Starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu ik gadu raisās diskusija par to, vai šajās pāris darbadienās vispār jēga strādāt, jo noskaņojuma uz darbiem nav un smadzenēs neapzināti ieslēdzies atpūtas režīms.

To, ka darbs starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu nav pats produktīvākais, sen jau sapratušas Rietumeiropas valstis, kur liela daļa uzņēmumu veras ciet un visi darbinieki kolektīvi dodas garajās Ziemassvētku brīvdienās. Citur tā ir viena nedēļa, citās valstīs – divas. Līdzīgi rīkojusies arī Ventspils sveču rūpnīca Diana Sveces, kas pārņēmusi dāņu mātes uzņēmuma pieredzi un Ziemassvētku brīvdienās devusies divu nedēļu atvaļinājumā.

Taču ir uzņēmumi, kuriem šis laiks ir pats darbīgākais – tie ir tirdzniecības uzņēmumi, dažādu pakalpojumu sniedzēji, tūrisma aģentūras, ceļu tīrītāji, operatīvie dienesti un citi. Arī Ventspils pašvaldībā darba netrūkst. Domes Pilsētas mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska klāsta, ka starpsvētku nedēļā brīvas dienas ņem reti kurais, jo darba ir pilnas rokas, turklāt turpinās aktīvs darbs pie pašvaldības budžeta izskatīšanas un apstiprināšanas pa nozarēm.

Psiholoģe Olga Timošuka komentē, ka lielai daļai cilvēku šajās dienās tiešām ir grūti ar 100% atdevi pieslēgties darbam, jo ir jādomā par to, kur svinēt svētus, ko aicināt, jāgādā dāvanas, jārūpējas par svētku galdu un tamlīdzīgām lietām. Tikmēr cilvēkiem, kuriem ir draugu vai ģimenes trūkums, konflikti vai sadzīves problēmas, tās šajā laikā saasinās, tādēļ palielinās depresīvo cilvēku skaits un arī tas darba produktivitāti nevairo.

Valda uzskats, ka katra brīvdiena valsts ekonomikai un uzņēmējdarbībai nodara būtiskus zaudējumus. Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena Ventas Balsij skaidro, ka ciparu izteiksmē vienas brīvdienas izmaksas noteikt nav iespējams. Savulaik esot rēķināts sadalot gada Iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtību, taču šie cipari neko daudz neizsaka, jo ir daudzi blakus faktori, kas iespējamos zaudējumus ietekmē.

«Makroekonomikas eksperti norāda, ka pašreizējos krīzes apstākļos viena brīvdiena valsts izaugsmi praktiski neietekmē,» sacīja Urpena. Tradicionāli ieguvēji brīvdienās ir tirdzniecības un tūrisma nozare. Bet, ja tas ir ražotājs un viņam ir pasūtījums, tad viņš to izpildīs tā vai tā, rēķinoties ar brīvdienām un izdarot to iepriekš. Tikmēr cilvēkiem naudas ir tik cik ir. Ja viņi naudu brīvdienās tērēs vairāk, tad vēlāk to taupīs uz citu tēriņu rēķina. Tomēr, ja papildus pasludinātu vairāk kā vienu brīvdiena, tad zaudējumi jau būtu jūtamāki, uzsver Urpena.

Taisnības labā jāsaka, ka Latvija salīdzinot ar citām valstīm ir pat priviliģētā stāvoklī, jo mums gada nogalē ir piecas oficiālas brīvdienas, kas kalendārā iekrāsotas ar sarkanu. 2007. gadā Latvija pie divām Ziemassvētku brīvdienām klāt dabūja vēl vienu – 24.decembri. Un Eiropā ir tikai trīs valstis – Čehija, Igaunija un Latvija, kurām ir trīs oficiālas Ziemassvētku brīvdienas. Pārējās valstīs brīvas ir 25. un 26. decembris. Arī 31. decembris reti kurā valstī ir brīvdiena, šī tradīcija saglabājusies postpadomju valstīs, bet citur Eiropā lielākai daļai brīva ir tikai 1.janvāris.

Jāatzīmē gan, ka Latvijā cilvēki strādā vairāk nekā citās valstīs. Eiropā vidēji ir 26 atvaļinājuma dienas, Vācijā pat 30, kamēr Latvijā apmaksāts atvaļinājums ir tikai 20 darba dienas.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: