Par sektām
Sektas manipulē ar cilvēkiem, izmantojot psiholoģiskas, sociālas un emocionālas metodes, lai pakāpeniski kontrolētu viņu domas, uzskatus un uzvedību. Šis process bieži tiek saukts par smadzeņu skalošanu, jo tas pārveido cilvēka realitātes uztveri un kritisko domāšanu:
1. Sākumā cilvēks tiek pārpludināts ar uzmanību un emocionālu atbalstu. Tas rada sajūtu, ka viņš ir īpašs un pieņemts, un veido spēcīgu emocionālu saikni ar grupu. Šī metode padara cilvēku vieglāk pakļaujamu vēlākai manipulācijai.
2. Sektas māca, ka tikai grupa zina patiesību un ka ārpasaulē visi citi ir maldījušies vai sātana pārņemti, arī ģimenes locekļi, kas atrodas ārpus sektas. Tas izraisa “mēs pret pasauli” mentalitāti, kas izolē locekļus un padara viņus atkarīgus no grupas ideoloģijas.
3. No sākuma tiek prasīti nelieli ziedojumi. Pakāpeniski pieprasījumi kļūst arvien lielāki: vairāk laika, vairāk naudas, stingrāka lojalitāte. Cilvēks nepamana, kā tiek ierobežota viņa brīvība.
Komentāri (5)
Vai tik baptisti arī nav pieskaitāmi pie sektantiem?
Sākotnēji it kā bija, tagad vairs ne. Bet daudzas sektas, kas atbilst šiem punktiem darbojas visā Latvijā. Es redzu, kā ar viņiem tiek manipulēts un tajā noskatīties ir ļoti skumji.
Jāsaka, ka cilvēks var piederēt t. sauc. tradicionālajai konfesijai, bet tāpat rīkoties pēc sektas principiem. Es zinu arī tādus. Atdod pēdējo īpašumu, sanaidojušies ar neticīgajiem radiem, apsēsti ar Bībeli utt. Tiklīdz uzdod jautājumus, sauc par sātana pārņemtu, uzskata sevi par izredzētiem, labākiem, mazāk grēcīgiem, kaut realitātē tā nav.
4. Sektas bieži liek pārtraukt kontaktus ar ģimeni un draugiem, kuri varētu piedāvāt kritisku skatījumu. Cilvēks zaudē alternatīvus viedokļus un kļūst pilnībā atkarīgs no grupas.
5. Tiek izmantotas psiholoģiskas metodes, lai kontrolētu uzvedību: draudi, ka “tu pazudīsi” vai “Diemžēl tu neesi glābts”, vainas uzlikšana par nepietiekamu paklausību, publiska pazemošana. Tas rada pastāvīgu stresu un pakļaušanos.
6. Sektas ierobežo piekļuvi ārējai informācijai un liek atkārtoti mācīties tikai grupas ideoloģiju. Šī atkārtošana maina cilvēka domāšanu, padarot viņu mazāk kritisku un vairāk atkarīgu no līdera viedokļa.
7. Ilgas sapulces un garīgi rituāli rada psiholoģisku atkarību, pastiprina grupas sajūtu un samazina cilvēka spēju patstāvīgi domāt.
8. Draudzes locekļiem bieži jāziedo liela naudas summa vai jāatdod īpašums. Tas rada praktiski pilnīgu atkarību, jo cilvēks vairs nevar “izkāpt” bez materiālām vai emocionālām sekām.
Jautājums-ko mēs kā sabiedrība varam darīt, lai cilvēks netiktu pakļauts maniplēšanai un naudas izspiešanai, bet justos labi dzīvē, pieņemts bez sevis pazaudēšanas sektā, sanaidošanas ar ģimenes locekļiem un visa cita, kas no tā izriet?