Sēņojot būs jāatver maks

Šobrīd ogošanas un sēņošanas karšu ieviešana gan būtu pilnīgi nelaikā, Ventas Balsij skaidro Līdaka. Ideju par sēņošanas un ogošanas kartēm viņš kādam mēdijam minējis kā labāku mehānismu par šobrīd pastāvošo patentmaksājumu par meža velšu tirgošanu, kas, pēc Līdaka domām, ir galīgi nepareizs un noziedzīgs pret bērniem. Saskaņā ar likumdošanu ikvienam gaileņu burciņas tirgotājam ir jānomaksā valstij nodokļi, taču reti kurš to dara, jo šos gaileņu tirgotājus neviens nekontrolē, un labi, ka nekontrolē, norāda deputāts.   

«Tas būtu stulbi,» ideju par sēņošanas karšu ieviešanu vērtē ventspilnieks Arvīds, kaislīgos sēņotājs un arī makšķernieks. Pats viņš šādu karti arī varētu atļauties, taču zina, ka daudziem pensionāriem sēņošana un ogošana palīdz izdzīvot. Arī Arvīda brālis rudenī pat diennaktīm dzīvojis purvos, lai vāktu dzērvenes.

Ieņēmumi no makšķernieku karšu pārdošanas tiek ieguldīti zivju resursu atjaunošanā, norāda ventspilnieks un ironiski piebilst: «Ja par savākto naudu sēnes mākslīgi pavairotu, tad sēņošanas kartes nepieciešamību varētu saprast.» Arī Sandra, kura vasarā mežā pavada katru brīvu brīdi, atzīst, ka nebūtu gatava maksāt par šādu mistisku nodevu. Viņa vērš uzmanību tam, ka lielākie ogotāji un sēņotāji ir tieši pensionāri, un būtu ļoti žēl, ja veciem cilvēkiem tiktu liegts sēņošanas un ogošanas prieks. Tāpat viņa zina daudzus jaunākus cilvēkus, kas ar mellenēm un brūklenēm sapelna naudu, lai bērniem sagādātu skolai nepieciešamo. Tāpēc šādas sēņotāju un ogotāju kartes ieviešana, Sandrasprāt, nebūtu taisnīga.

Pensionāri un bērni varētu sēņot un ogot bez īpašajām kartēm, savu ideju skaidro Līdaka, pārējiem vajadzētu samaksāt Ls 1vai Ls 2. Līdzīga sistēma ir arī ar makšķerēšanas kartēm. Likumdošana paredz, ka personām vecumā līdz 16 gadiem un personām, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem atļauts makšķerēt bez makšķerēšanas kartes. Makšķerniekiem šobrīd pastāv divu veidu kartes – gada kartes maksā Ls 10, bet karte trim mēnešiem – Ls 5.

Ja cilvēki zinātu, ka viņu samaksātais lats vai divi sezonā tiktu ieguldīti ugunsdrošībai vai atpūtas vietu labiekārtošanai, tie saprastu šādu maksājumu, tāpat kā šobrīd makšķernieki zina, ka viņu ieguldījumi par makšķernieku kartēm tiek izlietoti zivju resursu atjaunošanai. Taču neviens nav bildis, ka šādas ogotāju kartes būtu jāievieš tuvākajā laikā, varbūt pat gadus desmit ne, norāda Ingmārs Līdaka.