Pilsētas svētku laikā ikviens mākslas cienītājs, apmeklējot teātra namu Jūras vārti, varēja paviesoties Rasas un Raita Šmitu radītajā Atmosfēriskajā mežā un piedzīvot izjūtas, kas vēl ilgi liek domāt par cilvēka mijiedarbību ar dabu, mākslas un zinātnes simbiozi. Izstāde guva necerēti lielu atsaucību.

Mākslas darba Atmosfēriskais mežs veidotāji Rasa Šmite un Raitis Šmits ir starptautiski atzīti mākslinieki un kultūras novatori, kuri strādā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām. Mākslinieciskajā praksē Šmiti kopīgi veido mākslas darbus. Rasa un Raitis ir Jauno mediju kultūras centra dibinātāji un ikgadējā RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori, kā arī darbojas kā pētnieki un pasniedzēji Latvijā, Eiropā un Amerikā. Mākslinieku jaunākajos mākslas darbos tiek risinātas attiecības starp dabu un tehnoloģijām, cilvēkiem un augiem. 2017. gadā ieguva Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā un divas reizes nominēti Purvīša balvai 2019. gadā par personālizstādi Mikropasauļu svārstības un 2020. gadā par mākslas darbu Atmosfēriskais mežs izstādē Vācijā.

Atmosfēriskais mežs vizualizē komplicētās attiecības starp mežu, klimata pārmaiņām un atmosfēru. Darba pamatā trīs gadu garumā veikts pētījums, kas norisinājās Finvaldes mežos Šveicē – senos Alpu skujkoku mežos, kas cieš no sausuma. Koki, kā zināms, izdala lielu daudzumu gaistošo organisko savienojumu, ko mēs uztveram kā meža smaržu. Zinātnieki jau ilgi zinājuši par saistību starp smaržojošo mežu un klimata sasilšanu – kamēr daži uzskata, ka stiprā priežu meža smarža norāda uz to, ka klimata pārmaiņas varētu tikt ierobežotas, citi domā, ka gaistošās emisijas varētu pasliktināt globālo sasilšanu. Mākslas projekts atklāj saistības, vizualizējot datus, kas ilustrē gaistošās emisijas un sveķu spiedienu priedēs vienas augšanas sezonas laikā.

Ikviens skatītājs, ļaujoties mākslas vizualizācijai, varēja pārvietoties starp kokiem, kas izplata gaistošās emisijas, vērot mežu no apakšas un izsekot ceļam cauri koka stumbram līdz koku galotnēm, vērojot savstarpējo mijiedarbību starp Zemes ekosistēmām un atmosfēru. Atmosfēriskajā mežā bija skatāmas un klausāmas intervijas ar zinātniekiem, video performance ar sveķu eksperimentu, kā arī filma Atmosfēriskais mežs, kas skatītajam palīdzēja apstāties un sazemēties, aizdomājoties par dabas spēku.

Mākslinieks Raitis Šmits, vaicāts, ko pašam nozīmē mežs un vai tajā patīk būt, bilst, ka viss ir atkarīgs no meža, taču projekta tapšanas laikā ar mežu ir iznācis satuvināties krietni vairāk nekā iepriekš. Lai arī Atmosfēriskā meža apmeklētāji nonāca senajos Alpu skujkoku mežos, mākslinieks ir pārliecināts, ka līdzīgus projektus, atklājot dažādas problēmas, sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem varētu izstrādāt arī tepat. «Mežs ir svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa. Tas ne tikai ražo skābekli, tas arī elpo. Atmosfēriskajā mežā esam centušies parādīt šos dabā neredzamos procesus, piemēram, tā smaržas, elpošanu, skaņas, izmantojot trīsdimensionālos meža skanējumus, veidojot virtuālo realitāti. Jāatzīst, ka, iesaistoties šajā projektā, sākotnēji nebija skaidrs, kā izvērst un caur performanci parādīt Alpu skujkoku mežu problēmu. Piedzīvojām ilgstošu sadarbību ar zinātniekiem, garas pastaigas mežā, izziņu par klimata izmaiņām, kas ietekmē meža augšanas procesus. Šī informācija palīdzēja tapt novatoriskajam mākslas projektam, piešķirot tam savu interpretāciju, vizuālo estētiku un skaņu kopumu,» stāsta Šmits, piebilstot, ka, ienākot Atmosfēriskajā mežā, skatītājs var virtuāli izceļot cauri mežam, nokļūt arī zem zemes, zem kokiem, izceļot cauri koka stumbram no pašas apakšas līdz pašām koka galotnēm, apskatot mežu no augšas. Mākslinieks arī piebilst, ka ir gandarīts par iespēju izrādīt šo novatorisko projektu Ventspils skatītājiem.

Veidojot sasauci ar meža tēmu, arī koncertzāles Latvija telpās šā gada sākumā bija ienācis mežs. Tehniskais personāls ik dienu aplaistīja egļu biezokni, kas veidoja neparastu instalāciju vairākos stāvos. Idejas autori – mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis – darbam bija devuši nosaukumu Biežņa. Nonākot Biežņā, starp daudzajām eglēm, apmeklētāji iekļuva smaržas, skaņas, gaismas biezoknī, katram mērojot savu ceļu starp eglēm un vienlaikus liekot aizdomāties par mūsu attiecībām ar dabu, ļaujot tai dzīvot un turpināties.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: