Grūtības var pārvarēt kopā

Lai arī Latvijā fiksētā gada inflācija augustā bija līdzvērtīga inflācijai iepriekšējā mēnesī un pārtikas produktu cenas pasaulē kopš marta, kad tās sasniedza visu laiku augstāko līmeni, ir kritušās, patēriņa cenas valstī pieaug. Preču cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, augustā pieauga par 26,1%, un šo pieaugumu lielā mērā ietekmēja pārtikas, degvielas, gāzes, kā arī elektroenerģijas cenu kāpums. Arī pakalpojumu cenas turpinājušas palielināties un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada šo pašu periodu ir par 9,1% augstākas. Pakalpojumu cenu kāpumu visbūtiskāk ietekmēja veselības aprūpes, ēdināšanas un viesnīcu, atpūtas un kultūras, kā arī personīgās aprūpes pakalpojumu cenu pieaugums.

Ņemot vērā elektroenerģijas tarifu palielinājumu šā gada septembrī un gaidāmo siltumenerģijas tarifu palielinājumu tuvākajos mēnešos vairākās pašvaldībās, paredzams, ka turpmākajos mēnešos patēriņa cenu kāpums atkal paātrināsies. Ventspilī siltumenerģijas tarifu vismaz līdz šā gada beigām nav plānots paaugstināt, bet Ventspils Sociālais dienests, līdzīgi kā citu pašvaldību sociālie dienesti, prognozē, ka jau oktobra pirmajā pusē ievērojami palielināsies to iedzīvotāju skaits, kas vērsīsies dienestā pēc palīdzības.

Kā skaidro Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna, vasarā parasti Sociālo dienestu apmeklē mazāk cilvēku, tā tas ir bijis arī šovasar. «Cilvēki parasti vairāk pēc palīdzības sāk nākt tad, kad sākas apkures sezona,» norāda dienesta vadītāja, «un šobrīd izskatās, ka visi vēl esam tādā vasaras periodā.» Pēc viņas teiktā, visticamāk, lielāks iedzīvotāju pieplūdums dienesta telpās būs jūtams pēc 3. oktobra, jo tad būs pieejams pašvaldības atbalsts dažādiem kurināmā veidiem. «Mums palielinās koeficients, ar ko aprēķinām mājokļa pabalstu, tādēļ pieļaujam iespēju, ka šim pabalstam varētu mēģināt pieteikties un arī kvalificēties vairāk iedzīvotāju,» skaidro Lapskalna. Turklāt Sociālā dienesta palīdzību neizmanto tikai seniori un ģimenes ar bērniem, tie ir dažāda vecuma cilvēki ar visdažādāko sociālo statusu.

Viens no Sociālā dienesta pienākumiem ir sabiedrības informēšana un citas preventīvas darbības, lai novērstu to, ka iedzīvotājiem jāvēršas pēc palīdzības. Finanšu pratība vairāk ir Valsts nodarbinātības aģentūras pārziņā, bet Sociālais dienests, piemēram, rūpējas par to, lai ģimenēm, kurām tas nepieciešams, tiktu nodrošināts asistenta pakalpojums, kurš nereti arī palīdz veikt finanšu plānošanu. «Mūsu galvenais uzdevums ir tiem cilvēkiem, kuri atnākuši uz Sociālo dienestu, iespēju robežās sniegt atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem. Ja nespējam, tad pasakām, kur viņam šo atbildi rast,» skaidro Lapskalna. «Jo īpaši tagad, kad sākas apkures sezona, mudinām, lai kaimiņi un citi apkārtējie īpaši pievērš uzmanību tiem senioriem un citiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo vieni. Piemēram, ja šis cilvēks pāris dienu nav redzēts, mēs tiešām priecājamies, ja mums dod ziņu. Uz visiem šiem signāliem mēs vienmēr reaģējam un nepieciešamības gadījumā iesaistām arī citus dienestus. Tā ir mūsu sabiedrības kopējā atbildība. Līdzīgi kā nesen bija akcija, ka nav svešu bērnu, mēs varam to pašu attiecināt uz savu pilsētu – nav svešu iedzīvotāju. Mēs visi esam kopā.»

Arī pensionāru biedrības Ventspils liedags valdes priekšsēdētāja Marija Kuzmane grūtākus laikus mudina pārdzīvot kopā. «Īpaši nežēlojamies un pat nesen kopā pasmējāmies: kad jau nāks tie rēķini, tad redzēs! Pesimismā ieslīgt nedrīkst. Mēs cits citu atbalstām. Cits piestrādā, cits dzīvo ar bērniem un mazbērniem, bet par tiem, kuri dzīvo vieni un uz biedrības organizētajiem pasākumiem atnāk retāk, parūpējas msu ziņotāji, kas piezvana, parunājas, informē par to, kas notiek biedrībā,» stāsta Kuzmane. No 10. oktobra biedrībā atsāksies visas ierastās radošās un sportiskās aktivitātes. Lielāko daļu aktivitāšu vada paši biedri.

Pārtikas produkti, kuriem šā gada augustā salīdzinājumā ar 2021. gada augustu cena pieaugusi visstraujāk:
Milti un citi graudaugu produkti – sadārdzinājums par 70,6%
Cukurs –  58,3%
Pārtikā lietojamās eļļas – 47,3%
Čipsi – 42,1%
Rīsi – 41,4%
Sviests – 40,7%
Piens – 40, %
Makaroni – 39,5%