Budžeta prognoze rosina savilkt jostas

Pilsētas domē jauno budžetu cer pieņemt līdz janvāra beigām.

Pilsētas domes Ekonomikas un budžeta komisija izskata jau trešo 2024. gada budžeta projekta variantu. «Tas, ka budžets jaunajam gadam vēl nav pieņemts, nenozīmē, ka dzīve ir apstājusies. Pašvaldība strādā, sniedzot paredzētos pakalpojumus iedzīvotājiem,» apliecināja pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Pašvaldības vadītājs pastāstīja, ka visas pašvaldības struktūrvienības savus budžeta priekšlikumus iesniedza savlaicīgi. «Tomēr šīs prognozes ievērojami pārsniedza mūsu reālās iespējas, un piedāvātos izdevumus nācās samazināt par 11 miljoniem eiro,» pastāstīja pilsētas mērs. Taču arī ar šiem 11 miljoniem eiro izrādījās nepietiekami. «Mums ir jāpieņem budžets ar brīvo naudas līdzekļu rezervi gada beigās vismaz trīs, četru miljonu eiro apmērā,» skaidro Vītoliņš. Tāpēc pilsētas iestādēm un kapitālsabiedrībām tika piedāvāts vēlreiz pārskatīt 2024. gadā paredzētos izdevumus.

Pilsētas domes vadītājs atzīst, ka iestādēm un kapitālsabiedrībām tas nav viegls uzdevums – sabalansēt savu budžetu izdevumu daļu 2019. – 2023. gadu vidējā gada līmenī. Turklāt pagājušais gads pilsētas budžetam izrādījies neraksturīgs saistībā ar ievērojamo izdevumu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Vītoliņš min objektīvus iemeslus pērnā gada izdevumu pieaugumam – nevaldāma inflācija, gandrīz četrkārtīgs elektroenerģijas sadārdzinājums, minimālās algas palielināšana par 17% u. c.

Jaunajā gadā finansiālā situācija pašvaldību optimismu nevairo. Nesen Jānis Vītoliņš mūsu laikrakstam stāstīja par valdības pieņemto lēmumu un citu faktoru negatīvo ietekmi uz pašvaldības budžeta izdevumu daļu – kārtējo minimālās algas palielināšanu un pedagogu algu palielināšanu, jaunu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, papildu pašvaldības funkcijām bez papildu finansējuma, EURIBOR likmes pieaugumu. Te jāmin arī pašvaldības papildu izdevumi jauno pilsētas infrastruktūras objektu, piemēram, jaunās Gāliņciema bibliotēkas, uzturēšanai. Izdevumi aug, ko nevar teikt par ieņēmumiem. Turpinās darbavietu samazināšana Ventspils ostā, kas negatīvi ietekmē pilsētas budžeta ieņēmumu daļu. Tikai pēdējo divu gadu laikā vien, pēc Vītoliņa teiktā, osta zaudējusi 200 labi apmaksātu darbavietu. Visdrīzāk, tā nav pēdējā štatu samazināšana, jo ostā turpina kristies kravu apgrozījums. Tajā pat laikā Ventspils brīvostas pārvalde no prioritāšu saraksta ir izslēgusi industriālās zonas, kur tika radītas jaunas darbavietas, attīstību.

«Pašvaldības kopējie ienākumi nepalielinās, tāpēc mēs nevaram pieļaut arī būtisku izdevumu pieaugumu,» rezumē Vītoliņš. Pildot pilsētas domes rekomendācijas, iestādes un kapitālsabiedrības meklē iespējas sabalansēt savus izdevumus šim gadam. Viens no risinājumiem var būt ilgstošo vakanču, kas saglabājušās daudzu gadu garumā, likvidēšana. Vēl viens iespējamais risinājums – bēnudārzu darblaika saīsināšana. «To jau dara citas pašvaldības,» zināja teikt Vītoliņš.

Plānojot izdevumus šim gadam, dome rūpīgi analizē investīcijas. «Mēs nevaram atļauties projektus, kas tiek finansēti tikai no pašvaldības līdzekļiem,» saka Vītoliņš. Pilsētai svarīgs ir Industriālā parka projekts. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir lēmusi atbalstīt Ventspils projektu, piešķirot 10 miljonus eiro no Eiropas fondiem. Par šiem līdzekļiem dome plāno izbūvēt Celtnieku ielas pagarinājumu, visu nepieciešamo infrastruktūru un pirmo ražošanas ēku 4000 kvadrātmetru platībā. Pēc Vītoliņa domām, projekts ir ārkārtīgi nozīmīgs ar to, ka tas paredz jaunu darbavietu izveidi un papildu ienākumus pilsētas budžetā. Pilsētas pašvaldībai tas nozīmē izpildīt konkrētus kritērijus un paredzēt noteiktus izdevumus no pilsētas budžeta. Tāpēc, pēc Vītoliņa domām, ir nepieciešams rūpīgi izsvērt visus iespējamos riskus. Līdz janvāra beigām domei ir jāpieņem lēmums un jāparaksta līgums ar CFLA.

Ne mazāk svarīgs lēmums būs jāpieņem arī par pirmā īres daudzdzīvokļu dzīvojamā nama ar 72 dzīvokļiem būvniecību. Projekts ir iekļauts finanšu līgumu aģentūras ALTUM kreditēšanas atbalsta programmā. Projekta izmaksas ir 9 miljoni eiro, no tām pašvaldības izmaksas – 500 tūkstoši eiro divu gadu laikā. Ir jāatrod investors, kurš gatavs īstenot projektu. No nepabeigtajiem projektiem, kuriem paredzēti izdevumi šī gada budžetā, Vītoliņš minēja Piejūras brīvdabas muzeja administratīvo un ekspozīcijas ēku un publisko autostāvvietu Krustkalna ielā.
«Turpmāko pilsētas attīstību šajā periodā mēs saredzam maksimālo finanšu līdzekļu piesaistē no Eiropas fondiem. Tāpēc svarīgi, lai mums ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu šādu projektu līdzfinansēšanai,» ar pilsētas budžetu saistītos jautājumus rezumēja Jānis Vītoliņš.

Partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga komentārs par situāciju ar pilsētas 2024. gada budžetu.

– Domes priekšsēdētājam ir 2 visatbildīgākie darbības virzieni – nauda jeb budžets un personālijas. Ja apkārt nav spēcīgu atslēgas cilvēku – pirmkārt, jau nodaļu, pārvalžu un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju, tad neko nevar izdarīt. Protams, ir otrs aspekts – domes priekšsēdētājs var atslēgas cilvēku respektēt pārāk maz un var respektēt pārāk daudz. Tur ir labi jāpazīst cilvēki! Atceros, kad Izglītības pārvaldi vadīja Aldis Slavinskis, ja viņš lūdza papildus naudu, to varēja praktiski nepārbaudīt, viņš bija ļoti taupīgs. Kopš viņa nav, lai viņam vieglas smiltis, šobrīd ir pilnīgi pretējs virziens.

Es kā domes priekšsēdētājs arvien ieturēju pozīciju – naudas nav. Kāds signāls valsts pārvaldei bija Kariņa teiktais, ka naudas ir tik daudz kā vēl nekad?! Ka vajag prasīt un jums iedos! Pirmajai personai būtībā ir ļoti nepatīkams darbs. Jāprot no malas paskatīties – varbūt to nevajag, varbūt vajag savādāk. Varbūt vajag likvidēt, varbūt apvienot. Runa ir par efektīvu resursu izmantošanu. Tas ir smags izvēles ceļš, kas jādara katru dienu. Tas pēc būtības attiecas arī uz katru ģimeni. Vai ir jāpērk otrs skapis, ja esošais ir pilns ar drēbēm?