Kad es pabeidzu universitāti, man bija jānostrādā trīs gadi pēc norīkojuma. Mūsu kursu nesadalīja uz prestižām galvaspilsētas redakcijām, bet gan uz reģioniem. Tas bija citā valstī, kur pastāvēja šāda kārtība. Tai bija gan savi plusi, gan mīnusi.
Pastāvēs, kas pārvērtīsies
«Ņems, kas atdos, veiks, kas zaudēs, Pastāvēs, kas pārvērtīsies!» – lugā Zelta zirgs rakstīja mūsu tautas dižgars Rainis. Viņa viedie vārdi...
Pavasara revīzija skapī un galvā
Es skatos uz savu krūzi. Tajā ir plaisa. Negribu to izmest, jo šī krūze ir lieciniece prieka mirklim. Tā mēs darām, vai ne? Ieķeramies lietās, cilvēkos,...
Gatavība pārmaiņām
Manos studiju laikos runāja par to, ka mēs dzīvosim informācijas sabiedrībā, kur galvenā loma ir tehnoloģijām, kas veicina informācijas izmantošanu visās...
Klusā krīze
Par jauniešu mentālo veselību Latvijā runā pārāk maz un pārāk klusi. Tikmēr realitāte rāda, ka arvien vairāk pusaudžu un jauniešu izjūt trauksmi,...
Viedtālruņi aiz atslēgas
Pagājušajā gadā stājās spēkā aizliegums skolās lietot mobilos telefonus līdz 6. klasei, bet nu jau Saeimā pieņemts nākamais solis – no nākamā...











