Valsts deinstitucionalizācijas (DI) plāns paredz atteikšanos no institucionālas sociālās aprūpes bez vecāku gādības palikušiem bērniem iestādēs, tā vietā paredzot šo bērnu ievietošanu ģimenēs vai nodrošinot dzīvošanu ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos.

Ventspilī patlaban ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju bērnu sociālās aprūpes namā Selga saņem 17 bērnu. Aizbildniecība noformēta 62 bērniem, savukārt 24 bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, dzīvo audžuģimenēs, toskait septiņi – Ventspils ģimenēs.

Dace un Normunds par audžuģimeni kļuva 2010. gadā. «Tolaik bija ekonomiskā krīze, dzīve bija smaga. Es strādāju veikalā par pārdevēju un gribēju kaut ko izmainīt savā dzīvē,» atceras Dace. Izdzirdējusi radio informāciju par to, ka Ventspilī Krīzes centrs rīko apmācību audžuģimenēm, Dace nolēma apspriest šo ideju ar vīru. Tolaik meita jau bija izaugusi un dzīvoja atsevišķi. Dzīvesbiedri nolēma paņemt ģimenē audžubērnus. Kopš tā brīža viņu ģimenē dzīvojuši vairāk nekā 20 bērnu – no jaundzimušajiem līdz pusaudžu vecumam, no Ventspils, Ventspils novada un pat no Rīgas. Audžubērni viņu ģimenē dzīvojuši no diviem gadiem un ilgāk. Tagad kopā ar Daci un Normundu dzīvo divas pieņemtas māsiņas un 4-gadīgs adoptēts bērniņš. Lai cik grūti būtu pieņemt ģimenē svešu bērnu un pēc tam to atdot, Dace un Normunds ne reizi nav nožēlojuši savu izvēli kļūt par audžuvecākiem. Tiem, kas aizdomājas par audžuģimenes statusu, Dace iesaka nebaidīties no šī soļa: «Cilvēki reizēm pat paši nemaz nezina, cik daudz enerģijas viņos ir un cik daudz viņi var iedot citiem!» saka sieviete.

Ventspilī ir reģistrētas deviņas audžuģimenes, kuras pieņem savā aprūpē krīzes situācijā nonākušus bērnus problēmu dēļ viņu ģimenēs. Pēc savas būtības un nozīmes audžuģimene – tas nav ilgstošs sociālais pakalpojums. Atkarībā no apstākļiem bērns pēc aprūpes saņemšanas audžuģimenē vai nu atgriežas pie bioloģiskajiem vecākiem, vai arī viņu pieņem aizbildniecībā tuvinieki, vai viņu adoptē. Tomēr nereti ir gadījumi, kad bērns paliek audžuģimenē līdz pilngadībai un vidusskolas pabeigšanai, saglabājot saikni ar audžuvecākiem arī pēc tam, kad sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi.

Ventspils Bāriņtiesas priekšsēdētājs Ervins Alksnis cer, ka nākotnē interese par audžuģimenes statusu ventspilnieku vidū pieaugs un parādīsies arī romu audžuģimenes. «Bērniem ir svarīgi atrasties viņiem ierastajā nacionālā un valodas vidē,» uzskata Bāriņtiesas priekšsēdētājs. Šobrīd audžuģimenes saņem finansiālo atbalstu gan no valsts, gan no pašvaldības.

Ventspils bērni, kuri palikuši bez vecāku aprūpes:

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā – 17 bērni;

aizbildnībā – 62 bērni;

audžuģimenēs – 24 bērni, no kuriem 7 Ventspils audžuģimenēs.

Pilsētas pašvaldības atbalsts audžuģimenēm:

1. Ikmēneša pabalsts audžuģimenē ievietotā bērna uzturam – 220 eiro apmērā (ja bērna vecums ir 0–6 gadi); 258 eiro apmērā (ja bērna vecums ir 7–18 gadi).

2. Pabalsts audžuģimenē ievietotā bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei – 107 eiro apmērā vienu reizi 12 mēnešu periodā.

3. Ikmēneša atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu – par pirmo bērnu, kurš ievietots audžuģimenē – 215 eiro; par katru nākamo bērnu, kurš ievietots audžuģimenē – 107,50 eiro.

Ventspilī atbalsta audžuģimenes

Ārija Martukāne, ģimenes atbalsta centra Terēze vadītāja:

– 2018. gadā Labklājības ministrija sagatavoja Ministru kabineta noteikumus par jaunu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izveidi. Tādu centru mērķis – sniegt atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, apmācīt jaunas audžuģimenes un adoptētājus. Sadarbībā ar Bāriņtiesām mēs palīdzam šīm ģimenēm pieņemt bērnus. Darbs notiek vienlaikus ar valstī pieņemtā Deinstitucionalizācijas plāna izpildi, kas paredz pakāpenisku aiziešanu no institūcijām bērnu sociālā aprūpē un audžuģimeņu kustības attīstību.

Ģimenes atbalsta centrs Terēze atrodas Tukumā, taču darbojas visā Kurzemē. Mēs sadarbojamies ar 110 audžuģimenēm, kā arī aizbildņiem un adoptētājiem, to skaitā Ventspilī – ar deviņām audžuģimenēm, kā arī adoptētajiem un aizbildņiem. Visi mūsu pakalpojumi ir virzīti uz to, lai sniegtu maksimālu atbalstu bērnam un audžuvecākiem. Ja bērns ir izņemts no bioloģiskās ģimenes, tas nozīmē, ka dzīves apstākļi un aprūpe nav bijusi atbilstoša bērna vajadzībām un rehabilitācijas process audžuģimenē notiek lēni un grūti. Ģimenēm mēs nodrošinām atbalsta grupas, pilnu apmācības kursu reizi gadā un apmācību par dažādām tēmām – piecas reizes gadā. Jānorāda, ka Ventspils ģimenes gana aktīvi iesaistās apmācībās. Kārtējās pilnveides apmācības notiks decembrī, bet janvārī plānojam jauno audžuģimeņu un adoptētāju apmācības. Ventspilī jauna ģimene jau iesniegusi pieteikumu adoptētāju statusa iegūšanai, ceram, būs arī citas ģimenes, kuras vēlēsies dot mājas kādam bērnam.

Ar audžuģimenēm sadarbojas mūsu sociālais darbinieks. Reizi nedēļā viņš sazinās ar visām ģimenēm, lai uzzinātu viņu vajadzības. Ventspilī ir audžuģimenes, kas rūpējas par bērniem ar īpašām vajadzībām, kam ir vajadzīgs papildu atbalsts. Ventspils audžuģimenēm tāpat ir raksturīgi, ka tās nereti kļūst par aizbildņiem vai bērnus adoptē. Vislielākais izaicinājums audžuģimenei, mūsuprāt, ir sadarbība ar skolām. Ne vienmēr skolas ņem vērā, ka bērns, dzīvojot savā ģimenē, varēja neregulāri apmeklēt vai vispār neapmeklēt stundas; ka viņam var būt izaicinoša uzvedība un traumēta emocionālā uztvere. Audžuvecāki nevar atbildēt par trūkumiem tādu bērnu audzināšanā un cer uz skolas atbalstu. Otra problēma, ar kuru saskaras audžuģimenes, ir bērnu veselības stāvoklis, kas prasa daudz rūpju un tēriņu.

Ventspils ir starp tām pašvaldībām, kur sniedz lielu atbalstu audžuģimenēm. Taču, neraugoties uz to, diemžēl audžuģimeņu skaits pēdējos gados nav palielinājies. Iespējams, tas ir saistīts ar pandēmiju un valstī ieviestajām epidemioloģiskajiem ierobežojumiem. Tajā pašā laikā bērnu skaits, kuriem ir vajadzīga aprūpe, pēc mūsu novērojumiem, pieaug.

Visiem interesentiem iesaku sazināties ar mūsu centru Terēze un iegūt sev nepieciešamo informāciju – uzzināt par statusa saņemšanas procesuālo kārtību, par sadarbību ar Bāriņtiesu un Sociālo dienestu u.c.

Ģimenes atbalsta centrs Terēze audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem, tai skaitā ievietotajiem bērniem, sniedz bezmaksas atbalsta pakalpojumus:

*Sociālā darbinieka konsultācijas

*Atbalsta grupas

*Psihologa konsultācijas

*Kanisterapija, Montesori nodarbības, audiologopēds, teraspēles, smilšu spēļu terapija

*Jauno audžuģimeņu un adoptētāju apmācības

*Psiholoģiskās izpētes

*Audžuģimeņu pilnveides apmācības

*Tikšanās organizēšana ievietotajiem bērniem ar bioloģiskajiem vecākiem

*Kā arī atbalsts audžuģimenēm sadarbībā ar institūcijām

Aizbildņiem un adoptētājiem, tai skaitā ievietotajiem bērniem:

*Atbalsta grupas

*Psihologa konsultācijas

ĢAC Terēze, Pils iela 11, Tukums, LV-3101

Tālr. 26514351

e-pasts centrstereze@atbalstafonds.lv

Lasi vēl

Komentāri (4)

  • 0
    kaktuss 12.11.2021, 13:46:56

    Nedomāju, ka tā ir laba doma adoptēt bērnu un pēc tam to atdot. :/

  • 0
    Nif nifs 12.11.2021, 18:23:17

    Šī nu ir lieta, ko tiešām nesaprotu. Te viss sarakstīts tik skaisti, tik jauki, tik pareizi. Nu nav, kur "piekasīties". Bet, dzīvē reāli sastopot bērnus, kuri bijuši atņemti un mētāti pa audžuģimenēm, viņu stāsti ir pretēji citādi! Ar konkrētu gadījumu nejauši sastapos, kad bērnus atņēma un tagad, pēc gadiem padsmit. Nemīlēti, nedabiski bargi sodīti, nav bijis, kam par to teikt... var saprast, ka bijuši tikai "arguments" līdzekļu saņemšanai. No vienas puses viss tik pareizi nostādīts, no otras redzams, ka viss labums tikai kaut kur birokrātiskās atskaitēs...Cerams, man nav taisnība.

  • 0
    Nif nifs 12.11.2021, 18:30:30

    Neprecīzi nobeidzu. Cerams, man nav taisnībā tādā nozīmē, ka visās audžuģimenēs tā nenotiek un bērni tajās jūtas labi...

  • 0
    Alberts 14.11.2021, 12:38:14

    Dace un Normunds par audžuģimeni kļuva 2010. gadā. «Tolaik bija ekonomiskā krīze, dzīve bija smaga ............... .Lūk arī atbilde šīm darbībām .Ne jau interese par bērniem.........:((((( ----Jēdziens “uzņēmējdarbība” tiek definēts kā fiziska persona nodarbošanās, kuras mērķis ir gūt ekonomisku labumu. Vārdam ir latīņu izcelsme, piemēram, romieši to izmantoja, lai atsauktos uz tām darbībām, kas nebija saistītas ar atpūtu un caur kurām viņi ieguva naudu.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: