Arī pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām visiem darbiniekiem, kuri veic darbu klātienē, būs jābūt vakcinētiem pret Covid-19, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā.
Arī pēc ārkārtējās situācijas beigām darbiniekiem, kuri strādā klātienē, būs jābūt vakcinētiem
0Šo prasību attiecinās uz visu periodu, kamēr būs nepieciešami epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, lai būtu viennozīmīgi saprotams, ka prasība vakcinēties noteiktu jomu darbiniekiem netiks atcelta līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu.
Arī iepriekš rīkojumā bija norādīts, ka visiem darbiniekiem, tostarp brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojuma līgumiem, kuri veic darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
Ja darbinieks nevar uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējs nedrīkstēs pielaist darbinieku pie attiecīgo pienākumu veikšanas, kā arī darba devējam ir tiesības attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu noteikumos paredzēto nosacījumu ievērošanu.
Latvijā pret Covid-19 vakcinēti 79% no nodarbinātajiem jeb kopumā 818 914 strādājošie cilvēki, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) apkopotie dati par situāciju oktobra beigās.
Nedēļas laikā skaitliski lielākais pieaugums pa nozarēm novērots tirdzniecībā, kur vakcinēti 5154 darbinieki, apstrādes rūpniecībā - 4727 darbinieki, valsts pārvaldē - 3374 darbinieki, būvniecībā - 2559 darbinieki, bet transportā un uzglabāšanā - 2499 darbinieki.
Otrdien valdības sēdē EM pārstāvji atklāja, ka skaitliski pašlaik visvairāk nevakcinētu darbinieku ir apstrādes rūpniecībā - 34 800 darbinieki, kamēr vakcinācijas kursu pabeidzis 71%, tirdzniecībā - 33 600 darbinieki (vakcinācijas kursu pabeiguši 78%), transportā un uzglabāšanā - 28 100 darbinieki (vakcinācijas kursu pabeiguši 64%), būvniecībā - 24 200 (vakcinācijas kursu pabeiguši 66%), valsts pārvaldē - 13 100 darbinieki, kamēr vakcinācijas kursu tur pabeidzis 91% nodarbināto.
Procentuāli augstākā vakcinācijas aptvere ir veselības un sociālās aprūpes nozarē - 98% no nodarbinātajiem, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 95%, izglītībā - 93%, valsts pārvaldē - 91%, finanšu un apdrošināšanas nozarē - 90%.
Savukārt zemākie rādītāji vērojami ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - 60%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - 67%, elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarē - 67%, nekustamo īpašumu nozarē - 72%.
Komentāri (0)