Investīcijas atmaksājas kravās

Šogad, piemēram, martā, ostā sasniegts rekordliels mēneša kravu apgrozījums pēdējos desmit gados, proti, 3,7 miljoni tonnu, kā arī rekordliels pārkrauto beramkravu apjoms ostā – 1,4 miljoni tonnu. Kravu pārkraušanā nopelnīto naudu ostas vadība iegulda infrastruktūras attīstībā, lai piesaistītu jaunus klientus un papildu kravas. «Labākā infrastruktūra par zemāko cenu,» tāds ir Ventspils brīvostas piedāvājums. Lai uzturētu šo piedāvājumu sīvās konkurences apstākļos, Ventspils brīvostas pārvalde mēģina iet vienā solī ar laiku un pat to apsteigt, ņemot vērā tendences un izmaiņas pasaules ekonomikā. Piemēram, Ventspils bija pirmā osta Baltijā, kas veica grandiozus akvatorijas padziļināšanas darbus un visu hidrobūvju rekonstrukciju un sāka pieņemt un iekraut kuģus ar maksimālu kravnesību Baltijas jūrā. Savukārt, kad Krievija sāka strauji attīstīt savas ostas, Ventspils brīvostas pārvalde saprata, ka ir jāattīsta industriālā zona, lai radītu jaunas darba vietas likvidēto vietā termināļos un radītu papildu kravu plūsmu uz vietējās eksporta produkcijas rēķina.

Šajā gadā apstiprinātā investīciju programma tāpat veicinās ostas termināļu attīstību un kravu apgrozījuma pieaugumu. Jaunais sauskravu terminālis, kura operators būs kompānija Ventplac, dos jaunu impulsu koksnes pārkraušanas izaugsmei un termināļa NNVT attīstībai atbrīvotajā teritorijā, kurā šobrīd atrodas Ventplac. Tādējādi, pateicoties jaunajam sauskravu terminālim, varēs papildus piesaistīt miljonu tonnu kravu. Demontējot 1. naftas muliņu, radīsies iespēja īstenot ogļu termināļa Baltic Coal Terminal otro kārtu, palielinot kravu apgrozījumu līdz 10 miljoniem tonnu. ES līdzekļu piesaiste ostas termināļu pievedceļu rekonstrukcijas programmai ļaus sakārtot vai uzbūvēt no jauna aptuveni 30 pilsētas ielu posmus. 2013. gada budžetā paredzēti līdzekļi arī ostas hidrobūvju un aprīkojuma remontam un uzturēšanai.

Aktīvi stāstām par sevi pasaulei

Igors Udodovs, Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs

– Konkurences apstākļos gudram mārketingam ir liela nozīme. Desmit gadu garumā, kopš mērķtiecīgi strādāts pie Ventspils brīvostas mārketinga, ir paveikts daudz, taču nekas nenotiek pēc burvja mājiena. Tieši tāpēc ar dažādiem mārketinga instrumentiem cenšamies uzrunāt pēc iespējas plašāku publiku. Labs rezultativitātes rādītājs ir tāds: ja tu uzrunā 1000 uzņēmējus, no tiem tev atbild 10, no kuriem labi ja 1 reāli sāk sadarbību. Starptautiskajai atpazīstamībai ļoti palīdz dalība tādos pētījumos kā Financial Times FDI Magazine rīkotais, kur Ventspils brīvosta tika atzīta par otro labāko brīvo ekonomisko ostas zonu pasaulē.

Protams, Ventspils brīvostas pārvalde pati nenodarbojas ar kravu pārkraušanu vai preču ražošanu, bet ir kā koordinators, kas, aktīvi piedaloties izstādēs un strādājot tiešajā mārketingā, reklamē iespējas Ventspils brīvostā attīstīt savu darbību. Šogad Ventspils brīvosta piedalās starptautiskos pasākumos Vācijā, Krievijā, Ķīnā, Japānā, Afganistānā, Indijā, Uzbekistānā, Ukrainā, Kazahstānā, Baltkrievijā, Turcijā un citur, taču vienmēr ar galveno mērķi piesaistīt pēc iespējas vairāk uzņēmējdarbības Ventspilij.

Biznesam jāsajūt politiska stabilitāte

Andris Maldups, LR Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors

– Latvijas ostu darbību ietekmē ārējie ekonomiskie apstākļi, tostarp arī Krievijas ostu attīstība. Krievija turpina palielināt savu ostu jaudas. Tas ir saprotams un mēs to zinām, tāpēc iespēju robežās sekojam visām Krievijas aktivitātēm šajā jomā. Protams, mums jārēķinās, ka daļa pārvadātāju izvēlēsies strādāt caur Krievijas ostām. Pirmām kārtām tas attiecas uz Krievijas stratēģiskajām eksporta kravu grupām – energoresursiem. Šajos apstākļos Latvijas uzņēmējiem jābūt maksimāli elastīgiem, meklējot jaunus klientus, jaunas kravu grupas un veidus, kā arī piedāvājot arvien jaunus pakalpojumus, lai turpinātu strādāt tranzīta tirgū un pat piesaistītu jaunas kravas.

Arī no valsts puses cenšamies regulāri risināt visdažādākos jautājumus muitas, robežšķērsošanas un nodokļu jomā, lai šo tranzīta un loģistikas biznesa vidi padarītu arvien pievilcīgāku. Ļoti svarīgs ir arī politisko attiecību klimats starp abām valstīm. Pateicoties ļoti pragmatiskai nostājai no abām pusēm, pēdējo gadu laikā tas ir ievērojami uzlabojies, un arī bizness to novērtē. Biznesam jāsajūt politiska stabilitāte, lai pieņemtu lēmumus investēt citā valstī. To nodrošina arī pastāvīga kontaktu uzturēšana augstākajā līmenī – piemēram, Latvijas un Krievijas premjeru tikšanās ietvaros tika apspriesti ekonomiskās sadarbības jautājumi, tostarp tranzīta jomā.

Bez Krievijas lielu darbu veicam, piesaistot kravas arī no Āzijas valstīm, īpaši Ķīnas, kā arī Melnās jūras reģiona, sevišķi Turcijas. Nākotnē raugāmies optimistiski. Kravu apjomi reģionā turpinās pieaugt, un arvien lielāku ietekmi maršruta izvēlē spēlēs tieši ekonomiskie argumenti, īsākais ceļš, ātrākie un efektīvākie pakalpojumi. Es nešaubos par Latvijas uzņēmēju spēju piedāvāt klienta vajadzībām piemērotus pakalpojumus un ceru, ka sadarbība turpināsies pozitīvā virzienā.

Meklējam klientus Ziemeļu ostai

Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs

– Viens no Ventspils brīvostas valdes stratēģiskajiem virzieniem līdz 2020. gadam – Ziemeļu ostas projekts, pie kura šobrīd aktīvi strādājam. Lai īstenotu šo projektu, vajadzīgas nopietni klienti. Kāda jēga būvēt viļņlaužus, piestātnes, kravas laukumus un pievedceļus, kam būs vajadzīgi vairāk nekā 100 miljonu latu investīcijas, ja tur neko nepārkraus. Investīcijas var atmaksāties tikai ar pārkrauto kravu tonnām. Patlaban mēs aktīvi strādājam pie tā, lai ieinteresētu ķīniešus ar Ziemeļu ostas projektu, kur varētu izveidot konteineru, mašīnu un citu Ķīnas kravu loģistikas un pārkraušanas centru. Ķīnā strādā mūsu pārstāvis, un ķīnieši jau bija atbraukuši pie mums. Tomēr saistībā ar šo projektu teikt, ka ledus ir sakustējies, pagaidām ir pāragri. Tas ir ļoti nopietns projekts, kas neaprobežojas tikai ar Ventspili un pat ne ar Latviju. Tas ir liels un svarīgs projekts visam Baltijas reģionam un pat Ziemeļjūrai. Runa ir par to, kādās ostās attīstīsies jaunie transporta loģistikas centri. Mums ir grūti konkurēt ar Poliju, kurai ir cita mēroga ekonomika un kas pati ģenerē konteineru kravas. Latvija pati neko neģenerē, tāpēc mums ir svarīgi savienojumi ar Krieviju un tālāk – ar Kazahstānu un Ķīnu.

Radām vislabāko ostas infrastruktūru

Jānis Vītoliņš, Ventspils brīvostas valdes loceklis

– Šobrīd esam izveidojuši vislabāko ostas infrastruktūru, kāda vien Baltijas jūrā ir iespējama, – nodrošināti maksimālie dziļumi, rekonstruētas piestātnes, pieejamas inženierkomunikācijas un pievedceļi. Tādējādi piedāvājam partneriem un klientiem vislabākos nosacījumus viņu biznesa attīstībai mūsu ostā. Šogad uzbūvēsim jaunu sauskravu termināli Ventas kreisajā krastā starp tiltiem un izbūvēsim 12. dziļūdens piestātni pie tilta Ventas labajā krastā, ar pievedceļiem savienojot piestātni ar brīvajām teritorijām pie dzelzceļa tilta un dzelzceļa stacijas. Tādējādi šajās brīvajās teritorijās var veidot jaunus iekraušanas laukumus, no kurienes kravas būs ērtāk nogādāt pie 12. piestātnes. Bijām gatavi uzbūvēt arī jaunu sašķidrinātās gāzes pārkraušanas termināli, kuram vispiemērotākā vieta, mūsuprāt, ir tieši Ventspils osta. Taču diemžēl Latvijas valsts parādīja savu nespēju izcīnīt šo projektu. Vēl viens ostas attīstības stratēģiskais projekts – Ziemeļu ostas būvniecība. Ventspils ostas vadība turpina atbalstīt arī industriālās zonas attīstību, piedāvājot uzņēmējiem Biznesa inkubatora pakalpojumus, gatavu infrastruktūru, līdzekļu piesaistīšanu no ES fondiem u.c. Darām visu iespējamo, lai maksimāli vienkāršotu uzņēmējiem ražotnes izveides un izvietošanas procesu brīvostas teritorijā.

Nozīmīgāko jauno objektu būvniecība 2013. gadā:

• Sauskravu terminālis Ventas kreisajā krastā Ventspils brīvostas teritorijā starp Apvedtiltu un Ventas tiltu.

• Piestātnes nr. 12 izbūve ar kraujlaukumiem Ventas labajā krastā blakus Ventas tiltam, akvatorijas padziļināšana līdz 12,5 metriem un esošā dzelzceļa sliežu ceļu rekonstrukcija.

• Ventspils brīvostas 1. muliņa demontāža, krasta nostiprinājuma izbūve un piesārņotās grunts attīrīšana.

• Projekta Pievedceļi Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām šādu pievedceļu rekonstrukcija/būvniecība:

- Dzintaru ielas posms no Lidotāju ielas

līdz nekustamajam īpašumam Dzintaru ielā 54;

- Maskavas iela;

- Siguldas iela;

- Lokomotīves iela;

- Depo iela;

- Dzelzceļnieku iela;

- dzelzceļa stacijas ēkas priekšlaukums;

- infrastruktūras izbūve Kaiju ielā 9;

- piebraucamais ceļš uz nekustamajiem īpašumiem

Rūpniecības ielā 12a un 12b.

• Tiks pabeigti darbi Embūtes ielā posmā no Radio ielas līdz Tārgales ielai.

• Ieklās cieto segumu teritorijā K. Valdemāra ielā 24 pieejai ostas akvatorijai un stāvlaukumam.

• Turpināsies autotransporta stāvlaukumu izbūve rūpnieciskajā rajonā Ganību ielā.

• Ražošanas ēkas būvniecība Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā 2, kur būs SIA EuroLCDs šķidro kristālu displeju rūpnīca.