No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4. klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18. februārī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atbalstīja priekšlikumu par "drošas skolas" principa ieviešanu, un šī principa iedzīvināšanā liela nozīmē būtu reģionālai pieejai dažādu ierobežojumu izmaiņu ieviešanā.

Premjers aicināja ievērot tā dēvēto "luksofora principu", kas nosaka četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi. Kariņš norādīja, ka kamēr 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir virs 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, tikmēr Eiropas skatījumā Latvijā situācija ar Covid-19 izplatību tiek vērtēta kā bīstama.

Vienlaikus premjers aicināja ņemt vērā Lielbritānijā konstatētā Covid-19 daudz lipīgākā paveida gaidāmo izplatību Latvijā. "Tagad Covid-19 saslimstība mazinās, bet mēs zinām, ka tas ir laika jautājums, kad prevalēs britu variants," piebilda Kariņš.

Pēc diskusijām Kariņš vēlreiz rosināja arī turpmāk ņemt vērā "luksofora principu" un aicināja Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai līdz ceturtdienai vienoties par to, kādos apstākļos bērni varētu atgriezties skolā.

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitātei, ne vairāk kā 200 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju jeb ne vairāk kā 270 jaunu gadījumu dienā var uzskatīt par tādu saslimstības rādītāju, kur visus gadījumus var izsekot un rūpīgi veikt epidemioloģisko izmeklēšanu.

Šajā sakarā SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijiem skaidroja, ka šādā pieejā problemātisks aspekts ir, ka teritorijās ar zemu iedzīvotāju skaitu saslimstības rādītājs var straujāk svārstīties. Lai mazinātu rādītāju strauju svārstīšanos, pieņemts lēmums reģionu dalījumu noteikt pašvaldību līmeni, nevis pagastu. Šādu variantu epidemiologs nodēvēja par "zelta vidusceļu".

IZM ieskatā, ņemot vērā saslimstības rādītājus, vienlaikus nosakot, ka ik nedēļu ir jāveic izglītības iestādes klātienē nodarbināto testēšana, kā arī efektīvi ievērojot epidemioloģisko drošības pasākumu, var lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, var lemt arī par klātienes mācības atjaunošanu noteiktām klašu grupām skolēniem un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas pakļauti priekšlaicīgam mācību pārtraukšanas riskam, un izglītojamiem, kas šajā semestrī noslēdz izglītības ieguvi pamata un vidējā pakāpē vispārējā vai profesionālā izglītībā.

Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir viens no epidemioloģiskā riska neaizsargātākajiem pārvietošanās līdzekļiem izglītojamiem, valdība noteica, ka izglītības iestādes dibinātājam iespēju robežās ir jāveic nepieciešamie epidemioloģiskie drošības pasākumi, kas nodrošina izglītojamam iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā. Pašvaldības, piemēram, var organizēt atsevišķu izglītojamo plūsmu sabiedriskajā transportā, kā arī skolēni var pārvietoties ar privāto transportlīdzekli, kājām vai izglītības iestādes autobusu.

Pēc aktuālākajiem SPKC datiem, 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 ir 20 pašvaldībās - Alsungas, Cesvaines, Dundagas, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Ķeguma, Kuldīgas, Lielvārdes, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Rucavas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Skrundas, Vecpiebalgas novados.

Lasi vēl

Komentāri (5)

  • -1
    Tulpīte 17.02.2021, 10:19:43

    Un kāds Ventspilī rādītājs? Kādi cipari?

  • -1
    Kriska 17.02.2021, 10:33:48

    Sanāk , ka Ventspilī saslimstība pieaugusi, jo pirms kāda laika šajā sarakstā bija arī Ventspils. Bet bija šaubas, vai pietiekoši daudz analīžu tiek veiktas.Tad ir jautājums: vai Ventspilī bija pamaz analīžu taisīts, vai saslimstība pieaugusi?

  • -1
    arcus 17.02.2021, 10:59:58

    Iespējams, ka Ventspils bija sarakstā, kad kritēriji bija citi (Ja nemaldos, 250 vai pat vairāk). Paskaties statistikā! Ventspilī ir OK- saslimstība samazinās, rādītāji ir vieni no labākiem valstī, tikai rādītājs uz 100 tūkst. zem 200 ļoti sen nav bijis, (ir 230-290 robežās, kas ir salīdzinoši labi)!

  • -4
    STOPVACZISM 17.02.2021, 11:36:04

    Kādā jēgā pie šīs kovid muļķmājas sistēmas?
    Aizsūtīs kādu bezsimpromātisko karantīnā, sameklēs kontaktus un rezultātā pa ķēdītei tāpat izjauks normālu skolu darbu.

  • -1
    Tulpīte 17.02.2021, 13:31:52

    Vārdu sakot - normāla dzīve( laikam) nebūs nekad.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: