Sapņu zeme
Ventspilī viens privāts īpašnieks gadiem tur vairākas ēkas pusgrausta stāvoklī. Tagad vienā no tām nelielā daļā ir izveidota “bērnu sapņu zeme”, ko pašvaldība eglītes iedegšānā prezentē kā veiksmīgu partnerību ar privāto biznesu. Taču ironija paliek: bērni ieiet skaistā projektā gar fasādi, kas izskatās pēc rūpnieciska grausta. Ja jau runājam par publisko–privāto partnerību, tad tai jābūt abpusējai. Pilsēta dod savu artavu, savukārt īpašniekam būtu vismaz jāsakārto ēkas ārpuse nokrāsot, savest kārtībā, nodrošināt minimālu estētiku. Pretējā gadījumā “sapņu zeme” paliek tikai iekšpusē, bet no ārpuses bērniem un vecākiem paveras skats uz nolaidību, kas sen būtu jārisina. Ventspilij ir pelnījusi labāku fonu saviem bērnu projektiem. Lai visiem jauks un svētīgs šis Adventes laiks un pašvaldība svētkos vairāk pastāstiet par sapņiem un parādiet velmi veidot šo satuvināšanos privātai partnerībai nevis lielīties par izdarīto, par augastām izmaksām.






Komentāri (3)
Jums nepatīk jusu svētā tētiņa( puzes pundura) darbi??
Ka tad tā
nu un kad pilsēta lēnām pārvēršas par lielu graustu
Ta taču esot visur
pielāgojaties,kad lielākoties lielie uzņēmumi pārvēršas par graustiem
Vai runa ir par Igora Soldatenko īpašumiem?Maizes kombināts,pienotava ,pasts,kas vēl?
Vai nav par daudz priekš vienas personas?
Vēl jau ir. Ēka pie Jūras vārtiem, bijušā Zemes dienesta ēka, skrūvju veikals pretī frāķiem, bijušais doktorāts Saules ielā