Piektdien, 12. septembrī, plkst. 22.00, lai netraucētu dienas satiksmi un laikā, kad pilsētā ir mazāka transporta intensitāte, no SIA “Stena Line” termināla Ventspilī uz autoceļu P108 veiksmīgi tika izvestas trīs lielgabarīta kravas, kuru garums sasniedza aptuveni 100 metrus.
Šonedēļ Ventspilī uzsākti būvniecības darbi, lai trīs krustojumus pielāgotu lielgabarīta kravu transportēšanai, tādējādi padarot Ventspili par reģionā unikālu loģistikas koridoru pat 100 metrus gariem autokravu sastāviem.
2025.gada pirmajā pusgadā Ventspils brīvostā strādājošie termināļi kopā pārkrāvuši 4,48 miljonus tonnu kravu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā. Kravu apjoms šogad pieaudzis visos trīs lielākajos segmentos – naftas produktu, akmeņogļu un ar prāmjiem pārvadātajās (Ro-Ro) kravās.
Ventspils ostas termināļos šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrauti 3,998 miljoni tonnu kravu, kas ir par 14,9% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Nolūkā nodrošināt lielgabarīta kravu pārvadājumu iespējas no SIA “Stena Line” termināla uz autoceļu P108, Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome pieņēma lēmumu atbalstīt Ventspils publiskās infrastruktūras pārbūves pasākumus, kas nepieciešami, lai lielgabarīta transports varētu veikt minēto maršrutu.
Ventspils ostas termināļos šogad pirmajos četros mēnešos pārkrauti 3,304 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,7% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
2025.gada pirmajos trīs mēnešos Ventspils brīvostā strādājošie termināļi kopā pārkrāvuši 2,38 miljonus tonnu kravu, kas ir par 1,5% vairāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī. Palielinājies pārkrauto naftas produktu un ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms, savukārt visvairāk samazinājies akmeņogļu daudzums.
Ventspils un Rīgas brīvostas pārvaldes pozitīvi vērtē Ostu attīstības fonda finansētos pasākumus starptautiskās sadarbības veicināšanai, norāda brīvostu pārstāvji, komentējot Valsts kontroles revīzijā secināto, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda līdzekļu izmantota neekonomiski.
Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar nozari ir izstrādājusi Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti 2025.-2027.gadam, kas ietver stratēģiskus pasākumus, lai uzlabotu Latvijas ostu konkurētspēju un attīstību trīs gadu periodā.
Ventspils ostas termināļos šogad janvārī pārkrauti 879 300 tonnu kravu, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Ventspils ostas termināļos pagājušajā gadā pārkrauti 8,234 miljoni tonnu kravu, kas ir par 21% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija. 2024.gadā no Ventspils ostas nosūtīti 4,908 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet saņemto kravu apmērs sarucis par 27,7%, veidojot 3,326 miljonus tonnu.
Ventspils ostas termināļos šogad 11 mēnešos pārkrauti 7,429 miljoni tonnu kravu, kas ir par 23,5% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Ventspils ostas termināļos šogad desmit mēnešos pārkrauti 6,507 miljoni tonnu kravu, kas ir par 28,5% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Deviņos mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 5,6 miljoni tonnu kravu. Sankciju ietekmē būtiski samazinājies pārkrauto naftas produktu, akmeņogļu un metāla kravu apjoms, savukārt būvniecības tirgus bremzēšanās Zviedrijā samazinājusi iepriekšējos gados aktīvo pieprasījumu pēc celtniecības materiāliem no Latvijas.
Ventspils ostas termināļos šogad astoņos mēnešos pārkrauti 5,12 miljoni tonnu kravu, kas ir par 28,6% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
