Budžeta prognoze rosina savilkt jostas
Šī gada pirmo mēnesi Ventspils pašvaldība dzīvo vēl bez budžeta. Pašvaldības iestādēs, kapitālsabiedrībās un pilsētas domes komisijās turpinās skrupuloza analīze par iespējām samazināt budžeta izdevumu daļu, lai, ņemot vērā reālo ieņēmumu samazinājumu un inflāciju, paliktu pie izdevumiem iepriekšējo gadu līmenī.
Pilsētas domē jauno budžetu cer pieņemt līdz janvāra beigām.
Pilsētas domes Ekonomikas un budžeta komisija izskata jau trešo 2024. gada budžeta projekta variantu. «Tas, ka budžets jaunajam gadam vēl nav pieņemts, nenozīmē, ka dzīve ir apstājusies. Pašvaldība strādā, sniedzot paredzētos pakalpojumus iedzīvotājiem,» apliecināja pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.
Pašvaldības vadītājs pastāstīja, ka visas pašvaldības struktūrvienības savus budžeta priekšlikumus iesniedza savlaicīgi. «Tomēr šīs prognozes ievērojami pārsniedza mūsu reālās iespējas, un piedāvātos izdevumus nācās samazināt par 11 miljoniem eiro,» pastāstīja pilsētas mērs. Taču arī ar šiem 11 miljoniem eiro izrādījās nepietiekami. «Mums ir jāpieņem budžets ar brīvo naudas līdzekļu rezervi gada beigās vismaz trīs, četru miljonu eiro apmērā,» skaidro Vītoliņš. Tāpēc pilsētas iestādēm un kapitālsabiedrībām tika piedāvāts vēlreiz pārskatīt 2024. gadā paredzētos izdevumus.
Pilsētas domes vadītājs atzīst, ka iestādēm un kapitālsabiedrībām tas nav viegls uzdevums – sabalansēt savu budžetu izdevumu daļu 2019. – 2023. gadu vidējā gada līmenī. Turklāt pagājušais gads pilsētas budžetam izrādījies neraksturīgs saistībā ar ievērojamo izdevumu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Vītoliņš min objektīvus iemeslus pērnā gada izdevumu pieaugumam – nevaldāma inflācija, gandrīz četrkārtīgs elektroenerģijas sadārdzinājums, minimālās algas palielināšana par 17% u. c.
Jaunajā gadā finansiālā situācija pašvaldību optimismu nevairo. Nesen Jānis Vītoliņš mūsu laikrakstam stāstīja par valdības pieņemto lēmumu un citu faktoru negatīvo ietekmi uz pašvaldības budžeta izdevumu daļu – kārtējo minimālās algas palielināšanu un pedagogu algu palielināšanu, jaunu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, papildu pašvaldības funkcijām bez papildu finansējuma, EURIBOR likmes pieaugumu. Te jāmin arī pašvaldības papildu izdevumi jauno pilsētas infrastruktūras objektu, piemēram, jaunās Gāliņciema bibliotēkas, uzturēšanai. Izdevumi aug, ko nevar teikt par ieņēmumiem. Turpinās darbavietu samazināšana Ventspils ostā, kas negatīvi ietekmē pilsētas budžeta ieņēmumu daļu. Tikai pēdējo divu gadu laikā vien, pēc Vītoliņa teiktā, osta zaudējusi 200 labi apmaksātu darbavietu. Visdrīzāk, tā nav pēdējā štatu samazināšana, jo ostā turpina kristies kravu apgrozījums. Tajā pat laikā Ventspils brīvostas pārvalde no prioritāšu saraksta ir izslēgusi industriālās zonas, kur tika radītas jaunas darbavietas, attīstību.
«Pašvaldības kopējie ienākumi nepalielinās, tāpēc mēs nevaram pieļaut arī būtisku izdevumu pieaugumu,» rezumē Vītoliņš. Pildot pilsētas domes rekomendācijas, iestādes un kapitālsabiedrības meklē iespējas sabalansēt savus izdevumus šim gadam. Viens no risinājumiem var būt ilgstošo vakanču, kas saglabājušās daudzu gadu garumā, likvidēšana. Vēl viens iespējamais risinājums – bēnudārzu darblaika saīsināšana. «To jau dara citas pašvaldības,» zināja teikt Vītoliņš.
Plānojot izdevumus šim gadam, dome rūpīgi analizē investīcijas. «Mēs nevaram atļauties projektus, kas tiek finansēti tikai no pašvaldības līdzekļiem,» saka Vītoliņš. Pilsētai svarīgs ir Industriālā parka projekts. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir lēmusi atbalstīt Ventspils projektu, piešķirot 10 miljonus eiro no Eiropas fondiem. Par šiem līdzekļiem dome plāno izbūvēt Celtnieku ielas pagarinājumu, visu nepieciešamo infrastruktūru un pirmo ražošanas ēku 4000 kvadrātmetru platībā. Pēc Vītoliņa domām, projekts ir ārkārtīgi nozīmīgs ar to, ka tas paredz jaunu darbavietu izveidi un papildu ienākumus pilsētas budžetā. Pilsētas pašvaldībai tas nozīmē izpildīt konkrētus kritērijus un paredzēt noteiktus izdevumus no pilsētas budžeta. Tāpēc, pēc Vītoliņa domām, ir nepieciešams rūpīgi izsvērt visus iespējamos riskus. Līdz janvāra beigām domei ir jāpieņem lēmums un jāparaksta līgums ar CFLA.
Ne mazāk svarīgs lēmums būs jāpieņem arī par pirmā īres daudzdzīvokļu dzīvojamā nama ar 72 dzīvokļiem būvniecību. Projekts ir iekļauts finanšu līgumu aģentūras ALTUM kreditēšanas atbalsta programmā. Projekta izmaksas ir 9 miljoni eiro, no tām pašvaldības izmaksas – 500 tūkstoši eiro divu gadu laikā. Ir jāatrod investors, kurš gatavs īstenot projektu. No nepabeigtajiem projektiem, kuriem paredzēti izdevumi šī gada budžetā, Vītoliņš minēja Piejūras brīvdabas muzeja administratīvo un ekspozīcijas ēku un publisko autostāvvietu Krustkalna ielā.
«Turpmāko pilsētas attīstību šajā periodā mēs saredzam maksimālo finanšu līdzekļu piesaistē no Eiropas fondiem. Tāpēc svarīgi, lai mums ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu šādu projektu līdzfinansēšanai,» ar pilsētas budžetu saistītos jautājumus rezumēja Jānis Vītoliņš.
Partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga komentārs par situāciju ar pilsētas 2024. gada budžetu.
– Domes priekšsēdētājam ir 2 visatbildīgākie darbības virzieni – nauda jeb budžets un personālijas. Ja apkārt nav spēcīgu atslēgas cilvēku – pirmkārt, jau nodaļu, pārvalžu un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju, tad neko nevar izdarīt. Protams, ir otrs aspekts – domes priekšsēdētājs var atslēgas cilvēku respektēt pārāk maz un var respektēt pārāk daudz. Tur ir labi jāpazīst cilvēki! Atceros, kad Izglītības pārvaldi vadīja Aldis Slavinskis, ja viņš lūdza papildus naudu, to varēja praktiski nepārbaudīt, viņš bija ļoti taupīgs. Kopš viņa nav, lai viņam vieglas smiltis, šobrīd ir pilnīgi pretējs virziens.
Es kā domes priekšsēdētājs arvien ieturēju pozīciju – naudas nav. Kāds signāls valsts pārvaldei bija Kariņa teiktais, ka naudas ir tik daudz kā vēl nekad?! Ka vajag prasīt un jums iedos! Pirmajai personai būtībā ir ļoti nepatīkams darbs. Jāprot no malas paskatīties – varbūt to nevajag, varbūt vajag savādāk. Varbūt vajag likvidēt, varbūt apvienot. Runa ir par efektīvu resursu izmantošanu. Tas ir smags izvēles ceļš, kas jādara katru dienu. Tas pēc būtības attiecas arī uz katru ģimeni. Vai ir jāpērk otrs skapis, ja esošais ir pilns ar drēbēm?














Komentāri (56)
Опять исказили комментарий
Ситуация не та, чтобы строить велосиппдные дорожки, раз вопрос стоит о сокращении работы детских учреждений или замораживании зарплат в социальных учрежлениях, Это скорее проект в интересах опять же Лемберга, которому точно не место на страницах СМИ. Он под следствием, ему уже по части вынесен приговор, не ему дплиться опытом. Касательно работы порта...Пусть государство контролирует стратегические такие объекты, а не лемберги...
Vakar LR-1 runāja baņķieris Kazāks. Latvijas Bankai nav NEVIENAS dienesta automašīnas.
Deputātiem vispār būtu jādara sava misija bez maksas! Ne viņi krauj malku, ne smeļ ūdeni, ne ražo, ne metina, ne šuj, ne vāra. Politika ir hobijs.
Politiķis LV un ne tikai LV ir nevis hobijs, vai darbs, tā ir LAIME. Nekādas fiziskas atbildības, sēdi un tērē svešu naudu. Neviens nevar neko ne paprasīt, ne arī kādam ir reāli jāatskaitās. Tu vari būt notiesāts par visa veida finanšu mahinācijām un tik un tā būt domes deputāts, nu vai tad tā nav laime ? Parādiet man kaut vienu privātā kapitāla uzņēmumu, kur var darbinieks sataisīts kārtīgus sūdus un viņu ne tikai neatlaiž, bet pārceļ citā amatā, turklāt izmaksājot kompensāciju. Bet LV politikā tā ir normāla prakse, tad ko jūs vēlaties no šiem invalīdiem sagaidīt ? Atbildību ? Racionalitāti ? Vai varbūt profesionālitātii savā darbā ? Da viņiem pie vienas vietas jūsu domas, viss un visi, jo sliktākais, kas ar viņiem var notikt sataisot riktīgus sūdus ir pārcelšana citā amatā ar kompensāciju :) Nu vai tad tā nav laime :)
Varbūt domes deputātiem, kas grib samazināt bērnudārzu laikus būtu jāatkāpjas? Tādējādi ietaupot pašvaldības budžetu. Tāda domāšana par sevi ir "ļoti atbilstoša" bērniem draudzīgā pilsētā.
Kas tad nu? Pašvaldības "maciņā" vairs neienāk līdzekļi no ostas uzņēmumiem? Izskatās, ka mūsu super giga, terra profesionālai pašvaldības komandai būs jābrauc pieredzes apmaiņā pie kādas citas mazās pašvaldības, kā Kuldīgas, Jelgavas, Cēsu, Valmieras, u.t.t., kuras 30 gadu garumā bez liekas bļaustīšanās attīstījās un dzīvoja ar tādu budžetu, kāds viņš bija un ir šodien. Pilnīgi piekrītu lietotājam "Optika", kurš augstāk rakstīja, ka labi, ka neuzbūvēja vēl vienu peldbaseinu.
Lasīju, ka Ventspils Siltums grasās pa saviem līdzekļiem 7 miljoniem uzstādīt vēl divus katlus. Varbūt šiem miljoniem vajag piesaistīt kādu citu finansējumu? Vai šie miljoni nav pilsētas miljoni?
Katlumājas Brīvības ielā 38 rekonstrukciju uzņēmums “Ventspils siltums” īstenos par saviem finanšu līdzekļiem, tostarp arī par līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot CO2 izmešu kvotas, kurus uzņēmums drīkst izmantot tikai tiem mērķiem, kas paredz energoefektivitātes uzlabošanu. Papildus projekta īstenošanai tiks piesaistīti arī kredītlīdzekļi. Tas nozīmē, ka pašvaldības budžeta līdzekļi šī projekta īstenošanai netiks piesaistīti un izmantoti.
Kvotas ir jau pārdotas - tā nauda ir, tās vairāk nepaliks un nepaliks arī mazāk, tikai tik cik nodedzināsiet dīzeli. Eiropas līdzekļi ir jāpieprasa, jāpierāda - papildus darbs, papildus nauda un plauksta uz pleca :)
Pastāsti, kā Eiropas naudu tāpat vien var dabūt? Cik zinu, tad naudu iespējams piesaistīt kādas programmas ietvaros, kas paredzēta konkrētam mērķim. Domājams, ja šāda programma būtu pieejama, tad jau arī Eiropas nauda būtu saņemta. Ja tādu iespēju nav, tad jāiztiek ar saviem līdzekļiem.
Rabarberiem
Kur manis rakstītajā ir rakstīts - Kāds tā pat vien kaut ko dod?
Tas laikam ir Tev pierasts ka kaut ko tā pat vien dod un tā pat vien var kaut ko tērēt un par to nekas nebūs....
Klau, sprukstiņ, vai tik nebiji tas, kurš rakstīja, ka Eiropas līdzekļi ir jāpieprasa? Tad pamāci, kā tos var pieprasīt! Acīmredzot pats esi pieradis, ka tāpat vien visu vari dabūt, pieprasot! Klauns īstenais!
Rabarberis sēž zem palmas un gaida kad desa kritīs... . Nekritīs -desa ir jāparasa un jāpierāda ka Tev tā nepieciešama. Lasi visu ko raksta, nevis vienu pazīstamu vārdu centies saskatīt un tad apcerēt.
Nez, manliekas, ka tos dārziņus vispār vajag slēgt ciet un āmen.
Baigā ņemšanās tomēr - jāģērbj, jāliek gulēt, jāved pačurāt, jāmierina, tad viņi grib zīmēt, tad līmēt, tad griezt, tad paši nezin ko grib, ā un vēl tak šie grib 3x dienā ēst! Briesmīgi!
Ne Vītoliņam, ne Gūtmanim, ne Gunčam, ne Tamanei (pat ne Bruno!) vispār ikdienā to dārziņu tak nevajag! Nu, i viss! Slēdz ciet un miers mājās. Ņemas te un krata to exceli tik.
Par bērnudārziem.
Vītoliņš saka, ka tagad arī citas pašvaldības plāno samazināt bērnudārzu darba laiku. BET pāris klikšķu Internetā un, redz, kas izrādās - piemēram, Liepājā, Jelgavā, Cēsīs bērnudārzi strādā līdz 19.00 nevis līdz 18.00 kā Ventspilī. Tās ir uz dullo pirmās pilsētas, kur sadomāju pameklēt.
Paskatījies arī iespējas bērniem tikt pašvaldības dārziņā Liepājā??? tur dārziņu skaits ir absolūti neproporcionāls iedzīvotāju skaitam, līdz ar ko arī budžetam. Salīdzini salīdzināmas lietas.
Runa ir par darba laiku. Darba laiks arī tiek salīdzināts. Ne visur ir rindas.
To Zirgveidīgajam ar Kristānu!
Tiešām Jūs nejūtat ,ka esat divi tādi īpatņi, vai stulbeņi, kam liekas viss ir ok?