasti tiek novāktas tikai pašas turbīnas, bet milzīgie betona pamati vidē paliek uz mūžīgiem laikiem, jo to demontāža var izmaksāt pat vairāk nekā to izbūve, tādēļ vēja kompānijām to nav izdevīgi darīt. Tammist rakstiski atbild, ka atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, pēc turbīnu ekspluatācijas beigām visas iekārtas ir jādemontē un zeme jārekultivē kā lauksaimniecības. Tas tikšot nodrošināts. Šī atbilde tomēr īsti neļauj saprast, vai pamati tiks izrakti pilnībā, vai arī tie paliks zem zemes virskārtas, vai arī zeme tiks rekultivēta tikai tiem apkārt.

Jau ziņojām, ka šomēnes ar lielu jaudu uzsākta vēja parka Tārgale būvniecība, kurā būs 14 vēja turbīnas. Sākotnēji projektu attīstīja SIA TCK, kas to martā pārdeva igauņu kompānijai Utilitas. Daļai parka nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas vietējos iedzīvotājos rada aizdomas par negodīgām darbībām.

Lasi vēl

Komentāri (5)

  • -3
    yolo Pirms 6 dienām, 22 stundām

    Varbūt labāk uzrakstiet cik Mwh saražots šajā laikā un cik co2 nav izmests atmosfērā pie šāda saražotā apjoma? Nabaga pašvaldība gadā saņem 6tūkstošus par 9 stabiem. Labāk ar oglēm būtu razojuši pie mums elektrību... pareizi sapratu?

  • -1
    Alberts koks Pirms 6 dienām, 21 stundas

    Ļoti labi ka saņems.

  • 0
    Alberts koks Pirms 6 dienām, 20 stundām

    “PATA” grupas uzņēmumu vadītājs Uldis Mierkalns: “Pēc 20 gadiem ārvalstu meža nozares uzņēmumi un fondi būs iegādājušies nozīmīgu Latvijas zemes un meža teritoriju, lai vēlāk tirgotu oglekļa un bioloģiskās daudzveidības kredītus globālajiem uzņēmumiem, kuriem būs jākompensē uz vidi radītā ietekme. Ja kādam būs vēlme uzbūvēt jaunu rūpnīcu Latvijā, šādu atļauju vairs nebūs iespējams saņemt.”

  • 0
    Vadims Kevrelis Pirms 6 dienām, 20 stundām

    Tas OIK ir kā vecs karavīra zābaks kurš sen jau kā ir izdots no mantu noliktavas un ir nenonēsājams.

  • -3
    Brīvība Pirms 6 dienām, 14 stundām

    Vienmēr muld, ka parastiem uzņēmējiem jāgrozās un jaizdzīvo kā māk, un lai tos drošāk izputinātu,
    vēl 'kontrolšāviens ar profesijas aizliegumiem melīgās kovidafēras ietvaros,
    bet šiem propelleru afēristiem zaļā gaisma.
    Šie būs lielas naudas izmaksājuši korumpētai kliķei.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: