Vispārīgā datu aizsardzības regula

Jaunā Vispārīgās datu aizsardzības regula, kas spēkā stājusies 2018.gada 25.maijā, neierobežo plašsaziņas līdzekļu darbu. Plašsaziņas līdzekļi arī turpmāk strādā atbilstoši likumam “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, saskaņā ar Satversmes pantiem par vārda brīvību un tiesu praksi par tiesībām atspoguļot informāciju sabiedrības labā.

Plašsaziņas līdzekļiem nav jāsaņem personu atļauja informācijas iegūšanai vai fotogrāfiju uzņemšanai žurnālistikas vajadzībām.

 

Datu valsts inspekcija informē:

  • (FPDAL 5.pants) FPDAL 7., 8., 9., 11. un 21. pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", mākslinieciskām vai literārām vajadzībām.
  • Apstrādei žurnālistikas vajadzībām dalībvalstis paredz izņēmumus vai atkāpes no II nodaļas (Principi), III nodaļas (Datu subjekta tiesības), IV nodaļas (Pārzinis un apstrādātājs), V nodaļas (Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām), VI nodaļas (Neatkarīgas uzraudzības iestādes), VII nodaļas (Sadarbība un konsekvence) un IX nodaļas (Īpašas datu apstrādes situācijas) attiecībā apstrādi, ja tas ir nepieciešams, lai panāktu līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un vārda un informācijas brīvību. (Regulas 85.panta 2.punkts)
  • Ja datus apstrādā žurnālistikas vajadzībām, regulas noteikumi netiek piemēroti gadījumos, ja vienlaikus:
    1. datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību;
    2. datu apstrādi veic ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses;
    3. regulas noteikumu ievērošana nav savietojama vai liedz īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību. (Personas datu apstrādes likumprojekta 43.panta otrā daļa).