2020. gads Ventspils brīvostas pārvaldei bija pārmaiņu gads. Gaidāmā ostas pārvaldes reforma sakrita ar Krievijas realizētajām iecerēm novirzīt ogļu kravas uz savām ostām un Covid-19 pandēmijas raisītajām izmaiņām pieprasījumā pēc energoresursiem. Uz jautājumiem par aizvadīto gadu un šī gada prognozēm atbild Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

Kravu apgrozījums brīvostā strādājošajos privātajos termināļos pagājušajā gadā saruka par 37%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vai Ventspils brīvostas pārvalde varēja novērst tādu kravu apjoma kritumu?

– Atbildi uz šo jautājumu gribētu sākt ar sava priekšgājēja – iepriekšējā Ventspils brīvostas pārvaldnieka – vārdiem: lai cik labi strādātu Ventspils brīvostas pārvalde, kravu apgrozījums no tās nav atkarīgs. Ja brīvostas pārvalde nebūtu nodrošinājusi vajadzīgos dziļumus akvatorijā un pie piestātnēm, kā arī nepieciešamo infrastruktūru, tad no mums varētu prasīt atbildību par kravu apgrozījuma kritumu. Kravu piesaiste ostā – tas ir termināļu darbs un atbildība. Pagājušajā gadā galvenais kravu apgrozījuma kritums notika uz ogļu un naftas produktu rēķina. Tas, īpaši jau ogļu kravās, bija gaidāms un labi zināms jau daudzus gadus iepriekš. Krievija atklāti runāja par to, ka vēlas savas kravas pārvirzīt uz savām ostām. Savukārt pārējo kravu apjoms ir salīdzinoši stabils un dažos segmentos, kā kokmateriāli un dažādi lauksaimniecības izcelsmes produkti, pat pieaug.

Kāda ir šībrīža situācija un izaicinājumi?

– Osta ir valsts ekonomikas spogulis, bet ostas uzņēmumi un brīvās ekonomiskās zonas uzņēmumi – ekonomikas termometrs. Ostas pārvaldes misija ir orientēta uz ostas klientu un partneru labklājības celšanu, ko nodrošina pašas ostas ilgtermiņa izaugsme. Ventspils ostu iepriekšējos gados ir skāruši dažādi triecieni, kas ietekmēja arī uzņēmumu kravu apgrozījumu un investīciju piesaisti. Tranzītbiznesa karš tika atspoguļots ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas ekonomistu apskatos. Ieilgusī tiesvedība ostas uzņēmumos atstāj nogurumu uzņēmēju centienos atveseļot iepriekšējo laiku satricinājumus. Dažādas sankcijas var uzlikt un noņemt, bet tām mēdz būt arī nevēlamas blaknes, tāpēc sankciju režīmi bieži arī izpelnās kritiku. Eiropa uzliek sankcijas Krievijas amatpersonām, bet Krievija savu dzelzceļa kravu tranzītu novirza no Baltijas valstīm citos virzienos, kas tieši ietekmē Latvijas tranzītbiznesā strādājošos uzņēmumus. Kurš cieš vairāk? Tomēr visvairāk sankciju skartā osta Latvijā bija un ir Ventspils. Sankcijas nedrīkst būt sods. Bet Ventspils ostai sankcijas ir sods, jo sankciju skarto uzņēmumu finanšu apstrāde no komercbanku puses tika ierobežota un bieži arī apturēta. Uzņēmumu centieni kredītresursus attīstībai piesaistīt no bankām ir kļuvuši neiespējami. Investori izvairās no ostas uzņēmumiem to neskaidrās dibinātāju un patieso ­labuma guvēju struktūras dēļ. Uzņēmumu vadītājiem nav informācijas, kas notiks ar arestētajām kapitāldaļām. Visbeidzot, jāpiemin veiktās izmaiņas ostas valdē – tam sekojošais Ventspils domes aizvainojums ir tik liels, ka tas ir pārāks par vēlmi pieņemt konstruktīvus lēmumus turpmākai sadarbībai starp ostas pārvaldi un domi. Visi šie procesi ir ietekmējuši to, kas šobrīd notiek ostā, savukārt tas ir izaicinājums ostas pārvaldei – šo visu sakārtot, izstrādājot jaunu ostas konkurētspējas un attīstības plānu.

Kādas ir jūsu šī gada prognozes?

– Sastādot budžetu, vadāmies pēc tām prognozēm, ko mums iesniedz termināļi, kā arī tirgus izpētes par situāciju nozarē. Lielā mērā kravu apgrozījums mūsu ostā atkarīgs no ģeopolitiskās un politiskās situācijas. Šobrīd nav tie labākie signāli par naftas produktu tranzītu. Zinājām, ka Krievija gatavojas arī šīs kravas pārvirzīt uz savām ostām no 2023. gada, bet nupat izskatās, ka tas varētu notikt arī agrāk. Ja paraugās uz kravu struktūru, tad 26% kravu nav saistītas ar politisko virtuvi, šīs kravas vienmēr atradīs ostu; 11% kravu – no Baltkrievijas un 63% no Krievijas. Tāda struktūra padara mūsu ostu ļoti jutīgu, jo 11% un 63% – tās ir tās kravu plūsmas, kas var strauji kristies apjomā.

Lietuvieši atrodas tādā pašā ģeopolitiskā situācijā kā mēs, taču viņiem pagājušajā gadā kravu plūsmas nesamazinājās, bet gan pieauga.

– Lietuvā situācija ir citāda. Viņiem ir attīstīta pašu preču ražošana, toskait ir naftas pārstrādes rūpnīca. Lietuvieši pārkrauj caur Klaipēdas ostu savas kravas un mazāk nekā mēs cieš no politiskajiem notikumiem. Turklāt viņu termināļiem ir ciešas saites ar Baltkrievijas kravu sūtītājiem, ko tik viegli nepārraut. Vēl viņiem par labu spēlē dzelzceļa posms Lietuvas teritorijā, kas iet uz Kaļiņingradu, – tas ir papildu bonuss sarunās ar Krieviju. Varam pat teikt, ka arī šajā jomā parādās, ka lietuvieši kopš seniem laikiem bijuši labi tirgotāji un veiksmīgi pratuši panākt, lai ekonomika ir stiprāka par politiku.

Pēc kravām Ventspils osta uzrādīja vislielāko kritumu, salīdzinot arī ar citām Latvijas ostām.

– Te atkal svarīgi saprast, ko salīdzinām. Tajās kravu grupās, kas ietekmēja Ventspils apgrozījumu, kritums ir arī citās ostās. Un Ventspilī jau minēto ogļu un naftas produktu īpatsvars ir salīdzinoši ļoti liels. Rīgā, piemēram, nozīmīga kravu daļa ir ģenerālkravas, toskait konteinerkravas. Ventspils ostā konteinerlīnijas jau daudzus gadus vairs nav.

Ventspils brīvostas pārvalde varētu ar to nodarboties tuvākajā nākotnē.

– Šobrīd mums tiešām ir parādījies cerību stars, ka konteinerlīnija atkal te varētu ienākt. Bet jāsaprot, ka ir objektīvi iemesli, kāpēc konteineri aizgāja no Ventspils, – pie mums tos vest pa dzelzceļu ir tālāk un attiecīgi dārgāk nekā līdz Rīgai. Turklāt konteinerlīniju ir vērts atvērt, ja var nodrošināt vismaz simt konteineru mēnesī. Tas savukārt nozīmē, ka ir svarīgi, lai Ventspils apkārtnē būtu uzņēmēji, kas gribētu eksportēt savu produkciju ar konteineriem. Mēs braucām uz Baltkrieviju, kur apmeklējām industriālo parku Lielais akmens. Pārrunu laikā Baltkrievijā pārliecinājāmies, ka no Ķīnas puses ir ieinteresētība, lai Lielā akmens loģistikas centrs tiktu veidots Ventspilī, jo baltkrieviem nav jūras robežas. Industriālie parki ir jāattīsta ciešā saiknē ar ostas konteinerizāciju. Lietuvā, piemēram, tā arī dara – pie viņiem viena no industriālo parku priekšrocībām ir tieši konteinerpārvadājumu klātesamība ostā. Jautājums: kāpēc Ventspilī joprojām nekā tamlīdzīga nav? Ja ražotāji varēs nodrošināt nepieciešamo preču apjomu konteinerlīniju piesaistei, tad konteineri šeit būs!

Vai Ventspils brīvostas pārvalde ir iecerējusi turpmāk attīstīt industriālo zonu?

– 2020. gada sākumā pasūtījām brīvostas pārvaldes finanšu auditu, kurš cita starpā parādīja, ka ražošanas ēkām, kuras būvē brīvostas pārvalde, atdevi var saņemt pēc 20–30 gadiem. Tas ir ļoti ilgs laiks! Audits tāpat parādīja, ka tādas ēkas var būvēt daudz lētāk. Uzbūvējot lētākas ēkas, mēs varēsim iznomāt tās par zemāku cenu. Tādēļ, runājot par turpmākajiem plāniem attiecībā uz industriālajām zonām, sāksim ar šīs problēmas risināšanu. Industriālie projekti ostai ir izdevīgi tad, ja tie nozīmē kravu pienesumu ostai. Ja tās ir rūpnīcas, kurās ar ostas kravām nav nekāda sakara, tad tās ir izdevīgas pašvaldībai, bet diezgan smags slogs ostai. Te noteikti ir iespējams atrast labu kompromisu, tikai jāstrādā kopā.

Tad kāpēc Ventspils brīvosta atteicās no 8. ražošanas ēkas celtniecības Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP), kurai bija paredzēts ES atbalsts pusotra miljona eiro apmērā?

– ES atbalsts būtu tikai mazākā daļa no kopējām izmaksām, jo ēkas būvniecība kopā izmaksātu vismaz 4,5 miljonus eiro. Kur ņemt pārējo naudu? Lai lūgtu kredītu bankām, nepieciešamas ķīlas, bet brīvu, neieķīlātu objektu brīvostas pārvaldei nav. To droši vien daudzi ­nezina, bet ­brīvostas pārvaldes kredītsaistības, kuru lielākā daļa ir dažādu pilsētai svarīgu projektu realizācijai, ir vairāk nekā 32 miljoni eiro. Vienlaikus, šis projekts jau nekur nav pazudis, ir gatavības stadijā un var tikt piedāvāts potenciālam investoram, vai arī attīstīts labākā finanšu situācijā. Pagājušajā gadā brīvostas pārvalde pabeigusi VATP7 ēkas būvniecību, nomnieks tajā jau atrodas. Patlaban pārprojektējam VATP6 ēku, no kuras iepriekšējais nomnieks savu biznesa problēmu dēļ atteicās, taču šobrīd jau ir vairāki potenciāli interesenti. Izskaņai tuvojas darbi jaunajā ēkā Ganību ielā 103. Es uzskatu, ka nepieciešams izveidot vienas pieturas aģentūru, kurā būtu gan pilsētas, gan ostas pārstāvji, un mēs kopā meklētu iespējas motivēt investorus palikt Ventspilī. Pats galvenais, kas Ventspilij vajadzīgs, – veselīgs uzņēmējdarbības klimats, kas šobrīd destruktīvu strīdu un dažādu politisku iemeslu dēļ tāds noteikti nav.

Vai Ventspils brīvostas pārvalde arī turpmāk piedalīsies pilsētai svarīgu projektu finansēšanā?

– Vienmēr esmu uzsvēris, ka ostas un pilsētas sadarbība ir ļoti svarīga. Diemžēl pagaidām to par veiksmīgu grūti nosaukt. Kaut vai fakts, ka Ventspils pilsētas dome neapstiprina brīvostas budžetu. Šādas darbības tikai apgrūtina vai pat padara neiespējamu daudzu projektu īstenošanu. Brīvostas pārvaldes budžetā ir un būs arī sadaļa pilsētai. Piemēram, 1,2 miljonus eiro, kurus brīvostas pārvalde tērēja iepriekšējos gados ceļu uzturēšanai pilsētā, mēs esam gatavi tērēt arī šogad. Tāpat, protams, brīvostas pārvalde maksā pašvaldības budžetā 10% no ostu maksām. Tie ir vēl 800 000 eiro, un kopā tas veido jau 2 miljonus. 4 miljonus eiro ieguldīsim investīciju projektos. Paskaitiet – no 13–14 miljonu eiro brīvostas pārvaldes budžeta apmērā 6 miljoni tiek tērēti pilsētas infrastruktūrai! Plānojam turpināt promenādes izbūvi Ostas ielā, remontēt Kaiju un Rūpniecības ielu, Ventas tiltu. Ventspils ir skaista pilsēta, kuras skaistuma veidošanā daudzu gadu garumā ievērojams finanšu pienesums bijis no brīvostas pārvaldes, un tas ir ļoti labi, kamēr nesāk ciest pats ostas darbs. Tagad ir pienācis brīdis, kad jāiegulda hidrobūvēs, piestātnēs, daudz vairāk līdzekļu jāiegulda ostas flotē, kas ir diezgan traģiskā stāvoklī, ostas kapteiņa dienesta sistēmas ir novecojušas, un arī tās ir jāatjauno. Vajadzību ir ārkārtīgi daudz. Jā, iespējams, nākamajos gados Ventspils brīvostas pārvalde nevarēs ieguldīt pilsētā tik daudz finanšu kā agrāk, jo ostas tiešo pienākumu nodrošināšanai iepriekšējos gadus finanšu ieguldīts pārāk maz.

Kuri ir svarīgākie problēmjautājumi šogad?

– Tie ir īpašuma jautājumi, kas jāsakārto ar pilsētas domi. Uzskatu, ka mums ir jāatmet visi aizvainojumi un jāsāk jaunas attiecības no baltas lapas. Bez šo jautājumu sakārtošanas bremzējas viss cits. Mūsu visu interesēs ir veselīga uzņēmējdarbības vide Ventspilī, kur saprotami un caurspīdīgi noteikumi, laba sadarbība starp atbildīgajām institūcijām un vēlme enerģiski strādāt.

Jūs ilgu laiku nostrādājāt Rīgas brīvostā. Vai varat salīdzināt abas ostas?

– Rīgas ostai ir objektīvas priekšrocības salīdzinājumā ar Ventspili, kas atrodas tālāk no robežas, jo dzelzceļa tarifs nozīmē lielas papildu izmaksas. Tādēļ mums ir jāmeklē un arī jārada priekšrocības, kā piesaistīt uz šejieni gan investorus, gan kravu plūsmas.

Lasi vēl

Komentāri (38)

  • -4
    Juris Orinskis 16.03.2021, 09:19:03

    Purmalis ir pietiekami gudrs cilvēks ar pieredzi. Ventspilij ir paveicies. Žēl, ka viņš neizteicās par vecās brīvostas pārvaldes saslēgtajiem līgumiem un tajos "netīšām saliktajām" papildus naudām, kuras nebija paredzēts tērēt šo līgumu mērķu īstenošanai.

  • -20
    keda 16.03.2021, 09:36:50

    Ar pieredzi apsardzē?

  • -19
    sranskis 16.03.2021, 10:19:57

    Šī ir pērle- papildus nauda! Tā arī tāmē ierakstīts- "papildu nauda"! Ja cilvēks saprastu, tad vajadzētu zināt, ka šādas papildu naudas var ierakstīt, kur vien vēlas un neviens tās neatradīs!

  • -7
    Arnis Junge 16.03.2021, 15:00:12

    Baigi interesanti, ka pat viņš nav izteicies, bet jūs tā kā visu zināt! Un zināt, ka tādas bija, kur tika lietotas, un tā tālāk.. Ja jau tā bija un zinājāt un tas nebija pareizi - vai kaut kur ziņojāt? Kur tad bija jūsu zināšanas un pareizums?
    Kārtējā tukšā muldēšana no jūsu puses!

  • -18
    Kriska 16.03.2021, 09:21:02

    Bremzē, bremzē, Purmaļa kungs! Atraduši streločniku- ostas termināli pie visa vainīgie. Nebūs kravu ne tikai no Krievijas, bet arī no Baltkrievijas. Vakar Lukašenko skaidri pateica - visas kravas ies caur Krievijas ostām.Vai pie tā termināli vainiģie?

  • -19
    Kriska 16.03.2021, 09:24:02

    Orinsķi, kādi līgumi? Brīvostas pārvalde par līgumiem nepričom. Viņa rūpējas tikai par drošu kuģniecību.

  • -1
    Juris Orinskis 16.03.2021, 09:27:11

    Piemēram, ostas molu remontēšanas līgumi.

  • -17
    Kriska 16.03.2021, 09:51:01

    Lūdzu konkretāk. Tikai lūdzu bez "ūdens". Es ar celtniecību Ventspilī saistīta visu mūžu , tā ka makaronus nevajag

  • -1
    Juris Orinskis 16.03.2021, 09:56:48

    Es arī daudzus gadus esmu vadījis Liepājas pašvaldības uzņēmumu "Liepājas apgāds un celtniecība", kurš rūpējās par visiem pilsētas būvobjektiem.

  • -19
    sranskis 16.03.2021, 10:16:44

    Tāppec jau arī šis uzņēmums aizgāja uz maksātnespēju un bankrotēja!

  • -16
    Pipars 16.03.2021, 10:52:40

    Brīnumu lietas atklātas uzņēmumā Liepājas
    apgāds un celtniecība. It kā tilta remontam jan
    vāri tam ieskaitīti 4000 latu. Paredzētajam mēr
    ķim tie nav izlietoti, bet nauda glabājusies ban
    kā dtā kontā. Ja revidenti to neatšifrētu, nauda
    nenoliedzami tiktu izmantota citiem nolūkiem.
    Atzinums bija: trūkumi jālabo. Liepājas pilsē
    tas domes 10. sēde liecina, ka tas tiek darīts.

  • -18
    sranskis 16.03.2021, 11:30:20

    Tikai jautājums- vai tiešām bildē redzamajam personāžam ir 58 gadi vai ari Ventspilī ir divi Juri Orinski!

  • -18
    Kriska 16.03.2021, 09:59:31

    Un no Liepājas redzams , kas notiek Ventspilī?

  • -8
    Arnis Junge 16.03.2021, 15:05:02

    Varētu padomāt, ka viņam ir nojausma ko pats raksta! Ko viņam pasaka, to arī raksta!

  • -2
    еs 16.03.2021, 21:06:37

    ''Ko viņam pasaka, to arī raksta!''

    Tas ir attiecināms uz SIA "Ventas Balss".

  • -1
    tiešām suns 16.03.2021, 09:59:46

    vai paredzēts arī atjaunot ostas floti bez kuras osta nevar eksistēt? saprotu ka runa būs par miljoniem.

  • -20
    RinisZ 16.03.2021, 11:26:51

    nav plānots neko atjaunot. Pārdot visu ir plānots.

  • -3
    Juris Orinskis 16.03.2021, 11:09:37

    Ir iemesls un tiesības domāt, ka neviens lielais projekts Ventspilī nav aizgājis pasaulē bez kārtīgas tā noslaukšanas. Visatļautība valdīja bezgalīga. Jaunajai domes vadībai būs, ko izmeklēt!
    Savukārt, "Liepājas apgāds un celtniecība" nebankrotēja, bet grūtajos laikos visus tā aktīvus dome pārdeva izsolēs, lai dabūtu naudu. Tajā skaitā, pirmos Latvijā jaunuzceltos dzīvokļus, kurus apsaimniekoja toreiz pirmā Latvijā "Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība". Ventspilī vēl ilgi netika uzcelts neviens jauns dzīvoklis toreiz.

  • -19
    sranskis 16.03.2021, 11:39:22

    "Liepājas apgāds un celtniecība" nebankroteja? 12.01.2001.- Administratora iecelšana
    Administrators: Bortaščenoks Rolands
    03.07.2006- Bankrota procedūras pabeigšana un maksātnespējas procesa izbeigšana
    Avots- firmas.lv

  • -19
    Kriska 16.03.2021, 12:05:34

    Orinski, runa bija par Ostas pārvaldes objektiem ne par domi. Jūs abi ar Kristovski divi zābaki - pāris. Viena tukša pļāpāšana

  • 0
    Egils Kraulers 16.03.2021, 12:08:15

    Eh, kā balerūna aizstāvji plosās, domāju iesaistīties, jeb nē. Vienu gan pateikšu, kaut kad ap 2017. g. maiju satiku labu paziņu Jāni, kurš savās maiņās organizēja kuģu kustību ostā, arī loču došanos/atgriešanos uz peldlīdzekļiem. Vīrs reāli bija noskaities - pus gadu stāv loču kuģis, naudas neesot!

  • 0
    Juris Orinskis 16.03.2021, 12:11:39

    Zas....nski, esi nokļūdījies gan. Es pats biju likvidācijas komisijā:)))
    Un, ja būtu ko nepareizi izdarījis, mani tur neieceltu. Vienkārši Liepājai bija pienākuši laiki, kad budžets pavisam tukšs. Ventspilī palika bagātākā Krievijas rietumu puses tirdzniecības osta, bet Liepājā tikai tukša un izdemolēta kara osta pēc Atmodas..

  • -9
    keda 16.03.2021, 16:01:41

    "Savukārt, "Liepājas apgāds un celtniecība" nebankrotēja" - tu šito neraksti? Jebšu jūs te, Orinsku, daudz?
    Un par ostu runājots, pajautā taču domubiedram Kristovskim, kurš jau ne pirmo gadu ir brivostas valdē, vinam tak būt jāzin, kā tur viss notika? Nu nevarēja nevienu lēmumu pieņemt tikai baisais domes kvartets vien, vajadzēja vēl piekto balsi no valsts pārstāvjiem, piemēram, Ģirta.

  • -6
    sranskis 16.03.2021, 16:48:18

    Kedai- te ir daudz Orinsku, Juru Orinsku daudz- Linkedinā vismaz 2 gab, tad vēl viens atrodas pie valsts amatpersonām, kurš Kurzemes firlharmonijā strādajis, bet nav guvis ienākumus no tām iestādēm, ko uzrāda tie divi Juri Orinski no Linkedina. Vai nu personību dubultošanās vai Ventspils slavena ar daudziem vienādiem Juriem Orinskiem!

  • -1
    Juris Orinskis 16.03.2021, 12:21:11

    Kā Tev tā neveicās, ka neproti pat izlasīt pareizi dokumentus. Darbiņa ar drīz nebūs.... Varbūt par sētnieci varēsi?

  • -2
    Egils Kraulers 16.03.2021, 12:30:16

    Diez, vai. Kam vajadzīgs darbinieks, kurš vienlaicīgi gan tīra, gan pied... Kā nekā "zasranskis" . Atvainojos pārteicos "sranskis".

  • -19
    sranskis 16.03.2021, 12:49:00

    Es lasu kā ir rakstīts- "bankrota procedūras pabeigšana". Pierādi ka, biji likvidācijas komisijā, nevis te pļūti!

  • -9
    Arnis Junge 16.03.2021, 15:07:18

    Sētnieka darbs nu dien ir krietni cienīgāks par viltus un sagrozītas informācijas izplatīšanu! Jums būtu jākaunas, ne jāapvaino sētnieki. Sētnieki ik dienas rūpējas par to, lai apkārtne būtu sakopta un tīra, turklāt ceļas agri, lai to visu izdarītu pirms dodamies ikdienas darbos.

  • -10
    keda 16.03.2021, 16:02:27

    Šitie draudi tiešām liecina, ka esi progresīvi domājošs un uz visu izaugsmi, labklājību tendēts tēls.

  • 0
    Egils Kraulers 16.03.2021, 19:55:43

    Lūk arī atbilde, kādēļ pilsētas iedzīvotājiem tik zemas algas un jādodas peļņā uz ārzemēm. Vienkārši vienam nu drausmīgi patīk nauda!

  • -5
    sranskis 17.03.2021, 11:31:16

    Interesanti kāpēc šis personāžs nav iesniedzis valsts amatpersonas ienākumu deklarāciju stājoties amatā? Kur skatās VID un Knābis?

  • -6
    Arnis Junge 17.03.2021, 14:42:50

    Tā teikt, tautai jāzina savi varoņi, vismaz Juris Orinskis savu patieso dabu atklāja - māk draudēt un apvainot. Bet tiklīdz lūdz argumentēti atbildēt uz jautājumiem - klusums.

  • -6
    sranskis 17.03.2021, 14:45:59

    Arnis Junge- mēs jau vēl nezinām, kurš no šiem Juriem Orinskiem ir īstais!

  • -6
    Brīvība 17.03.2021, 13:59:11

    Sorosītu mafijai ir izņēmuma stāvoklis.

  • -2
    еs 17.03.2021, 16:58:19

    ''Bet tiklīdz lūdz argumentēti atbildēt uz jautājumiem''

    Kādēļ reālam cilvēkam būtu jāatskaitās āzētāju priekšā?

  • -2
    Arnis Junge 18.03.2021, 14:52:21

    Ja komentē, tad lai argumentēti, nevis kaut ko vispārēju, ka tikai viņš labiņš un pārējie slikti!

  • -1
    еs 17.03.2021, 17:07:20

    ''Interesanti kāpēc šis personāžs nav iesniedzis valsts amatpersonas ienākumu deklarāciju stājoties amatā?''

    Tāpēc, ka, stājoties amatā VBP, viņš jau bija valsts amatpersona, un deklarācija ir pieejama.

  • -5
    sranskis 17.03.2021, 19:17:25

    Palasi likumus, gudreli! Deklarācijas jāiesniedz gan stājoties amatā, gan pametot to! Un pameta viņš amatu Rīgas brīvostā! Vai arī šis tipāžs tur joprojām ieņem kādu siltu vietiņu?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: