Uz paceļamā tilta mirgo sarkanais signāls, nolaižas barjeras un tas tūlīt, tūlīt tiks pacelts, kad piepeši uz tilta parādās automašīna, kas, ne mirkli nepiebremzējot, lido pāri, ietriecoties barjerās un pat nedaudz palecoties uz jau augošā tilta kūkuma. Nē, tā nav epizode no kulta seriāla Kobra vai cita grāvēja, bet gan Ventas tilta novērošanas kamerās fiksēts notikums. Jā, tepat Ventspilī.

Pa barjerai gadā
Brīvostas pārvaldē, kuras pārraudzībā ir Ventas tilts, stāsta, ka apmēram reizi gadā barjeras, kas tiek nolaistas, lai signalizētu, ka tiltu tūlīt pacels un tālāk braukt nedrīkst, tiek tā sabojātas, ka tās jānomaina. Mazāki incidenti notiek vēl biežāk, turklāt tajos iesaistīti dažādu vecumu, dzimumu un gan jau arī tautību cilvēki – gan pie automašīnu un velosipēdu stūrēm, gan kājāmgājēji. «Šis gads gan ir īpašs, jo bijuši jau divi gadījumi, turklāt pēdējā no tiem tika salauzta ne vien barjera, bet arī mehānisms. Barjeras labošana, atkarībā no bojājuma veida, var izmaksāt līdz 3000 eiro, bet, ja bojāts mehānisms, remonta izmaksas var sasniegt arī 4000 eiro. Ir arī tādi gadījumi, ka barjera vienkārši tiek uzsista uz augšu un tai nekādi bojājumi netiek nodarīt. Tos mēs pat neuzskaitām, bet tādi ir vēl biežāk,» stāsta brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Tehniskās nodaļas vadītājs Māris Petrovskis.

Arhīvos glabājas daļa visvairāk pārsteidzošo video. Piemēram, kāds kungs izlēma, ka, gluži kā filmā, var pārlēkt pāri tiltam, kas jau tiek pacelts, taču process bija tik straujš, ka nācās vien ātri mainīt savas domas. No paceļamās daļas viņam izdevās notrausties vien mirkli līdz tam, kad tā bija nonākusi gandrīz vertikālā stāvoklī. Citkārt ar automašīnām tiek taranētas barjeras, bojājot ne tikai tās, bet arī automašīnu stiklus, kas liek vēl vairāk brīnīties par lēmumu turpināt ceļu, lai tur vai kas.

Iemesls, kāpēc tā tiek darīts, nav saprotams arī brīvostas pārvaldē, turklāt tā nebūt neesot jauniešu izklaide, bet sekas var būt visai nopietnas: «Viena lieta ir sabojāti dzelži, bet vairāk mūs bažīgus dara tie kājāmgājēji, kas mēģina tikt pāri tiltam, kas jau tiek pacelts. Tas tiešām ir bīstams pasākums.  Viena lieta, ka, neaprēķinot spēkus, var nonākt Ventā, bet tur ir diezgan liels kritiens. Otra lieta, ka pārdomājot un atgriežoties var nākties laisties lejā pa gandrīz vertikālu virsmu, kas var beigties ar šļūcienu uz dibena un kritienu, kam savukārtvar būt neprognozējamas sekas.»

Brīdinājumu par tilta pacelšanu būs vairāk
Barjeras nebūt nav vienīgās, kas liecina par to, ka tūlīt, tūlīt notiks tilta pacelšana vai ka tas jau pat notiek. Vispirms ieslēdzas informatīvie stendi, kas ar gaismas un skaņas signāliem jau pirms tilta signalizē, ka šķērsot to nebūs iespējams. Tas ļauj ne vien laikus pamanīt to, kas notiek uz tilta, bet arī izvēlēties piemērotāku veidu, kā turpināt ceļu – piemēram, nogriezties uz Apvedtiltu, bet varbūt piebremzēt un paskatīties, kā tilts paceļas un nolaižas. Nākamais uz tilta ieslēdzas luksofora sarkanais signāls, un tikai pēc tam tiek nolaistas barjeras. Petrovskis stāsta, ka, ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, paredzēts uzstādīt vēl vienu informatīvo stendu: «Šobrīd tādi ir uz Kustes dambja, lai cilvēki var laikus nogriezties uz Fabrikas ielu un Apvedtiltu. Tāpat arī pie 12. piestātnes, lai tilta pacelšanu savlaicīgi pamana tie, kas brauc no Pārventas, bet vēl divi ir kreisajā krastā – pretī Astarte benzīntankam un Circle K. Vēl viens tiks uzstādīts Durbes ielā pirms apļa, lai varētu laikus nogriezties pa labi un Ventu šķērsot pa Apvedtiltu.»

Visi brīdinājumi par tilta pacelšanu ieslēdzas pakāpeniski – vispirms tablo, tad ne ātrāk kā pēc desmit sekundēm iedegas mirgojošā sarkanā gaisma, bet vēl pēc vismaz desmit sekundēm operators dod komandu nolaist barjeras. Tad paiet vēl kāds laiks līdz brīdim, kad sākas tilta pacelšana, tā ka cilvēkiem noteikti ir laiks noreaģēt, taču dažkārt viņi
nemana ne vienu, ne otru, ne trešo brīdinājumu. Nākotnē, iespējams, tiks papildus uzlikti vēl jaudīgāki LED gaismas brīdinājuma elementi uz pašām barjerām, lai gan tilts jau tagad ir apgaismots un uz barjerām jau ir LED gaismas diodes. Iespējams, tas uzlabos situāciju tieši autobraucēju gadījumā, lai gan daudzi no pārkāpumiem, kad tiek uzbraukts barjerām, notiek tieši diennakts gaišajā laikā.

Smaidiet – jūs filmē!
Viss uz tilta notiekošais tiek fiksēts novērošanas kamerās, tāpēc arī vairāk nogrēkojušies pilsoņi visai ātri tiek sadzīti rokā. Taču priecāties nevajadzētu arī tiem, kuri izsprukuši sveikā – šķērsojuši tiltu, kad tas nav ļauts, neko nav sabojājuši un aizbēguši. Brīvostā glabājas visi šie video, un nepieciešamības gadījumā tos var celt gaismā. Piemēram, gandrīz katrā tilta pacelšanas reizē ir autovadītāji, kuri steidz to šķērsot, kad jau iedegusies sarkanā gaisma, bet nav nolaistas barjeras, taču tas ir tieši tāds pats pārkāpums, kā krustojuma vai dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošana, kad jau (vai vēl) deg sarkanais signāls. «Ir autovadītāji, kas, ieraugot sarkano signālu, nevis bremzē, bet tieši piedod gāzi, lai pagūtu. Komandu par barjeras nonolaišanu dod tilta operators no Ostas kapteiņa dienesta, bet, ja kustība nemitīgi turpinās, viņam ir grūti saprast, kad tad spiest to pogu, jo pēc tam atpakaļceļa vairs nav. Krustojumos un pie dzelzceļa pārbrauktuves mēs taču tā nerīkojamies un pie sarkanā nebraucam, lai arī varbūt tuvumā nav neviena cita satiksmes dalībnieka. Uz tilta būtu jārīkojas tāpat,» norāda Petrovskis.

Kameras uz tilta domātas ne tikai tādēļ, lai ķertu pārkāpējus, bet lai vispār sekotu līdzi notiekošajam un nepieciešamības gadījumā reaģētu. Piemēram, kādā video redzams, ka vīrietis ar auto uzbraucis uz tilta paceļamās daļas, kas jau iet uz augšu. Tā kā turpināt ceļu nav iespējams, jo starp tilta pusēm jau ir krietna atstarpe, viņš kāpj ārā no auto un grasās bēgt, kad celšanās piepeši apstājas. Tas nozīmē, ka operators apstādinājis procesu, lai tiltu varētu atkal nolaist un neuzmanīgais autovadītājs no tā nobrauktu. Taču tas jau notiek avārijas režīmā, kas prasa krietni ilgāku laiku – pilnībā paceltam tiltam šāda operācija aizņem 22 minūtes.

Taču te der atcerēties, ka tilts tiek vērts ne jau tāpat vien, bet – lai pie piestātnēm pielaistu vai no tām varētu tikt prom kuģi. Tā ka neērtības būs sagādātas ne vien tiem, kas nu ilgāku laiku nevar šķērsot tiltu, bet arī ostas darbam. Brīvostas Tehniskās nodaļas vadītājs un pārvalldnieka vietnieks skaidro,ka avārijas režīmu nākas lietot arī tad, ja bojāta kāda no barjerām: «Tilta pacelšanu nodrošina automātika. kas drošības apsvērumu dēļ vienkārši nefunkcionē, ja kaut kas nav kārtībā. Tātad jāiedarbina avārijas režīms un viss process ievelkas. Esam jau saņēmuši sūdzības par to, ka nākas gaidīt krietni ilgāk, taču tas ir tieši tāpēc, ka kāds salauzis barjeru. Lai neapturētu ostas darbību un neriskētu ar drošību, tādos gadījums nākas rīkoties šādi.»

Policija: pieskatīsim uzmanīgāk
Protams, to, ka uz tilta ir problēmas, pamanījuši arī Ceļu policijas darbinieki, kaut vai tādēļ, ka nākas dzīt rokā barjeras apskādējušos autovadītājus. Tātad tādus, kas izraisījuši ceļu satiksmes negadījumu un aizbraukuši no notikuma vietas. Valsts policijas vecākais inspektors Gatis Putniņš skaidro, ka brīžos, kad tiek pacelts Ventas tilts, bet autovadītāji turpina braukt, tiek pārkāptas divas lietas: «Vispirms jau tie, kas turpina braukt, kad jau tiek signalizēts par tilta nolaišanu, neievēro sarkano gaismas signālu. Kārtība ir tieši tāda pati, kā citās vietās, kur ierīkoti luksofori – sarkanais signāls nozīmē, ka jāapstājas. Savukārt tie, kas pēdējā brīdī tomēr izlemj apgriezties un nobraukt no tilta, šķērso nepārtraukto līniju, kas arī ir pārkāpums.»

Jāpiebilst, ka par luksofora aizliedzošā signāla neievērošanu paredzēts naudas sods līdz 140 eiro un četri soda punkti, ceļu satiksmes negadījuma vietas pamešana var izmaksāt līdz 700 eiro un astoņiem soda punktiem, kā arī transporta līdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu no trim līdz 24 mēnešiem. Savukārt par nepārtrauktās līnijas šķērsošanu, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, pienākas 30 eiro sods un viens soda punkts.

Putniņš norāda, ka problēma tiešām ir jārisina un ka sadarbībā ar brīvostas pārvaldi arī tiks meklēti risinājumi. Skaidrs, ka katru reizi, kad tilts tiek pacelts, nolikt policistus abos tilta galos nav iespējams, tā ka, ticamākais, tā joprojām būs cīņa ar sekām, tomēr Putniņš pieļauj, ka arī šādā veidā varētu likt autovadītājiem saprast, ka arī uz tilta noteikumi ir jāievēro: «Viens no veidiem ir darbs ar video, kas ļautu operatīvi aizturēt pārkāpējus. Ja tas notiktu regulāri, iespējams, cilvēki apdomātos un vairāk sāktu cienīt ceļu satiksmes noteikumus arī šajā vietā.»

Gan tilta pacelšanu, gan visu, kas notiek uz tilta, kontrolē brīvostas operators, kurš visam var sekot līdzi pat ar vairāku novērošanas kameru palīdzību.

Lasi vēl

Komentāri (19)

  • -2
    Pipars Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Ka tad tā sanāca,ka rokeru parādes brauciena laikā tika pacelts tilts?
    Cik motobrauceju pabrauca zem sarkanā signāla.?
    Vot šo video vajadzetu ievietot!:)))

  • -6
    Pilsēta Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Varbūt problēma nav cilvēkos, bet gan norādēs?

  • -2
    keda Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Kura norāde liek triekties iekšā barjerā vai skriet augša paceltā tiltā? :D

  • -5
    Faina Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Tas brīdinājuma zīmes grūti pamanāmas laicīgi, saplūst ar fonu, varbūt nepieciešamas lielākas vai košākas. Uz Rūpniecības ielu starp krūmiem grūti pamanīt, kad viņa ir ieslēgusies, speciāli uz viņu neskatoties. Saprast, kad tilts ir slēgts var tikai pēc mašīnas plūsmu uz/no apvedtilta, nebraucot goda apli pie tilta.

  • -1
    Gunārs Pētersons Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Brīdinājuma zīmes ir gana košas un atbilstošas. Ja grūti saskatīt, tad varbūt jāiziet medicīniskā komisija vēlreiz un jāpadomā par šoferēšanas karjeras beigām, spēcīgāku briļļu iegādi vai jāizvērtē alkohola lietošana. Daudzi, šķiet, vispār neskatās uz ceļa, bet savās viedierīcēs, vai nezin kur, ja triecas barjerās (dažs pat 2x). Kā tas var būt, ka, ja ceļ tiltu augšā, vēl mēgināt tam tikt pāri? Šādi tipi manāmi ne tikai uz tilta. Lielākā daļa vispār apli pirmo reizi mūžā ierauga dienu no dienas un brauc it kā būtu afekta stāvoklī.

  • -1
    snaiperis999 Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Es iesaku tādiem dundukiem ļaut škērsot tiltu attiecīgā situācijā,jo par ļaunu nevar nākt idiotu dabīgā atlase.

  • -1
    snaiperis999 Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Pētersona kungs,ko jūs bijāt domājis ar to apli?Jūs ar saviem komentāriem (man noteikti) esat radījis iespaidu kā par gudru un inteliģentu cilvēku.Negribētos ticēt,ka esat viens no tiem,kuri,gandrīz par obligātu uzskata,ka ir jāiebrauc kreisā joslā.

  • -1
    Gunārs Pētersons Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Pēc noteikumiem būtu jāvar izmantot arī kreisā josla, ja nepieciešams apgriezties braukšanai pretējā virzienā, vai arī ja netiek izbraukts pirmajā izejā. Reāli dzīvē cilvēki nav gatavi būt pieklājīgi un šo ievērot. Ir arī tādi, kas rāda kreiso pagriezienu iebraucot aplī.

    Pamācību var redzēt šeit: https://youtu.be/1TWovCpqfMU

    Protams, daudzi saka, ka aplis par mazu. bet sliktam dejotājam arī kule traucē.

  • -1
    jānis Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Kas lika pacelt tiltu motoparādes laikā,ko?Es tieši pabraucu zem sarkano luksofora signāla,bet tajā brīdī nodomāju ka tas ir speciāli ieslēgts motoparādes laikā,jo uz visiem krustojumiem kur dega sarkanās gaismas braucām pāri policijas pavadibā.To tilta pacelšanu varēja taču atlikt uz kādām 15 minūtēm!Gribētos dzirdēt ventspils brīvostas atbildi par šo gadījumu!

  • -3
    keda Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Dabīgi, ka jāaptur ostas darbs, lai tikai močiem labi :) Nu, šoreiz tā gadījās un labi, ka kultūras centrs gatavs no tā mācīties un turpmāk uzjautāt arī brīvostai, kas un kā . Gan jau, ja kuģis nāk ārā no ostas, biški var pagaidīt, bet nākot iekšā var būt problēmas.

  • -1
    Ventspils Kultūras centrs Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    “Kurland Bike Meet” Ventspilī notiek jau 15. reizi, un visus šos gadus motoparādes laikā ar šādu situāciju (t.i. tilta pacelšanos parādes laikā) nebijām saskārušies. Nākamajā gadā, plānojot “Kurland Bike Meet”, ņemsim šo pieredzi vērā un mācīsimies no savām kļūdām, lai tas noteikti neatkārtotos un saskaņosim pasākuma laiku ar Ventspils Ostas kapteiņa dienestu. Atvainojamies visiem par sagādātajām neērtībām!

  • -1
    ayk Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Es uzskatu, ka tas nav pareizi. Ventspils Kultūras centrs nevar pilnīgi visu paredzēt un iepriekš saskaņot. Ja pilsēta grib organizēt tiešām kvalitatīvus pasākumus, tad dažādu dienestu ierēdņiem arī ir jānāk soli uz priekšu un arī jādomā līdzi par pasākuma norisi. Kultūras centrs var lekt no ādas ārā, bet tieši šī ar Kultūras centru nesaistīto darbinieku vienaldzība ir tā, kas bieži bojā pasākumu kvalitāti.

  • 0
    Kurzemniece. Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Vai tas video,labi pasens,ar kriminālpolicistu "galvenajā lomā" nav saglabājies?

  • 0
    keda Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Ir un atrodams video pie šī raksta :D tas, kurš zem paceltā tilta ielaida :D

  • -1
    Sergejs Sidlarovics Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Мост этот достал ... вы еще за разварот там 2 сплашных штоафовать начнити ....

  • -1
    Santa Ellere Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Var kaut kur redzēt varbūt plānotos laikus,kad pacelsies tilts?cik bieži viņš ceļas?
    Gribētu redzēt.

  • 0
    Ventspils brīvostas pārvalde Pirms 3 nedēļām

    Ventas tilts tiek pacelts pēc nepieciešamības - tas ir, kad tas nepieciešams kuģa ienākšanai vai iziešanai. Precīzu pacelšanas iespējams pateikt tikai ļoti neilgu laiku pirms pacelšanas, jo tas atkarīgs no dažādiem ar kuģu satiksmi un kravu apstrādi saistītiem jautājumiem.

    Tiesa, kuģu satiksmi ir iespējams plānot tā, lai noteiktā laikā tilts nebūtu jāceļ. Piemēram, tiltu ir aizliegts pacelt no 7.00-9.00 un no 16.00-18.00, kad pār to ir visintensīvākā satiksme. Tikai ostas kapteiņa dienestam tas laikus jāzina.

  • 0
    Janis Zvejnieks Pirms 3 nedēļām, 1 dienas

    Neviena eirops pilseta( pilsetam bez ritdienas )nav redzejs ,tik samuhlitus brauk$anai paredzetus aplus :)))

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: