Kampaņas "Mana jūra" veiktā monitoringa rezultātā par Latvijas tīrāko jūras piekrasti atzīta Abragciema pludmale, savukārt vislielākais atkritumu daudzums uz 100 metriem konstatēts piekrastē pie Liepājas Karostas, informēja Vides izglītības fonda eksperts Jānis Ulme.

Viņš skaidroja, ka atkritumu daudzums uz simts metriem Latvijas piekrastē tika mērīts kopskaitā 43 monitoringa laukumos. Abragciemā novērotas 36 atkritumu vienības uz 100 metriem, kas ir labākais šogad kampaņas konstatētais rādītājs. Aiz šīs pludmales seko Pūrciema pludmale ar 46 vienībām, Kaltenes pludmale ar 51 vienību, Miķeļtorņa piekraste ar 54 vienībām, Šķēdes piekraste ar 71 vienību, Lauču akmens pludmale ar 81 vienību un Ziemupes pludmale ar 100 atkritumu vienībām uz 100 metriem.

Savukārt netīrāko piejūras teritoriju topā ietilpst jau minētā Liepājas Karostas piekraste ar 937 atkritumu vienībām, Rīgas Daugavgrīvas pludmale ar 850 atkritumu vienībām un Liepājas centra pludmale ar 697 atkritumu vienībām uz 100 metriem. Ulme norādīja, ka Liepājas Karostas piekraste ir īpaša ar to, ka tā nav publiska pludmale, savukārt Liepājas centra pludmalē konstatētais rādītājs var tikt daļēji skaidrots ar faktu, ka tās iepriekšējo monitoringa laukumu nācās pārcelt uz citu vietu, līdz ar ko 697 atkritumu vienībās, iespējams, iekļauti arī vairāku gadu garumā uzkrājušies atkritumi. Rīgas piekraste, kā norādīja eksperts, netīrāko vietu topā ir jau ierasts fakts.

Tāpat netīrāko piekrastes teritoriju topā iekļuvušas Rīgas Vecāķu un Vakarbuļļu pludmales, Lielupes un Majoru pludmales Jūrmalā, Apšuciema pludmale, Staldzenes pludmale Ventspilī, kā arī Klapkalnciema piekraste.

Pirmo reizi kampaņas vēsturē izveidots tops ar tā sauktajiem "pludmales pelnutraukiem", kurā iekļautas tās piekrastes teritorijas, kurās uz desmit metriem konstatēts vislielākais izsmēķu daudzums. Arī šī topa augšgalā ir Liepājas Karostas piekraste ar 107 izsmēķiem uz desmit metriem. Šai teritorijai seko Daugavgrīvas pludmale Rīgā ar 84 izsmēķiem, Engures novada Apšuciema un Klapkalnciema pludmales ar attiecīgi 76 un 74 izsmēķiem, Lielupes pludmale Jūrmalā ar 68 izsmēķiem, kā arī Vakarbuļļu un Vecāķu pludmales Rīgā ar attiecīgi 58 un 51 izsmēķi uz desmit metriem.

Eksperts pauda jau nožēlu par atkritumu piesārņojumu Rīgas pilsētas pašvaldības piekrastēs, kurās šogad ir konstatēts gan lielākais atkritumu vienību skaits kopumā, gan arī lielākais atkritumu skaits vidēji uz 100 metriem. Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Rīgas piekrastēs atkritumu skaitam ir pieaugoša tendence.

Runājot par Latvijas reģioniem, Ulme norādīja, ka pieaugoša atkritumu skaita tendence jūras piekrastē konstatēta Mērsraga, Carnikavas, Dundagas, Jūrmalas novadā un Ventspils pilsētas teritorijā, savukārt vienīgais reģions, kurā atkritumu kopējā skaita tendence mazinās, ir Grobiņas novads.

Savukārt vidēji atkritumu skaits mazinājies jau minētajā Grobiņas novadā, kā arī Rojas, Mērsraga, Ventspils, Carnikavas un Limbažu novadā, taču šajās pašvaldībās tas joprojām nav mazāks par 100 atkritumu vienībām uz 100 metriem, uz ko, pēc Ulmes domām, būtu jātiecas.

Dundagas, Nīcas, Pāvilostas, Salacgrīvas un Engures novadā, kā arī Ventspils un Jūrmalas pilsētu piekrastēs vidējais atkritumu vienību daudzums vidēji uz 100 metriem novērtēts kā nemainīgs, savukārt Saulkrastu un Rucavas novada, kā arī Liepājas un jau pieminētās Rīgas pludmalēs vidējais atkritumu daudzums uz 100 metriem ir pieaudzis.

Ekspedīcijas "Mana jūra" dalībnieki mēneša laikā kājām nogāja vairāk nekā 500 kilometrus gar jūras piekrasti, pa ceļam tiekoties ar vietējiem aktīvistiem, īstenojot jūru piesārņojošo atkrituma monitoringu, piedaloties "zaļajās nodarbībās" un klausoties brīvdabas koncertus. Šogad ekspedīcijas laikā notika vēl kas nebijis - gatavošanās iniciatīvai "Piekrastes Tīrrade", kas norisināsies visu septembri un kuras laikā kopīgiem spēkiem Latvijas valsts simtgadei tiks dāvināta tīra piekraste.

Iniciatīvas mājaslapā ikvienam iedzīvotājam iespējams pieteikties dalībai Latvijas piekrastes sakopšanā, kartē norādot vietu, kurā vēlas palīdzēt savākt atkritumus. Katru septembra sestdienu iniciatīvas rīkotāji grasās sakopt aptuveni 100 kilometrus piejūras teritorijas.

Lasi vēl

Komentāri (6)

  • -1
    еs 02.08.2018, 16:58:03

    Kurš par to atbildēs?

  • -1
    P/i "Komunālā pārvalde" 06.08.2018, 11:57:28

    P/i "Komunālā pārvalde" informē, ka situācija tiks apsekota un analizēta. Pludmales tīrības uzturēšana tiek nodrošināta no uzņēmuma SIA "Galantus" puses. Pārvaldei ar šo uzņēmumu ir slēgts līgums. Atgādinam, ka pilsētas pludmale Staldzenē sākas no stāvkrasta stāvlaukuma līdz Lošupei. Nav skaidri zināms, kurā teritorijā tika veikta šī pārbaude, taču pilsētas pludmalē tiek nodrošināta regulāra tīrīšana!

  • 0
    Gunitina 03.08.2018, 10:29:12

    No jūras izskaloti mēsli. Vajadzētu savākt!

  • -1
    Pornieks 06.08.2018, 18:47:03

    Šis man labāk patīk. Saucam lietas īstos vārdos, paldies Ventiņ!

  • 0
    Ramona 07.08.2018, 08:57:40

    Kas sponsorē kampaņu "Mana jūra", kas ir bijušas tās personas, kas devušās gar jūru un veikušas monitoringu, kur var iepazīties ar rezultātiem, kur var redzēt izejas datus, principus pēc kādiem ir veikti mērījumi vai izvēlētas pludmales? Vai tik atkal nav kārtējais pasūtītais murgs. Traki ar tām vēlēšanām. Muļķo cilvēkus uz nebēdu.

  • 0
    Nif nifs 08.08.2018, 09:12:19

    Jā, izskatās atkal pēc kārtējās kampaņas. Staldzenē nekad nav bijusi sevišķi netīra jūrmala, parasti tā ir tīra un patīkama, cik iznācis tur būt.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: