Valdība otrdien sēdes slēgtajā daļā pārrunāja iespējas Latvijas ostu darbības turpmākai pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas, pavēstīja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.
Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, ziņo ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.
Ventspils ostas termināļos šogad pirmajos divos mēnešos pārkrauti 1,579 miljoni tonnu kravu, kas ir par 34,3% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pēc tikšanās ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvjiem nolēmis aicināt Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) sasaukt Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdi, lai pārrunātu aktuālo situāciju tranzīta nozarē.
"Pēdējo nedēļu pūš austrumu vējš un es ar šausmām domāju, kas notiks ar Latviju, jo mēs visi elpojam vēju, kas nāk no Krievijas!" ironizē Lembergs un uzsver: "Latvija pēdējos divos trijos gados ir pieņēmusi lērumu neizsvērtu lēmumu, kas nodara lielu kaitējumu Latvijas tautai!"
Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA) aicina izvērtēt preču sarakstu, kas Krievijai tiek piegādāts caur Eiropas Savienības (ES) valstīm, tostarp Latviju, sacīja LSA pārstāvji.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".
Ventspils ostas termināļos šogad janvārī pārkrauti 833 500 tonnu kravu, kas ir par 47,1% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Latvijas ostās šogad janvārī pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023. gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija. Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,087 miljoni tonnu, kas ir kritums par 1%, salīdzinot ar 2023. gada attiecīgo mēnesi.
2023. gadu Ventspils brīvostā strādājošie termināļi noslēguši ar kopā pārkrautiem 10,4 miljoniem tonnu, kas nedaudz pārsniedz gada sākumā izteiktās prognozes. Kā jau tika gaidīts, samazinājies fosilo energoresursu kravu, īpaši naftas produktu, apjoms, bet palielinājies dažādu beramkravu daudzums ostā.
Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā.
Komentējot valdības diskusiju par varbūtēju Krievijas graudu un citu lauksaimniecības produktu importa aizliegumu uz Eiropas Savienības valstīm, partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājs Aivars Lembergs norāda: "Priekšlikumi var būt dažādi, bet valsts politikā lēmumi nedrīkstētu būt emocionāli, tiem ir jābūt izsvērtiem."
Lai daļēji kompensētu dažādu ar ostas ikdienas uzturēšanu un kuģu apkalpošanu saistītu izdevumu pieaugumu, Ventspils brīvostas valde nolēmusi no 2024. gada 1. janvāra paaugstināt atsevišķas maksas, ko par dažādiem pakalpojumiem ostā maksā kuģi jeb Ventspils brīvostas maksas, informē brīvostas pārstāvji, piebilstot, ka kopumā ostas maksas pieaugs par 14%.
Ventspils ostas termināļos šogad deviņos mēnešos pārkrauti 8,305 miljoni tonnu kravu, kas ir par 20,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Kazahstānas izcelsmes kravas šobrīd veido aptuveni 20% visu kravu Ventspils ostā, informē Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji. Brīvostas pārstāvji norāda, ka tas jau šobrīd ir nozīmīgs apjoms, bet uzņēmēji abās valstīs saredz iespējas jauniem projektiem, kas pašreizējā ekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā ir īpaši svarīgi.
