Jūras mātei esot labvēlīgai, zvejniekiem darbs ir no rītausmas līdz vēlai nakts stundai. Šajā sestdienā atzīmēsim viņiem veltītos svētkus. Jau kopš pirmās brīvvalsts laikiem Latvijā tiek piekopta kultūrvēsturiska tradīcija – jūras un zvejnieku svētki. Gan vietējā, gan arī pasaules mērogā Ventspils ir pazīstama kā ostas pilsēta.

Zvejniecības un zivsaimniecības nozarē šeit aktīvi darbojas vairāki uzņēmumi, nesot Ventspils vārdu vietējā un starptautiskā tirgū, kā arī nodrošinot darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Taču pēdējā laikā nozarē kopumā esot vērojama pastāvīga lejupslīde – galvenokārt politisko un ekonomisko apsvērumu dēļ.

Zvejniecības un attiecīgi arī zivsaimniecības nozarē Ventspilī darbojas vairāki komersanti, kas saimniecisko darbību reģistrējuši gan kā fiziskas personas, gan arī komercsabiedrības. Pilsētas domes Ekonomikas nodaļas informācija liecina, ka zvejniecības nozarē Ventspilī ir reģistrēti kopumā divpadsmit komersanti, no kuriem daži savu saim­niecisko darbību ir pārtraukuši. Līdztekus tiem nozarē jau gadiem ilgi aktīvi darbojas arī tādi uzņēmumi, kas juridiski reģistrēti kādā no citām Latvijas pilsētām: SIA Verģi un SIA Gaisma AR.

Veiksmīgi iekļaujas tirgū

Starp vietējiem zvejniecības uzņēmumiem lielāko uzmanību pēdējā laikā ir izpelnījusies SIA BraDava. Viens no iemesliem – balvas Lielais loms 2017 iegūšana nominācijā Gada zvejas uzņēmums.

Pagājušajā gadā kompānija strādāja ar vairāk nekā septiņu miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2016. gadu. Toreiz BraDavas apgrozījums bija virs pieciem miljoniem eiro. Uzņēmuma rīcībā ir aptuveni 20% no kopējiem Latvijas nozvejas limitiem, ko, neskatoties uz zvejas sezonālo raksturu, spēj apgūt pilnā apjomā, informē valdes loceklis Guntis Gailītis. Sezonas laikā uzņēmums nodrošina darba vietu vairāk nekā 140 cilvēkiem, bet pārējā laikā – aptuveni 120.

Sākumā, tālajā 1995. gadā, jūrā devās divi BraDavas zvejas kuģi – Bravo un Daugava –, savukārt šodien uzņēmuma īpašumā ir pieci kuģi. Divi no tiem iegādāti nesen.

Būtiskākie BraDavas darbības virzieni joprojām ir zvejniecība – brētliņas, reņģes, mencas –, zivju pārstrāde un kravu pārvadājumi, taču paralēli uzņēmums veiksmīgi darbojas un ir pieprasīts arī kuģu, kravas auto un vieglo automašīnu remontdarbu tirgū. Par prioritāti izvirzīta kvalitāte. Tas attiecas arī uz darbu saldēšanas kompleksā Muiža, kas atrodas Ugālē. Tur zivis tiek pārstrādātas un produkcijai paaugstināta pievienotā vērtība. Tostarp notiek zivju šķirošana un saldēšana, saldētās produkcijas atbilstoša uzglabāšana, zivju liemeņu griešana, to filēšana, sālīšana.

Domājot par ieguldījumu nākotnē, Puzē patlaban notiek zivju miltu rūpnīcas būvniecība, kas top, sadarbojoties divām pusēm – Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijai un BraDavai. Līdz ar to rūpnīcas būvniecība un veiksmīga tās attīstība kalpo par vienu no būtiskākajām nākotnes iecerēm, atklāj Gailītis. 4,2 miljonus eiro vērtā rūpnīca tiek būvēta, lai rastu noietu nozvejotajām nestandarta zivīm, kā arī zivju atliekvielām. Pēc izejvielas pārstrādes tiks ražoti zivju milti jeb proteīns, zivju eļļa, bet vēlāk – zivju granulas, ko varēs izmantot akvakultūrā zivju piebarošanai. Tāpat tuvākajā nākotnē BraDava plāno turpināt darbu pie kuģu modernizācijas, kā arī īstenot ES līdzfinansētu projektu pārstrādes rūpnīcā Ugālē. Divi no ES apstiprinātajiem projektiem nesen jau ir veiksmīgi noslēgušies.

Priekšā lieli izaicinājumi

Līdzīgi kā citas komercsabiedrības, arī SIA Zvejnieku kompānija «Grifs» darbojas vairākās jomās, tomēr stabilākā un ienesīgākā no tām ir zvejniecība. Uzņēmuma flote sastāv no trīs zvejas kuģiem, informē Grifa valdes priekšsēdētājs Juris Pētersons. «Brētliņai un reņģei vairs nav tirgus,» situācijas nopietnību iezīmē Pētersons. Lielu daļu nozvejotās produkcijas uzņēmums pārdod pārstrādei zivju miltos, kā arī zvēr­audzētavu vajadzībām. Attiecīgi var noprast, ka šāda veida darījumi notiek par ievērojami zemāku cenu, kas uzņēmuma finansiālajā stāvoklī iedragā aizvien lielāku robu.

Vietējā tirgū, atbilstoši pieprasījumam, tiek realizēta vien daļa iegūtā loma. Piemēram, Baltijas jūras ūdeņos nozvejoto mencu apjomu gandrīz pilnā apmērā zvejnieki nodod Polijā, kur tās tiek pārstrādātas, lai pēc tam eksportētu galvenokārt uz Franciju. Taču produkcija nonāk arī Anglijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs.

Vērtējot situāciju zvejniecības un zivsaimniecības nozarē ilgākā laika nogrieznī, uzņēmuma pārstāvis skaidro, ka arī šajā nozarē, līdzīgi kā jebkurā citā biznesā, piedzīvoti gan kāpumi, gan arī kritumi. Tomēr ar nožēlu atzīst, ka «tik slikti, cik ir tagad, nekad iepriekš nav bijis». Situāciju, viņaprāt, pasliktina ne tikai resursu trūkums, bet arī valsts attieksme pret notiekošo.

Grifa valdes priekšsēdētājs uzskata, ka Eiropai mēs neesam vajadzīgi ar jau gatavu produkciju. Drīzāk kā izejvielu piegādātāji, kā lēts darbaspēks un arī kā tirgus, kur realizēt savu produkciju. Līdzīgi secinājuši arī citi uzrunāto uzņēmumu vadības pārstāvji. Turklāt būtiski faktori, kuru ietekme atbalsojas Latvijā, ir nodarbināto darba alga ārzemēs, augstās pirktspējas rādītāji, zivju cenas un tālāku ūdeņu bagātība, attiecībā uz zivju daudzveidību un piešķirtajiem zvejas limitiem, piebilst Pētersons.

Nākotnē cer paplašināties

Jūrmalā reģistrētā uzņēmuma SIA Verģi pamatnodarbošanās kopš dibināšanas pirmsākumiem – 1993. gada – ir rūpnieciskā zveja Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos. Laika gaitā Verģi sāka nodarboties arī ar produkcijas pirmapstrādi. Patlaban tiek piedāvāts daudzveidīgs produkcijas klāsts. Nodarbināto skaits Ventspilī ir mainīgs. Tas svārstās no aptuveni 150 līdz 170 darbiniekiem.

Vērtējot situāciju kopumā, uzņēmuma īpašnieks Ivars Janeks atzīst, ka «pēdējos gados viss ir apgriezies kājām gaisā». Ja agrāk aptuveni vienu ceturtdaļu produkcijas Verģi realizēja vietējā tirgū, bet pārējo – eksportēja, tad šobrīd pie mums paliek vien aptuveni daži procenti no kopējā produkcijas apjoma. Turklāt, dramatiski sarūkot vietējam tirgum, visu nozvejoto zivju daudzumu nācās pārstrādāt pašu spēkiem, izmantojot esošo infrastruktūru. Tā iemesla dēļ viens no lielākajiem uzņēmuma nākotnes mērķiem ir jaunas ražotnes būvniecība, atklāj Janeks.

Komentējot zvejniecības nozari un kvotu apguvi aizvadīto divdesmit piecu gadu nogrieznī, viņš norāda, ka būtiski sarežģījumi Latviju nav piemeklējuši. Taču daudz skumjāka situācija ir attiecībā uz zivju apstrādi. «Ļoti jāpriecājas, ka Ventspils zivju konservu kombināts ir starp tiem, kas cīnās un strādā,» paslavē Janeks.

Zvejnieku maize – reņģe un brētliņa

Attiecībā uz lomu – Ventspils zvejnieku galveno peļņas avotu – pēdējos gados nekas daudz nav mainījies, jo topā aizvien ir brētliņas un reņģes, bet ievērojami mazākos apjomos – mencas. Šajā sakarā iezīmējas negatīva tendence. Gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas Baltijas jūras mencu populācijā – svara un izmēra ziņā tās ir kļuvušas sīkas. Pētersons uzskata, ka situāciju varētu glābt spēcīgas vētras, kuru rezultātā no Ziemeļjūras tiktu sapūsts sāļais ūdens. «Mencām ir svarīgs sāļš ūdens, skābeklis un barības bāze,» uzsver Pētersons, piebilstot, ka, ja kāda no minētajiem priekšnosacījumiem trūkst, būtiski tiek ietekmēti zivju dzīvības procesi. Turklāt negatīvas tendences attiecībā uz mencām zvejnieki novēro jau aptuveni pēdējos desmit gadus. Sarunas laikā Pētersons atcerējās 2009. gada 14. janvāri, kad mencas cena vienā dienā samazinājās uz pusi. Un cena būtiski nav kāpusi līdz pat šodienai.

Audzis eksporta apjoms

Vērtējot situāciju valstiskā līmenī, zivsaimniecības nozarē, ko smagi ietekmēja Krievijas embargo, pēdējo četru gadu laikā būtiski ir pieaudzis eksporta apjoms, liecina Zemkopības ministrijas publicētā informācija. Krievijas tirgus zudums lielākoties veiksmīgi aizvietots ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Zivju produkcijas eksports, salīdzinot ar 2014. gadu, pērn ir audzis par 42%. Latvijas eksportētāji produkciju pagājušajā gadā piegādāja uz kopumā 44 valstīm.

Gandrīz pilnā apmērā nozvejoto produkciju eksportē arī uzņēmumi, kuri darbojas pie mums. Piemēram, BraDavai galvenais produkcijas noieta tirgus patlaban ir Dānija, Lielbritānija, Francija un Ukraina, taču zivis tiek eksportētas arī uz Poliju, Gruziju, Rumāniju, Portugāli, Lietuvu, Vāciju, Koreju un Dienvid­āfrikas Republiku. Pēdējā laikā, tirgum paplašinoties, sevi veiksmīgi atspēkojusi Lielbritānija, kas uzņēmumam ir kļuvusi par visnaudīgāko tirgu. Tur pieprasītas nestandarta maza izmēra brētliņas, stāsta Gailītis.

Jautāti, vai, darbojoties nozarē, tiek izjusti konkurences apstākļi, uzņēmumu pārstāvji gandrīz viennozīmīgi norāda, ka nav jau, ar ko konkurēt, jo Latvijā ir kļuvis teju katastrofāli mazs zivju pārstrādes uzņēmumu skaits. Savukārt tie, kas palikuši, strādā vien ar aptuveni 30% jaudu, zina teikt Gailītis. Viņš turpina, ka, piemēram, viens no cehiem, kas kādreiz diennaktī varēja iepirkt un apstrādāt četrdesmit tonnas zivju, šobrīd spēj vien astoņas līdz desmit.

Tomēr, kopainā iezīmējot arī pozitīvos aspektus, BraDavas valdes loceklis atzīst, ka maksātspējas ziņā drošāks tirgus ir Eiropa, salīdzinot ar Krieviju un Baltkrieviju. Turklāt, ja Latvijā saldētas brētliņas iepērk par aptuveni 250 eiro tonnā, tad Krievijas Federācijai piederošajā Kaļiņingradā maksā 900 eiro, skaitļo Pētersons. Tikai atšķirība tā, ka ir teju neiespējami iekļūt tirgū.

Foto:Ventspils var būt lepna, jo mūsu puses uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejniecību, apgūst aptuveni pusi no valsts noteiktajiem zvejas limitiem Latvijā.

Lasi vēl

Komentāri (6)

  • 0
    B. Jurševics 10.07.2018, 06:05:38

    Visu cieņu Ventspils zvejniekiem!!! Pateicoties jūsu enerģijai un uzņēmībai Ventspils vēl joprojām ir un būs zvejnieku pilsēta. Sirsnīgs sveiciens jums profesionālajos Jūras - Zvejnieku svētkos!

  • -2
    Pilsēta 10.07.2018, 09:27:09

    Viens otrs kuģis nozvejoto uz mūsu pusi nemaz neved, bet ved uz Dānijas zivju miltu rūpnīcu. Tā arī skaitās Latvijas ekonomikas celšana?

  • -1
    arcus 10.07.2018, 09:32:03

    Vai zivis labāk bērt aiz borta?

  • 0
    Kriska 10.07.2018, 09:45:45

    Kapec aiz borta? Vai veikalos zivju pa daudz? Kur palika zivju tirgus Valdem'ara iel'a?

  • 0
    krusttēvs vilhelms 10.07.2018, 23:01:04

    var jau no Jūrniekiem nopirkt zivis, žāvēt un ĒD!

  • 0
    Jānis ... 10.07.2018, 23:02:35

    Un kā tad ar lielisko uzņēmumu 5B SIA, kura mazākuma akcionāri-bijušie z/k "Sarkanā Bāka" darbarūķi netiek pie savām dividentēm ? Lursofts ziņo, ka nodokļos nomaksāti neviens vien tūkstotis eiro... Vai tad tiešām bez peļņas....

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: