Jūrkalnes pagasts pagājušajā nedēļā zaudējis vismaz 2000 kvadrātmetrus lielu zemes gabalu – Labraga ciema stāvkrastā noticis pēdējās desmitgades lielākais krasta nobrukums.

Šoziem jau vairākkārt ticis ziņots par stāvkrasta nobrukumiem pie Labraga ciema Jūrkalnē. Taču, salīdzinot ar pagājušās nedēļas nobrukumu, iepriekšējie bijuši sīkumi. 4. februāra naktī stāvkrasts nobrucis vairāk nekā 100 metru garā posmā, vidēji 20 metru, bet vietām pat 25 metru platumā uz iekšzemi. Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis lēš, ka tie ir vismaz 2000 kvadrātmetru zemes, kas zuduši pagastam.

Ja iepriekšējie nobrukumi skāruši pašvaldības zemi, tad šoreiz daļēji arī privātīpašumu. Nobrukums noticis vairāk uz Ventspils pusi. Turklāt šoreiz nebija ne stipra vēja, ne lielu viļņu. Vienkārši zeme bijusi tik ļoti pievilkusies ar mitrumu, ka smilts slānis burtiski noslīdējis pa zilā māla slāni. Krasts brūk no sava svara, nevis vētrām. Reķis domā: ja šī būtu normāla ziema ar salu, tad šādi nobrukumi Labragā nebūtu bijuši. Taču šoziem sala nav, bet gan līst lietus, zeme ir izmirkusi un smaga.

Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centrs brīdina, ka krasta nobrukumi šajās dienās ir novēroti ne tikai pie Labraga, bet arī Strantē un Ulmalē. Pāvilostas - Jūrkalnes posms ir ļoti bīstams; pārgājienu mīļotājiem šos posmus labāk izlaist.

Krasta nobrukumi Labraga stāvkrastā bija arī 3. novembrī, ko veicināja spēcīgās lietavas. Toreiz nobrukums bija aptuveni 13 metru garumā un divus līdz trīs metrus uz iekšzemi. Tikmēr vietējais iedzīvotājs un vides gids Ingus Antonovičs sociālajā tīklā facebook.com decembrī ziņojis par vēl diviem krasta nobrukumiem. Tostarp 21. decembrī Ingus ievietoja krasta nobrukuma bildes lēšot, ka tas nobrucis 30 līdz 40 metru garumā un aptuveni piecu metru platumā. Tikmēr 30. decembrī spēcīgā vēja un viļņošanās dēļ šajā apkaimē nobruka krasts aptuveni 20 līdz 30 metru garumā un aptuveni piecus metrus uz iekšzemi. Reķis atklāj, ka nelieli stāvkrasta nobrukumi šoziem bijuši arī Ošvalku ciemā un aiz bijušās raķešu bāzes, kas no Jūrkalnes centra atrodas uz Ventspils pusi.

Atsevišķi Facebook.com komentētāji pie nobrukumu bildēm pauž neizpratni, kāpēc neviens par krasta nobrukumiem neuztraucas un neko nedara, lai tos novērstu. Tostarp Rasa pauž, ka nav ierīkotas drenāžas, krastu tuvumā tiek izzāģēti koki, krasts netiek nostiprināts. Arī Haris norāda, ka krastus var glābt un precedentu pasaulē nav mazums. «Jautājums – vai tas interesē LV pirmo simtnieku, kuri sēž spicē? Protams, nē!» raksta Haris. Tikmēr citi norāda, ka ar klimata pārmaiņām cīnīties nevajag. Ar tām ir jāsadzīvo. Arī Jūrkalnes pagastvecis Guntars Reķis uzskata, ka krastu nostiprināšana būtu bezcerīga cīņā ar dabas procesiem. Turklāt šoreiz nobrukušais krasts jau bija pamatīgi apaudzis ar kokiem, krūmiem un garu zāli, taču tas to nav glābis. Bet, ja šo vietu būtu mēģināts nostiprināt ar lieliem akmeņiem, tad tie tāpat šļūdoņa laikā tiktu aprakti. Krastu erozija ir pētīta daudzus gadus, tas jādara arī turpmāk. Krastu aizsargāšana vienā vietā var situāciju izmainīt citā. Piemēram, Jūrkalnes centrālajā pludmalē jūra ir pat nedaudz atkāpusies, bet citviet tā nāk kāpai virsū un smilšainais liedags kļūst arvien šaurāks. Daba tāpat izdarīs pa savam.

Lasi vēl

Komentāri (4)

  • -5
    Kurzemnieks 10.02.2020, 12:31:17

    Jūrkalnes pagastam jāpieiet radoši un jāizdomā kur varētu prasīt kompensāciju par šo zaudējumu.)
    Ja par dabas norisi - ēdelīgiem roņiem tādu dod zvejniekiem, lai dod ar pagastam.)))

  • 0
    Aigars Lodziņš 10.02.2020, 14:42:41

    varu ieteikt pagastam lai licīgi izzāģē lielos kokus bīstamā krasta zonā

  • 0
    herberts 10.02.2020, 21:45:58

    Varu ieteikt zemes īpašniekiem palielināt pārdošanas cenu par 300% piekrastes gabaliem, ies no rokas.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: