Pārveido Užavas biotopu

Latvijas valsts meži (LVM) vides projektu vadītāja Ieva Rove to saredz tā: patlaban biotopā neesot redzama sugu dažādība, mozaīka un atsegtie laukumi, kurā veidoties šai dažādībai. Tad nu gandrīz 3000 hektāru plašā Užavas lieguma, ieskaitot jūras daļu, centrālajā daļā tiks veikta koku ciršana, lai izveidotu aptuveni 140 atvērumu laukumus. Tāpat esot ņemts vērā, lai šie darbi neveicinātu krasta erozijas izplatīšanos, jo biotops kalpo arī kā dabīgais kāpu nostiprinātājs.

Užavniece Gita Ventas Balsij pastāstīja, ka samērā bieži pastaigājas šajā apkaimē un ka viņai nav īsti izprotama veicamo darbu nepieciešamība: «Vides dažādība Latvijā, manuprāt, ir pietiekami liela jau šobrīd, jo ciršanas darbi notiek gandrīz visur. Ainava mainās dažviet nedēļas laikā – vietā, kur vēl pirmdien pletās mežs, piektdien jau skatāms klajums. Un, manuprāt, nav tā, ka mums trūktu šo smilšaino klajumu. Labi, iespējams, nav tieši tajā vietā, kurā šobrīd notiek darbi, bet, paejot vairāk uz jūras pusi, ir gan ķērpji, gan smilšu atsegumi, gan kadiķi. Biotopa uzlabošana paredz arī atstāt daļu koku – it kā lai kukaiņiem būtu labi apstākļi –, bet pēc šīm pēdējām vētrām viss mežs jau bija nolūzušu zaru un koku pilns. Man ir žēl šī meža,» atzīst Gita. Kādu citu reizi, atgriežoties no pastaigas gar jūras krastu, Gita pamanījusi, ka arī gar pašu kāpas malu daži koki jau marķēti ar sarkanu krāsu, kas liecinot, ka arī šeit plānoti kādi meža darbi.

Pašus biotehniskos darbus organizē LVM, un iestādes meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Andris Verners uzsver, ka šeit nav nekādas saistības ar atjaunošanas cirtēm vai ražošanu. Šeit galvenais ir biotopu kvalitātes pilnveidošana. Šis ir Eiropas Kohēzijas fondu projekts, kura iniciators un vadošais partneris ir Dabas aizsardzības pārvalde. LVM ir viens no sadarbības partneriem, kas realizē plānotos darbus. «Lai labāk izprastu šo darbu nepieciešamību, svarīgi ir pateikt, ka pirms to uzsākšanas bija kompetentu ekspertu sagatavots atzinums un nosacījumi, lai šo biotopu padarītu labāku un kvalitatīvāku. Šeit ir ļoti svarīga šo darbu jēga, jo vēlamies uzlabot biotopa kvalitāti un radīt dzīvotnes dažādām sugām. Un viens no veidiem, kā to sasniegt, ir strādājot. Varam vairot gan mirušo koksni, gan veidot atvērumus, un tikai tā mēs nonāksim līdz biotopa kvalitātes uzlabošanai,» stāsta Verners.

Pašreizējie darbi sadalīti vairākos etapos. Vispirms notiks atvērumu veidošana un koku ciršana, tad tiks veidotas zaru kaudzes, lai vēlāk daļu no tām dedzinātu utt. Vaicāts par to, vai problēma nav apstāklī, ka sabiedrībai, iespējams, trūkst izpratnes un informācijas par veicamajiem darbiem, Verners atbild, ka informācijas bija pietiekami. Gan novada informatīvajā izdevumā, gan televīzijā un citur. Protams, ja nebūtu šī epidemioloģiskā situācija, tiktu veiktas arī klātienes sapulces, kurās būtu iespējams lielākām ļaužu masām visu detalizētāk izskaidrot. «Užavas pagasta pārvaldē esmu atstājis savu kontaktinformāciju, un gadījumā, ja interesentiem rodas neskaidrības par šo darbu veikšanu, lūdzu droši man zvanīt. Tāpat pavasarī ir iecere veidot paraugdemonstrējumus, lai cilvēku varētu iepazīties ar biotopa uzlabošanas darbiem. Komunikācijai ar sabiedrību jānotiek visu laiku – līdz pat darbu pabeigšanai,» informēja Verners.

Līdzīgas aktivitātes drīzumā tikšot uzsāktas arī Ances purvu un mežu liegumā, Ovišu liegumā, Ķemeru Nacionālajā parkā un citās aizsargājamajās teritorijās Latvijā. Darbi turpināsies līdz pat 2023. gada beigām.

LVM atzina, ka, veidojot šos biotopu atvērumus, tiek, protams, iegūta arī noderīgā koksne, kura tiks realizēta. Taču uzņēmums šobrīd nevarot pateikt, cik daudz. Šādi aprēķini tiekot veikti tikai pirms parastajām cirtēm, bet ne pirms biotopu kopšanas pasākumiem. Verners uzsver, ka šie objekti ir kardināli mainīgi: «Lielākā no kopējās platības Užavas biotopā, kur norisinās darbi, ir 167 ha, no kuriem tikai 75 ha veidosies koksnes kubikmetri. Pārējos darbu veikšanas rajonos vispār nebūs kubikmetru. Precīzi pievesto kokmateriālu apjomu un sortimentu būs iespējams pateikt tikai pēc darbu pabeigšanas. Atkārtošu, ka mums primārais nav iegūt koksni realizācijai.»

Tikmēr sarunās ar citiem Užavas iedzīvotājiem rodas iespaids, ka, ja jau viss ir saskaņots un likumīgs, tātad tā arī vajag. Ne īpaši par, bet arī ne pret šiem biotopa izkopšanas darbiem. Izpratnes veidošanas nozīmīgums – viena no atslēgām mūsdienu mainīgajā ikdienā. Skaidrs, katram nav jābūt ar mežkopības izglītību, lai spriestu par krājām vai kubikmetriem. Varbūt tāpēc jāizmanto izdevība katru reizi skaidrot, rādīt un pārliecināt, lai sasniedzamais rezultāts priecētu nākamās paaudzes ar kuplām kadiķu un ķērpju audzēm, un ceļš cauri biotopam līdz jūras liedagam būtu acīm un dvēselei baudāms.