Jāņu dziesmas iemācās klausoties

Mūs gaidot, esi uzvilkusi tautastērpu un rotājusies ar ziedu vainagu. Vai šāds ietērps palīdz sakārtoties un noskaņoties brīnumam?

– Jā, mainās izjūtas, bet runāt par tām ir ļoti grūti, grūti izskaidrot, kas notiek. Reizēm mēģinājumos sievām neizdodas dziedāt tik vareni kā vajadzētu, bet, uzvelkot tautastērpu, izdodas!

Pirms nedēļas, kad ar sievām braucām uz Brīvdabas muzeju un piedalījāmies Rīgā Jāņu ielīgošanā, lūdzām Dieviņu, lai nav 33, bet 25 , nu, labi, 27 grādi! Bet, kad uzvelk tautastērpu, šķiet, nemaz nav tik karsts, lai gan ir tie lielie grādi. Mums, popiņiem, tagad, par laimi, ir tik daudz apģērba kārtu, ka var variēt – ir aubes, zīda lakati, vestes, blūzes, rakstaini brunči un biezas vildrānas aukstākam laikam.

Kā tikāt pie šādiem ģērbiem?

– Tas bija ilgs ceļš. Kad sievas sanāca kopā un izdomāja, ka vēlas dziedāt, sapratām – nu, nevaram aizbraukt un sapirkties leišu tirgū. Laimīgs gadījums mūs saveda kopā ar Ziemeļkurzemes tradīciju zinātāju un eksperti Liu Ģibieti, un viņa iedrošināja rakstīt projektu. Kultūrkapitāla fonds vairākas reizes atraidīja, pagastam nauda nebija, bet tad uzzinājām, ka varam lūgt Amerikas latviešu palīdzību, un notika brīnums – viņi mūs atbalstīja!

Interviju pilnībā lasiet trešdienas laikrakstā Ventas Balss!