Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrāva 37,293 miljonus tonnu kravu, kas ir par 1,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, tomēr Ventspils ostā vērojas kravu apjoma pieaugums, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad septiņos mēnešos bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 18,699 miljonus tonnu, kas ir par 10,5% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums veidoja 13,377 miljonus tonnu, kas ir par 15,5% vairāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 4,077 miljoniem tonnu, kas ir par 7,6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas ostās 2019. gada septiņos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas - 21,129 miljoni tonnu, kas ir par 2,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp pārkrauto ogļu daudzums bija 11,179 miljoni tonnu, kas ir par 0,1% mazāk, labība un labības produkti pārkrauti 2,53 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,7% mazāk, ķīmiskās beramkravas - 1,401 miljons tonnu, kas ir par 9,6% mazāk, bet koksnes šķelda pārkrauta 1,117 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 23,9%.

Lejamkravas Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrautas 8,396 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 7,89 miljoni tonnu, kas ir kritums par 11,3%.

Savukārt ģenerālkravas Latvijas ostās septiņos mēnešos pārkrautas 7,768 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 2,891 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1,7% vairāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 2,661 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1,4% mazāk, bet "roll on/roll off" kravas - 1,968 miljoni tonnu, kas ir kritums par 3,8%.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums septiņos mēnešos bija Skultes ostā - 618 tūkstoši tonnu, kas ir par 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 280,3 tūkstošiem tonnu, kas ir par 4% vairāk, un Salacgrīvas osta ar 204,8 tūkstošiem tonnu, kas ir par 8,6% mazāk. Kopumā mazajās Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrāva 1,141 miljonu tonnu kravu, kas ir par 3,8% vairāk nekā pagājušā gada septiņos mēnešos.

Pērn Latvijas ostās pārkrāva kopumā 66,175 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9% vairāk nekā 2017.gadā.

Lasi vēl

Komentāri (6)

  • -4
    keda 13.08.2019, 14:24:05

    Nu, kā tad tā, ja viss ir slikti? Kā tad tā?

  • -2
    Arnis Junge 14.08.2019, 09:37:33

    Vai Ventspils brīvostai ir kāds plāns kā palīdzēt brīvostā esošajiem uzņēmējiem attīstīties? Jā, jā, es saprotu, ka uzņēmumi ir privāti, bet kaut kāds attīstības plāns tak brīvostai ir - lai palīdzētu kravu apgrozījumiem ostā augt.

  • -1
    Ventspils brīvostas pārvalde 16.08.2019, 14:34:07

    Ventspils brīvostas pārvaldes darbs ir vērsts uz to, lai radītu pēc iespējas labākus apstākļus gan ostas, gan rūpniecisko uzņēmumu attīstībai. Tomēr vēlreiz jāuzsver, ka Ventspils brīvostas pārvaldei nav informācijas ne par esošajiem, ne potenciālajiem līgumiem, ne ostas uzņēmumu piedāvātajiem tarifiem, kam nenoliedzami ir būtiska ietekme uz termināļu kravu apgrozījumu.

    Ventspils brīvostas pārvaldei ir trīs galvenie stratēģiskie mērķi, saskaņā ar kuriem tiek īstenota Ventspils brīvostas investīciju programma, un kuru īstenošana tiešā veidā rada uzņēmumiem vislabākos apstākļus biznesa attīstībai:

    1. saglabāt un nostiprināt pašreizējās ostas pozīcijas šķidro un beramkravu tirgū;
    2. piesaistīt ostai jaunus darbības veidus un pakalpojumus (t.sk. konteineru, ro-ro u.c.);
    3. attīstīt brīvostas industriālajās teritorijās rūpniecisko darbību.

  • 0
    Ventspils brīvostas pārvalde 16.08.2019, 14:37:28

    Lai šos mērķus īstenotu, Ventspils brīvostas pārvalde, pirmkārt, uztur un atjauno esošo ostas infrastruktūru, toskait kuģošanas ceļu dziļumu, piestātnes, molus u.c., kā arī pārrauga kuģu satiksmi ostā, bez kā privātie termināļi nemaz nevarētu kuģus pieņemt un apkalpot. Turklāt perfektu infrastruktūru, kas ļauj pieņemt ostā lielākos kuģus, kas var ienākt Baltijas jūrā, Ventspils brīvostas pārvalde nodrošina par viszemākajām ostu maksām, salīdzinot ar konkurentiem.

  • -1
    Ventspils brīvostas pārvalde 16.08.2019, 14:37:45

    Otrkārt, Ventspils brīvostas pārvaldes stratēģija ir bijusi radīt visus nepieciešamos apstākļus, lai Ventspilī varētu apkalpot visa veida kravas, tā palielinot un dažādojot kravu sortimentu. Ventspils brīvostas pārvaldes darbība kopumā veicinājusi 6 jaunu termināļu izveidi Ventspilī, kuri šobrīd jau pārkrauj gandrīz 40% no kopējā kravu apjoma. Starp jaunajām kravām īpaši jāizceļ ar prāmjiem pārvadātās. Tajā, ka Ventspils šobrīd ir pārliecinoša Ro-Ro kravu (ar prāmjiem pārvadāto kravu) līdere, liela loma ir tieši Ventspils pašvaldībai un Ventspils brīvostas pārvaldei, jo savulaik tika ieguldīts milzīgs darbs, lai uzbūvētu nepieciešamo infrastruktūru un lai kādu prāmju operatoru pārliecinātu sākt darbu Ventspils ostā.

  • -1
    Ventspils brīvostas pārvalde 16.08.2019, 14:38:04

    Un treškārt, rūpniecības attīstība brīvostas teritorijā ne tikai dažādo pilsētas ekonomiku un rada jaunas darba vietas, bet veido arī vietējo kravu bāzi – tas nozīmē, ka universālajiem termināļiem rodas iespēja apkalpot papildus kravas, kas ražotas tiešā ostas tuvumā un tiek eksportētas.
    Tāpat jāpiemin, ka Ventspils brīvostas pārvalde sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Latvijas dzelzceļu un citām lielākajām Latvijas ostām reklamē Ventspils privāto termināļu sniegtos pakalpojumus lielākajos transporta un loģistikas pasākumos Eiropā un Āzijā.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: