Noraida ieceri samazināt PVN likmi svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem

Priekšlikumu atbalstīja 31 deputāts, "pret" balsoja 51 deputāts, bet viens parlamentārietis balsojumā atturējās.

Šādu priekšlikumu iesniedza "Republika" deputāti Kaspars Ģirģens, Evija Papule, Vjačeslavs Dombrovskis un Ēriks Pucens. Līdzīgu priekšlikumu iesniedza arī Zaļo un zemnieku savienība, un arī to vairākums deputātu lēma noraidīt.

Deputāts Ģirģens stāstīja, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ir teikts, ka tiks izvērtēta iespēja samazināt PVN šiem produktiem, tomēr līdz šim diskusija par to neesot bijusi. Viņš akcentēja, ka 5% likme jau ir piemērota dārzeņiem un svaigiem augļiem un tā sevi ir attaisnojusi, skaidrojot, ka, pateicoties šim lēmumam, samazinājusies ēnu ekonomika, pieaudzis nozarē nodarbināto skaits, kā arī viņu atalgojums.

Ģirģena paustajam piekrita opozicionārs Viktors Valainis, sakot, ka samazinātais PVN svaigajiem augļiem un dārzeņiem ir bijis ļoti veiksmīgs un 5% PVN likmes piemērošana svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem būtu pozitīvs signāls Latvijas iedzīvotājiem, kuri jūt būtisku pārtikas produktu cenu pieaugumu.

"Iedzīvotājiem ir daudz izmaksu, kas saistās ar enerģētiku. Šāds atbalsts pārtikas grupām būtu pamatots un šobrīd ir atbalstāms, ņemot vērā pieredzi, kas mums jau bijusi ar līdzīgu samazinātā nodokļa ieviešanu," akcentēja Valainis.

Opozicionāriem gan nepiekrita deputāts, Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans, sakot, ka 2000. gadā Latvijas Statistikas institūts publicēja pētījumu par to, kādas pārtikas preču grupas patērē iedzīvotāji atkarībā no viņu ienākumiem. Pētījuma rezultāti ļāvuši secināt, ka gaļas un zivju produktus iegādājas cilvēki ar augstākiem ienākumiem.

Pēc Feldmana teiktā, faktiski šāds opozicionāru priekšlikums atbalstītu tieši turīgāko sabiedrības daļu. Viņš akcentēja, ka 2022. gada valsts budžeta projekta koncepts paredz atbalstīt sabiedrības mazāk turīgo daļu, nevis izvēlēties "neefektīvus" veidus, lai palīdzētu turīgākajai sabiedrības daļai, samazinot nodokli plakani visiem.

Viņaprāt, šajā budžetā to īsteno neapliekamā minimuma paaugstināšana pensionāriem un arī strādājošajiem, jo diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanas dēļ iedzīvotāji ikmēnesi "jutīs" 30 eiro pie 800 eiro bruto algas. Gadā tie esot 360 eiro, ko iedzīvotājs "uz rokas" saņems vairāk.

"Šaubos, ka kāds var apstrīdēt, ka ir efektīvāks atbalsts mazāk turīgai iedzīvotāju daļai kā neapliekamā minimuma paaugstināšana," klāstīja Feldmans.

Savukārt parlamentārietis Edgars Tavars akcentēja, ka tas būtu liels atbalsts vietējiem ražotājiem. Vienlaikus viņš nepiekrita Feldmanam un norādīja, ka 5% PVN likmes piemērošana minētajām produktu grupām būtu atbalsts sabiedrības trūcīgākajai daļai.

"Šāda norma nebūtu uz visu laiku. Iziesim no krīzes ārā, ekonomika atlabs un varēsim atgriezties pie vecās vai citas PVN likmes, bet tuvojoties svētku sajūtai, tas ir zināms stimuls iedzīvotājiem nopirkt vairāk," pauda deputāts, aicinot atbalstīt priekšlikumu.

Šodien parlamentā galīgajā lasījumā izskata valsts budžeta projektu 2022. gadam un to pavadošo likumprojektu paketi.