Augstskolām nav skaidrības, kā uzņemšanas procesā vērtēt dažādu līmeņu eksāmenu kārtotājus, atzinis Ventspils Augstskolas (VeA) rektors Kārlis Krēsliņš.

No nākamā gada augstskolas sāks uzņemt studētgribētājus, kuri būs beiguši vidusskolu, eksāmenus kārtojot atšķirīgos zināšanu līmeņos. Pēc Krēsliņa vārdiem, skaidrības, kā šos dažādo līmeņu vērtējumus savstarpēji salīdzināt, nav. "Ja viens saņēmis zemāku vērtējumu matemātikas eksāmenā augstākajā līmenī, bet otrs augstāku optimālajā līmenī - kuram tad ir priekšroka? Kā notiek gradācija?" izteicies rektors.

Krēsliņš stāsta, ka panākta vienošanās par to, ka atšķirīgiem līmeņiem tiks likti koeficienti. "Bet nav jau ne valdības noteikumu, kas to nosaka, ne kāda cita dokumenta. Šādos neziņas apstākļos skolēniem ir grūti pieņemt lēmumus, kādus eksāmenus labāk kārtot, jo nav skaidrs, kā tos vērtēs," turpinājis rektors.

"Mums līdz 30. novembrim jāapstiprina jaunie uzņemšanas noteikumi. Bet - ko varam izdarīt, ja nav pamata, uz ko balstīties, piemēram, valdības noteikumi," klāstījis augstskolas vadītājs, "mums pārmet, ka paši esam pasīvi un gaidām norādes no augšas. Taču, ja rīkosimies uz savu galvu, atkal nebūs labi. Nāks Izglītības kvalitātes valsts dienests un kratīs ar pirkstu. Galu galā nevar taču katra augstskola rakstīt savus uzņemšanas noteikumus."

Taujāts, kāpēc Latvijā nedarbojas augstskolu sadarbības konsorcija modelis, Krēsliņš paudis viedokli, ka tam trūkstot juridiska pamata. "Otrkārt, nav ticības, ka šis modelis darbosies un galu galā nenovedīs pie pavisam kā cita, piemēram, pievienošanas un kādas augstskolas likvidācijas," atzīmējis rektors, atgādinot, ka Saeimas atbildīgajā komisijā, skatot šo jautājumu, Izglītības un zinātnes ministrija un deputāti pieturējušies pie nostājas, ka konsorcijs tomēr ir pārejas posms ceļā uz apvienošanos.

Pēc rektora stāstītā, vienubrīd Liepājas Universitāte piedāvājusi VEeA veidot Kurzemes universitāti. "Taču neredzam ieguvumus šādā scenārijā. Mēs vēlamies turpināt savā stratēģijā noteikto attīstību, īstenojot 17 augstākās izglītības studiju programmas, kuras nedublējas ar citu augstskolu piedāvājumu reģionā."

Savukārt apspriestajā augstskolu finansēšanas modelī Krēsliņu satraucot tas, ka tiek rosināts ieviest studējošo līdzmaksājumu, valsts atbalstu paredzot tiem, kam ir augstāki sekmju rezultāti, bet pārējiem būtu piemērojama pilna maksa.

"Privātais sektors teic, ka tas varbūt ir labi, bet valsts augstskolām tas nešķiet atbalstāmi," sacījis Krēsliņš, "manuprāt, jāskatās citi risinājumi, kā finansēt augstāko izglītību. Varbūt ir atbalstāms tas, ka studējošo atbalsta potenciālā darbavieta, maksājot par mācībām."

Studiju vietas bāzes finansējuma pacelšana līdz 2500 eiro savukārt esot pirmais solis pareizajā virzienā, ko "par pietiekamu to nenosauksi", piebildis rektors.

Lasi vēl

Komentāri (1)

  • -1
    Renars Z Pirms 1 nedēļas, 5 dienām

    Nevajag nekādu apvienošanos.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: