Lauku iedzīvotāji ievērojuši, ka ar ceļu tīrītājiem ir gluži tāpat kā ar pīrāgu cepējiem – vieniem darba iznākums ir izcils, citiem kaut kā īsti nesanāk.
Darbu diktē laika apstākļi
0Vārves pagasta iedzīvotāji slavē Jāni Rozenbahu. Greiderētāju vakar sastopam uz Liepājas ceļa, kur viņš šķūrē ceļa malas. Uz īsu brīdi piestājis aprunāties, Jānis pastāsta, ka greiderēšanu apguvis pašmācības ceļā, bet vispār ir mācījies par elektriķi.
Nu jau būšot gadi desmit, kopš Jānis strādā ceļu uzturēšanas lauciņā, bet joprojām ik dienu mācoties. Ir dažādi knifi, ko var apgūt tikai darot, viņš nosaka. Daudz kas šajā darbā ir atkarīgs no laika apstākļiem – katru reizi viens un tas pats ceļš būs citāds. Šajā darbā nevar steigties, nosaka Jānis, jābūt akurātam.
Lielākoties Rozenbaha uzdevums ir izstumt mazos lauku ceļus. Šad un tad lauku cilvēki viņu uzrunājot, sevišķi, ja kādreiz gadoties aizstumt ceļgalus. Bieži gan laikam tas nenotiek, jo tieši par prasmi izšķūrēt tā, ka ceļgali ir akurāti tīri, cilvēki Jāni slavē. Greiderētājs iesaka lauku sētu iedzīvotājiem, kas tīra savus celiņus, ceļgalus tīrīt pret spalvu – braukšanai pretējā virzienā.
AS Latvijas autoceļu uzturētājs Ventspils ceļu rajonā strādā aptuveni 20 - 25 vīri, stāsta izpilddirektors Māris Gannus. 12 no viņiem izpilddirektors raksturo kā ļoti labus un profesionālus darba darītājus. Gannus īpaši uzteic Ugāles iecirkņa darbinieku Ēriku Indriksonu. Pirms diviem gadiem konkursā, kurā startēja ceļu uzturētāji no visas Latvijas, viņš ieguva godpilno 2. vietu tehnisko zināšanu pārbaudē un praktiskajā braukšanā.
Vīru vidējais vecums ir ap 50 gadiem, tikai divi ir vecumā zem 30, pie tam abi ir darbinieku dēli. Lielākā daļa no šoferiem un greiderētājiem ar pret viņiem uzticēto tehniku izturas ar vislielāko atbildību. Gannus labsirdīgi nosmej, ka droši vien par savām sievām viņi tā nerūpējas, kā par tehniku.
Strādādami uz ceļiem, vīri var nopelnīt Ls 300– 500 lielu algu, tās lielums atkarīgs no darba rezultātiem. Neskatoties uz to, ka Ventsils novada teritorija ir gana plaša, ceļu kopējais garums, ko apkalpo AS Latvijas autoceļu uzturētājs Ventspils ceļu rajons, ir salīdzinoši mazs. Tāpēc arī tehnikas mūsu ceļu uzturētājiem ir mazāk nekā citos ceļu rajonos. Ventspils iecirkņa rīcībā ir 3 greideri un 3 kaisītāji, savukārt Ugāles iecirknī – 2 greideri un 1 mašīna (drīz no remonta atgriezīsies vēl viena).
Reizumis cīņā ar sniegu iesaistīts arī ekskavatoriņš Lannen un traktors ar lāpstu – T-150. Ideālus braukšanas apstākļus ar mazo tehniku nodrošināt nevar, tomēr tik daudz, lai cilvēkam visu dienu nav jāsēž sniega kupenā, var panākt. Svarīgi, protams, ir braucējiem ievērot laika apstākļiem piemērotus braukšanas apstākļus. Tehnika Ventspils ceļu rajonā iegādāta labi pasen – kaisītāji ir no 1998. gada, bet viens no greideriem ir pat no 1983. gada.
Reizumis ceļu uzturētāji saņemot pārmetumus, ka tehnika stāv dīkā, bet ceļi nav tīrīti. Gannus uzsver, ka grants ceļus ar kaisītājiem tīrīt nav īsti pareizi. Runājot līdzībās, var sanākt tā, ka plinte būs jāremontē, kad vajadzēs šaut. Izņēmuma gadījumā, kad stipri sasnidzis, vīri sakostiem zobiem braucot, apzinoties, ka tehnika atkal drīz jāremontē.
Jāatgādina, ka ceļu tīrītājiem vispirms no sniega jāatbrīvo A kategorijas ceļi, tas ir, Rīgas šoseja, Piltenes ceļš līdz Tārgalei un ceļš no Ventspils līdz Lečiem. Šos ceļu posmus jānotīra 3 stundas pēc snigšanas beigām, B klases ceļus jāattīra četru stundu laikā, bet C klases lauku ceļi tehniku var gaidīt arī astoņas stundas.
Jura Ģiguļa foto
Uz Liepājas ceļa vakar strādāja greiderētājs Jānis Rozenbahs, kurš biežāk sastopams uz mazajiem lauku ceļiem.
Komentāri (0)