Pirmie gājputni atlidojuši

Jau 8. - 9. martā netālu no Kuldīgas šosejas pie pagrieziena uz Užavu manītas dzērves, bet Užavas pļavās zosis un ķīvītes. Mūsu pusē pirmie lauku cīruļi redzēti 8. martā, bet 13. martā to priecīgie treļļi jau pārskanēja jūras krasta kāpas, Krievlauku pļavas un citas vietas. Starp citu, sīkie dziedātāji Latvijā atgriezušies no pašiem Eiropas dienvidiem – Itālijas, bet dažs labs eksemplārs pat no Ziemeļāfrikas. Dzērves ziemo Eiropas vidienē, tāpēc tās atgriežas ātrāk nekā, piemēram, stārķi, kuri ziemas pavada vistālāk – Dienvidāfrikā.

Priekā par pavasara vēsmām skaņākas kļuvušas arī vietējo putniņu – zīlīšu, zvirbuļu, žubīšu un citu sīkaliņu – dziesmas un balsis. Zīlīšu repertuārā saklausāmas kādas 18 dziesmas, ko vienu no otras atšķir dažādas tonalitātes un signāli, skaidro putnu pazinējs Jānis Gorobecs. Zīlīšu dziesmas paredzētas dažādiem laika un citiem apstākļiem, taču pašas skanīgākās veltītas pavasara atnākšanai. Zīlītes savas pavasara dziesmas var sākt trallināt arī mīnus grādu temperatūrā. Tā ir droša zīme, ka tuvojas  siltāka laiks.

Pavasarīgās laika svārstības atlidojošajiem putniem īpaši netraucē. Galvenais, lai iespējams atrast barību. Pavasara ēdienkarte putniem sastāv pārsvarā no augu valsts pārtikas: zāles, sēklām, graudiņiem, ar nelielu kukaiņu piedevu. Jau tagad redzētas no ziemas guļas atmodušās mušas un odi, kas lieliski dažādo vietējo un gājputnu maltīti. Ja pēkšņi gaisa temperatūra strauji pazeminātos, gājputnu migrācija uz laiku aizkavētos, stāsta Gorobecs. 

Visagrāk no savām ziemošanas vietām Latvijā parasti atgriežas lauku baloži, meža baloži, dzērves, ķīvītes, zosis un dažādas pīļu sugas. Paši pirmie pavasara vēstneši Latvijā tikuši novēroti jau 25. februārī – netālu no Grobiņas uz  vadiem līdzās Rīgas  Liepājas šosejai atpūtušies divi meža baloži.

Foto: Juris Ģigulis

Pirmās ķīvītes 8. martā novērotas ne tikai mūspusē, bet arī Babītes un Saldus novados, kā arī netālu no Aizputes – Kazdangā.