Ārstēšanai trūkst 50%

Šī gada pirmajos četros mēnešos valsts noteiktais pacientu skaits, kuru ārstēšanai ir piešķirts finansējums, Ventspils slimnīcā ir 1552, bet faktiski neatliekamā palīdzība ir sniegta 2944 pacientiem. Līdzīga situācija ir arī citās Latvijas slimnīcās, kas sniedz neatliekamo palīdzību. Līdz ar to, par faktiski ārstēto pacientu skaitu šobrīd valsts ar slimnīcām nenorēķinās, informē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece.

Tendences rāda, ka 2009. gada otrajā pusē pacientu skaits slimnīcās samazinājās, bet šogad tas atkal ir 2009. gada pirmā pusgada līmenī. «Tas skaidrojams ar akūtu pacientu skaita pieaugumu, jo, ja slimnieki netiek ārstēti plānveidā, slimības kļūst akūtas,» uzsver Siliniece atgādinot, ka no pagājušā gada vidus ir pārtraukta valsts apmaksāta plānveida pacientu ārstēšana slimnīcā, kā rezultātā palielinās akūti ārstēto pacientu skaits. Turklāt akūto slimnieku ārstēšana ir ievērojami dārgāka nekā savlaicīga slimību ārstēšana.

Šādā situācijā, slimnīcas ir spiestas samazināt un optimizēt savus izdevumus, lai nepieļautu bankrotus. Bet arī izdevumu samazināšanai ir savas robežas. Jau 2009. gada otrajā pusē, lai sabalansētu budžetu un darbiniekiem saglabātu darba iespējas, Ventspils slimnīcā tika samazinātas darba slodzes. Līdz ar to, faktiski ar mazāku darbinieku skaitu ikdienā tiek veikts palielināts darba apjoms, kas raksturojas ar psihoemocionālām un stresa situācijām.

«Darbiniekiem ir samazinājusies motivācija darbam un paaugstinājies izdegšanas sindroms, kas nereti noved pie dažādām konfliktsituācijām pacientu un medicīnas darbinieku starpā,» novērojusi slimnīcas vadītāja. Pirms budžeta samazinājuma nodaļās uz 15 pacientiem bija divas māsiņas un divi māsu palīgi, tad tagad pēc samazinājuma uz 15 pacientiem ir viena māsiņa un viens māsas palīgs.

Latvijas slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs Ventas Balsij atzina, ka situācija ir bēdīga. Slimnīcas šobrīd nespēj vairs norēķināties ar saviem piegādātājiem, tai skaitā par medikamentiem. Piegādātāji draud pārtraukt piegādes, viņi var rosināt slimnīcu maksātnespēju, kam var sekot bankroti. Kalējs gan liek lielas cerības uz jauniecelto veselības ministru Didzi Gavaru un valsts sekretāru, ka viņi spēs šo situāciju atrisināt.

Jāatgādina, ka veselības aprūpes budžets pēdējā gada laikā ir piedzīvojis ievērojamu kritumu, kā rezultātā pērn samazināts to slimnīcu skaits, kas sniedz neatliekamo palīdzību. Šo reformu īstenošanas gaitā arī Ventspils slimnīca tika pakļauta iespējamām izmaiņām tās statusā. Tomēr pateicoties pilsētas domes un slimnīcas vadības aktīvam darbam, izdevās saglabāt reģionālas slimnīcas statusu un kļūt par vienu no 10 valsts reģionālām daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcām. Reģionālās slimnīcas statuss ir nostiprināts, apvienojoties ar Talsu slimnīcu, līdz ar to Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas apkalpes zona šobrīd ir līdz 120 000 iedzīvotāju.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes loceklis Dainis Gīlis norāda: tā kā ambulatorā palīdzība prasa mazāku finansiālu ieguldījumu, tad Ventspils slimnīca pastiprināti ir attīstījusi ambulatoro palīdzību. «Taču arī ambulatorajā palīdzībā piešķirtais finansējums ir ļoti mazs un cilvēkiem nākas gaidīt rindās uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem līdz pat četrām nedēļām un vairāk,» skaidro Gīlis.