Lai skolēni dotos uz skolu ar prieku un tur justos droši un labi, lai labāk tiktu galā ar ikdienas izaicinājumiem, viņus atbalsta ne vien skolotāji, bet arī citu profesiju pārstāvji. Ko skolās dara sociālais pedagogs, speciālais pedagogs, logopēds, psihologs, bibliotekārs, medmāsa, karjeras konsultants? Speciālisti iepazīstina ar saviem  darba pienākumiem.

SPECIĀLAIS PEDAGOGS

Rita Znots-Znotiņa, strādā Ventspils 2. pamatskolā

– Strādāju ar bērniem, kuriem ir viegli garīgās attīstības traucējumi un kuri mācās atbilstoši savām spējām. Strādājam papildu nodarbībās, veidojam atgādnes. Liela nozīmē ir audzēkņu vecākiem – jo vairāk vecāki iesaistās, jo pozitīvākus rezultātus varam sasniegt. Šiem bērniem ir nepieciešama nepārtraukta atkārtošana, tāpēc svarīgi, lai to, ko darām skolā, viņi darītu arī mājās. Es personīgi strādāju ar klašu grupu, kurā ir tikai bērni ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem, bet mūsu skolā ir arī bērni, kuriem ir mācīšanās traucējumi, viņi mācās kopā ar citiem bērniem parastā klasē. Viņiem ir nodrošinātas papildu stundas kopā ar speciālo pedagogu. Nodarbībās ar speciālista iesaisti tiek sagatavoti palīgmateriāli, kurus bērns var izmantot kopīgajās stundās. Uzdevumi bērnam tiek sagatavoti vieglajā valodā, viņš strādā ar mazāka apjoma tekstiem, ir arī mazāks uzdevumu skaits.

Sintija Neimane, strādā Ventspils 2. pamatskolā

– Arī es esmu speciālais pedagogs, bet strādāju ar bērniem, kuriem ir vidēji un smagi garīgās attīstības traucējumi. Šie bērni mācās pēc individuālā plāna. Mācībās vairāk tiek akcentētas sociālās prasmes un praktiskas iemaņas. Daži no viņiem neiemācās ne rakstīt, ne skaitīt, galvenais, lai viņi spētu sevi apkalpot – apģērbties, ievērot higiēnu, sakārtot savas mantas. Dažiem bērniem palīdz asistenti (vai nu bērnam ir uzvedības problēmas, vai arī pats nespēj sevi aprūpēt, piemēram, bērnam ir pamperi, viņš patstāvīgi neēd). Ļoti cieši sadarbojamies ar vecākiem, katru dienu pārrunājam, kas mums ir izdevies, ko esam darījuši. Nereti parādu kādu uzdevumu, kā vecāki mājās var padarboties ar bērnu, ierosinu uzticēt viņam uzvārīt tēju vai uzsmērēt maizīti, par ko vecāki paši nav iedomājušies, ka bērns to var izdarīt.

LOGOPĒDS

Laila Guzlēna, strādā Ventspils Centra sākumskolā, ir pilsētas iekļaujošās izglītības jomas koordinatore

– Strādāju skolā par logopēdi, bet esmu ieguvusi arī agrīnās attīstības logopēda un speciālā skolotāja izglītību. Ļoti cieši sadarbojos ar pārējiem atbalsta komandas speciālistiem un pedagogiem. Noteikti uz sarunu aicinām vecākus, izrunājam, kādi ir mūsu ieteikumi. Reizēm vecākus cenšamies pārliecināt, lai bērns tiktu sūtīts pie kāda medicīnas speciālista ārpus skolas, piemēram, pie neirologa vai psihiatra. Skolā gan individuāli, gan grupu nodarbībās strādāju ar bērniem, kuriem ir logopēdiska rakstura traucējumi. Logopēdiskais korekcijas darbs var ilgt īsāku periodu vai vairākus mācību gadus. Pēdējos gados raksturīgi, ka vienlaikus ar logopēdiskiem traucējumiem bērniem tiek konstatētas arī citas problēmas, piemēram, uzmanības nenoturība, uzvedības traucējumi, tāpēc arī nepieciešama dažādu speciālistu sadarbība. Lai palīdzētu bērnam, arī vecākiem ir jāievēro milzu disciplīna un regularitāte, jo tikai tad būs rezultāts.

SKOLAS PSIHOLOGS

Ilva Ivaska, strādā Ventspils 4. vidusskolā un Ventspils Centra sākumskolā

– Psihologam savs darbs jāveic saskaņā ar Psihologu likumu un Psihologu ētikas kodeksu, bet no savas puses gribu piemetināt – saskaņā arī ar sirdsapziņu un iekšējo izjūtu, jo reizēm ir situācijas, kad var darīt divējādi. Bez vecāku piekrišanas es nevaru strādāt ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Strādājot ar mazāko klašu bērniem, galvenokārt uzmanības centrā ir kognitīvo procesu izpēte, lai bērnam būtu vieglāk mācīties. Pastāv arī saskarsmes grūtības, kā arī emocionāla rakstura problēmas, piemēram, situācijās, kad ģimenē piedzimis vēl kāds bērns, kad vecāki šķiras. Pusaudži psihologu apmeklē, ja ir saskarsmes problēmas, reizēm – uzvedības problēmas, kas ir saistītas ar pašvērtējumu, kādu situāciju mājās vai klasē. Lai problēmas nesamilstu, cenšos veikt preventīvo darbu. Strādāju ar klasi, reizēm to daru kopā ar sociālo pedagogu. Runājam ar bērniem individuāli, kā, viņuprāt, varētu uzlabot mikroklimatu klasē. Ir situācijas, kad redzu – šis nav skolas gadījums, tad skolēnu nosūtu tālāk pie kolēģiem, kas pieņem privātpraksēs, Pusaudžu resursu centrā, vai pie citiem speciālistiem. Ja kāds pie manis atnāk neplānoti, no sava kabineta nevienu ārā nedzenu, noteikti aprunājos.

KARJERAS KONSULTANTS

Aiva Belte, strādā Ventspils 4. vidusskolā

– Skolēniem sniedzu individuālās konsultācijas, uz kurām var pieteikties, uzrakstot man vēstuli E-klasē. Konsultācijās mēs veicam izpēti, kas ir skolēna stiprās puses un intereses. Mudinu bērnu pildīt dažādus testus, sarunās noskaidrojam, kādus pulciņus viņš apmeklē ārpus skolas, kas viņam patīk un kas varētu patikt nākotnē. Izvērtējam arī izglītības pieejamību. Ir bērni, kuri vēlētos mācīties ārzemēs, bet nevar to atļauties. Tad skatāmies, ko līdzīgu viņš varētu darīt šeit, Latvijā. Aprunājos, palīdzu sakārtot domas un emocijas, saplānot darbus. Bieži vien bērns, kuram ir zems pašvērtējums, pēc sarunas, kurās akcentēju «tu vari, tev sanāk», ir motivētāks un priecīgāks. E-klasē sūtu gan skolēniem, gan vecākiem dažādas publikācijas un informāciju par vebināriem. Ļoti vērtīgi, ja bērns uz konsultāciju atnāk kopā ar kādu no vecākiem. Par karjeras izglītību stāstu arī klases stundās. Piemēram, 9. klašu skolēniem stāstu par iespēju iegūt profesionālo izglītību un to, kādas ir mūsu pilsētas vidusskolas izglītības programmas jeb grozi.

SOCIĀLAIS PEDAGOGS

Inta Kokareviča, strādā Pārventas pamatskolā

– Informāciju par dažādām problēmām (piemēram, strīdi, izmaiņas bērnu uzvedībā, vecāki nespēj nodrošināt bērna vajadzības) es saņemu no skolotājiem. Arī pati stundās vēroju skolēnus. Pievēršu uzmanību, ja bērnam ir mācīšanās grūtības, ja viņam ir daudz kavējumu, ja viņam nav draugu. Situāciju pārrunāju ar pašu bērnu, audzinātājs sazinās ar vecākiem, ja ir nepieciešams, to daru arī es. Ja vecāks vēlas sadarboties, problēmu var atrisināt viegli – ja ne visu, tad vismaz pa solīšiem iet uz problēmas risinājumu. Ir situācijas, kad vecāki nevēlas sadarboties. Ja nepieciešams, iesaistām citas institūcijas. Sazinos ar Sociālā dienesta speciālistiem, ar Pašvaldības policijas inspektori, kas strādā ar nepilngadīgajiem, arī ar Valsts policijas darbiniekiem. Prieks ir tajos gadījumos, kad skolēns, kam mācībās klājies ļoti grūti, ar ģimenes, skolotāju un citu speciālistu atbalstu tomēr gūst motivāciju un sekmīgi pabeidz skolu. Veiksmes atslēga ir sadarbība.

MEDMĀSA

Inta Pujate, strādā Ventspils 6. vidusskolā

– Strādāju ar dokumentiem, izpētu, kuriem bērniem ir kādas specifiskas veselības problēmas, lai atbalsta komandas sapulcē varētu sniegt informāciju par skolēniem, kuri pie mums ir tikko atnākuši. Pievēršam uzmanību, ja kāds bērns gada laikā biežāk sāk slimot. Visos gadījumos risinājumus meklējam kopā ar vecākiem. Šogad mums 2. klasē mācās meitene, kurai ir bērnu trieka. No rehabilitācijas centra Poga nāca ieteikums, ka skolā bērnam vajadzētu elektronisku galdiņu, kuram var regulēt augstumu. Kopā ar skolas vadību gājām, runājām, Izglītības pārvalde piešķīra līdzekļus, un esam bērnam šādu galdu iegādājušies. Ikdienā pie manis bieži nāk bērni – kādam sāp galva, citam nepieciešams izmērīt temperatūru, bet kādam – vienkārši parunāties. Atnāk pie manis meitene un stāsta – katru mēnesi viņai sāp vēders. Meitene mācās 4. vai 5. klasītē, bet mājās nav runāts par to, ka viņas organisms sāk sagatavoties mēnešreizēm. Izstāstu, un meitene prasa: «Bet kāpēc man mamma neko tādu nav teikusi?» Izrādās – nav meitene jautājusi, viņai vieglāk ir atnākt pie manis parunāt.

BIBLIOTEKĀRS

Inga Ozoliņa, strādā Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā

– Bibliotēkā, protams, ir svarīgs krājums un elektroniskais katalogs. Taču tikpat svarīga ir arī noskaņa – lai skolēns šeit justos droši un labi. Šeit neviens viņus nenosodīs un viņi tiks pieņemti tādi, kādi viņi ir, viņus atbalstīs un iedrošinās, te viņi tiks pacienāti ar tēju, reizēm – ar šokolādi un, protams, kādu jaunu grāmatu. Viņu viedoklis tiks ņemts vērā. Lai izlemtu, kuras grāmatas iegādāties, ieklausos, ko vaicā pedagogi un paši jaunieši. Izvērtējam, vai ieteiktais saturs atbilst skolas bibliotēkas būtībai. Pagājušajā gadā viens puisi ļoti vēlējās kādu pašizaugsmes grāmatu krievu valodā. Kad šo grāmatu pasūtīju un saņēmu, un varēju viņam iedod, un kad meitenes iestājās rindā, lai arī to izlasītu, izjutu lielu gandarījumu. Jā, es šādi atbalstu skolēnus un tāpēc jūtos kā daļa no atbalsta komandas.

Lasi vēl

Komentāri (3)

  • 0
    Kriska Pirms 6 dienām

    Visādu specu čupa, bet problēmas ar bērniem kā ir tā ir. Īstiem skolotājiem tie tikai algas atņem

  • 0
    Andris Lapukoks Pirms 5 dienām

    Nu nu , ja šie cilvēki nebūtu, skolotājiem vēl nāktos šos pienākumus uzņemties un tavam bērnam atliks vēl mazāk laika. Un, kurš cietīs? Protams tavs bērns un izglītības līmenis. Problēma jārisina valsts līmenī, lai nodrošinātu skolotājiem adekvātu samaksu, nevis tikai sev pielikt pie algas!

  • 0
    Tulpīte Pirms 5 dienām, 11 stundām

    Tikai un vienīgi sliktākās atsauksmes par šiem skolas sociālajiem darboņiem utt. Bija nopietna problēma skolā. Pret manu bērnu neadekvāti izturējās cits bērns. Drausmīga attieksme bija. Drausmīga! Publisks FUJ!!!! 6.VID!

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: