Valspilsētu un novadu apvienošanos atliek

Parlamentam grozījumi vēl būs jāskata galīgajā lasījumā.

Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi paredzēja, ka apvienošanās notiks līdz ar pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā, taču Saeima atbalstījusi koalīcijas deputātu Jāņa Dombravas (NA), Jura Pūces (AP) un Arvila Ašeradena (JV) priekšlikumus šo apvienošanu atlikt vēl par vienu vēlēšanu ciklu un īstenot tikai ar 2029. gadu.

Satversmes tiesa (ST) šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Lai labotu šīs nepilnības, likumprojektā tiek piedāvāts pašlaik veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet pēc vairāk nekā septiņiem gadiem pašvaldības iecerēts apvienot.

Līdz 2029. gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem.

Ventas Balss jau rakstīja , ka nedz Ventspils pilsētas, nedz novada pašvaldības nevēlas šādu apvienošanu, norādot uz dažādiem mīnusiem un neskaidrībām. Arī iedzīvotāju aptaujās redzams, ka šāda apvienošana, turklāt jau 2025. gadā vairākumam nav pieņemama. Oktobra beigās Ventspils domes deputāti jau atkārtoti nobalsoja par to, ka neatbalsta VARAM virzīto apvienošanos ar novad, norādot, ka sagatavotais likumprojekts Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredz nepamatotus Ventspils pašvaldības iedzīvotāju tiesību ierobežojumus.

VARAM iepriekš skaidroja, ka likumprojekta sākotnējais variants sagatavots saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam. Līdz ar to likuma grozījumi paredzēs, ka līdzšinējais Ilūkstes novads būs iekļauts jaunveidojamajā Daugavpils novadā un Ozolnieku novads jaunveidojamajā Jelgavas novadā.

Kā vasarā Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Pūce, Saeimā likuma izmaiņas būtu jāpieņem līdz decembra vidum. VARAM sākotnējais piedāvājums tika veidots, ņemot vērā vienā no ST spriedumiem saistībā ar ATR pausto atziņu, ka novada teritorijā esošs reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējību, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem.

Piemēram, spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī jaunveidojamos novados.