Latvijas bagātība ir ģimenes. Sagaidot mūsu valsts neatkarības 105. gadadienu, ģimenes sanāk kopā, vairo stiprumu un mīlestību. Jo stiprākas un kuplākas ģimenes, jo lielāks Latvija spēks, ejot pretim katrai nākamajai gadadienai. Ventspilnieki Baiba un Jānis svin savā ģimenē valsts dzimšanas dienu, jo šī diena viņiem ir svarīga.

Matīss (21), Martins (17) un Dārta (10) – Baibas Ginteres un Jāņa Kaudzes atvases – aug mīlošā un stiprā ģimenē un lepojas ar savu Latviju. Abi brāļi ir šķēpmetēji, Latvijas izlases dalībnieki. Aktīvi sporto un gūst panākumus savās vecuma grupās dažādās sacensībās, tādējādi nesot Latvijas vārdu arī pasaulē. Matīss Kaudze atzīst, ka būt Latvijas izlasē un startēt zem Latvijas karoga ir pagodinājums, jo īpaši piedaloties starptautiska mēroga sacensībās. Martins Kaudze pievienojas brāļa teiktajam un atzīst, ka arī jūtas lepns par iespēju pārstāvēt Latviju ne tikai mājas sacensībās, bet arī ārpus Latvijas.

Neapšaubāmi novembris – patriotu mēnesis – liek aizdomāties un atbildēt uz jautājumu, ko ikvienam no mums nozīmē dzimtene. Šis jautājums tiek uzdots arī Baibas un Jāņa ģimenei. «Latvija – tās ir manas mājas, ģimene, dzimtene. Esam sportisti, pārstāvot mūsu valsti, uzvelkot Latvijas izlases formas tērpu, uz kura attēlots Latvijas karogs, jūtamies patriotiski. Vieglatlētikā sportists pārstāv valsti, nevis kādu konkrētu sporta klubu. Kad skan himna, vienmēr dziedam līdzi, to mums iemācīja vecāki,» bez liekas kautrības stāsta Matīss.

Ģimenes vismazākā atvasīte – meitiņa Dārta – zina, kas ir latviešu tautas tērps, un vienmēr ar prieku velk to mugurā, jo no saviem desmit gadiem septiņus ir aizvadījusi dejošanā. «Man ļoti patīk dejot, jo īpaši koncertos. Man patīk būt uz skatuves,» stāsta Dārta, vaicāta, kas latviešu tautas dejās ir tik īpašs. Tāpat Dārta norāda, ka Latvijas dzimšanas diena vienmēr ģimenē tiek svinēta, arī skolā notiek dažādi pasākumi. «Latvija man nozīmē tautu, mīlestību, mammu, tēti, brāļus. Parasti Latvijas dzimšanas dienā iededzinām svecītes, satiekamies visi ģimenē,» uzskaita Dārta.

Sarunai par Latviju pievienojas arī mamma Baiba, kura vienmēr jutusi sevī latviskumu, esot tautas deju tradīcijā kopš agras bērnības, un ir pārliecināta, ka Latvija – tie esam mēs paši. «Mēs esam kā koki – liepas un ozoli – , kuru saknes ir mūsu vecāki, senči, bet mūsu zari, lapotne, augļi – tie ir mūsu bērni,» tik simboliski Baiba raksturo savu ģimeni un sajūtu, kas saistās ar Latviju. Savukārt tētis Jānis, daloties ar izjūtām par Latviju, pastāsta, ka tā ir vieta, kur izvēlas augt un attīstīties, veidot ģimeni, būt šeit un kļūt ar katru dienu arvien labākiem – kā valstij, kā cilvēku kopībai, esot kopā dažādām tautībām.

Ikdiena katram ģimenes pārstāvim paiet savos darbos, bet brīvajā laikā Baiba un Jānis dejo vidējās paaudzes tautas deju kolektīvā Strautuguns. «Mums abiem patīk dejot, bez šīs nodarbes nevaram iedomāties savu dzīvi. Uzvelkot tautas tērpu, tu iztaisno muguru, pacel galvu augstāk un ļaujies dejai, arī tādējādi paužot savu latviskumu,» turpina Baiba. Šajos svētkos ģimene iecerējusi būt kopā ar draugiem – līdztekus svētku galdam notiek arī dažādas muzikālas un saviesīgas aktivitātes. «Šajā 18. novembrī Jānis ir apsolījis sarūpēt priekšnesumu pēc vakariņām – īsu saksofona spēles skaņdarbu, savukārt Dārta spēlēs klarneti, tāpat skanēs ģitāra un klavieres. Mēs svinēsim svētkus – Latvijas dzimšanas dienu,» saka Baiba.

Vienas skaistas un stipras ģimenes stāsts. Šādu stāstu par Latvijas ģimenēm netrūkst – mūsu zemē ir daudz stipru un uz mērķiem virzītu ģimeņu. Saliekot šos stāstus kā puzles gabaliņus kopā, iegūstam Latviju – mazu, bet garā stipru valsti.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: