Saņems rēķinus par faktiski radīto atkritumu apjomu

Cik saražo, tik jāmaksā

Šobrīd pilsētā tikai daļa iedzīvotāju maksā par faktiski radīto atkritumu apjomu – vairākums daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju šobrīd maksā konstantu summu mēnesī, kas aprēķināta, ņemot vērā normu vienai deklarētai personai un spēkā esošo maksu.

Šāda norēķinu kārtība citās Latvijas pašvaldībās jau nomainīta, jo tā neatbilst pastāvošajai likumdošanai, kā arī negarantē to, ka norēķini tiek veikti atbilstoši faktiski saražotajam atkritumu daudzumam.

Viens no vides aizsardzības tiesību pamatprincipiem gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā ir princips «piesārņotājs maksā». Attiecinot šo principu tieši uz atkritumu apsaimniekošanas nozari, ar to jāsaprot, ka atkritumu radītājam ir jāsedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Tātad, jo vairāk atkritumu tiek radīts, jo lielākas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.

Šobrīd Ventspilī noteiktā norma deklarētajai personai ir 1,41 kubikmetri atkritumu gadā, taču nesen veiktais neatkarīgu ekspertu pētījums liecina, ka vidējais atkritumu daudzums, ko saražo viens daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs gada laikā ir daudz lielāks, proti, 2,73 kubikmetri gadā, tātad ir liela nobīde no reālās situācijas.

Risinājums jārod kopā ar apsaimniekotājiem

Jaunā norēķinu kārtība, kura būs balstīta principā – cik atkritumu saražots, par tik arī maksā – Ventspilī pagaidām ir izstrādes stadijā, to plānots ieviest līdz šā gada beigām. Tā paredz, ka no katras daudzdzīvokļu mājas vai māju grupas, ja konteineru laukumu izmanto vairākas mājas, izvestais atkritumu apjoms tiek uzskaitīts un izmaksas par attiecīgajā mājā vai māju grupā radīto atkritumu apsaimniekošanu tiek sadalītas starp dzīvokļiem, piemērojot vienu no MK noteikumos nr. 524 Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem noteikto metodi, par ko vienojas attiecīgo māju dzīvokļu īpašnieki – atbilstoši dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu, telpu skaitam; atbilstoši katram dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram; atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam; atbilstoši dzīvoklī deklarēto personu skaitam.

Līdz ar jauno kārtību mēneša maksājums par atkritumu apsaimniekošanu būs mainīgs, un, atkarībā no mājas iedzīvotāju radīto atkritumu daudzuma, tas var gan pieaugt, gan samazināties.

«Mēs runāsim ar namu apsaimniekotājiem, kā būtu vislabāk šo sistēmu ieviest, jo saprotam, ka tas nebūs vienkārši,» atzīst PSIA Ventspils labiekārtošanas kombināts valdes priekšsēdētājs.

Kopējie atkritumu laukumi

Daudzdzīvokļu mājās, kur vienai ēkai ir savs atkritumu laukums, būs salīdzinoši vienkārši noteikt iedzīvotāju radīto atkritumu apjomu mēnesī, bet nedaudz sarežģītāk tas būs tām daudzdzīvokļu mājām, kurās atkritumu laukums tiek dalīts ar citu māju iedzīvotājiem. Ja atkritumu laukumu izmanto vairāku māju iedzīvotāji, tad risinājums jāmeklē, savstarpēji vienojoties par kopējā atkritumu laukuma lietošanas kārtību.

Kā maksāt mazāk?

Valsts jau paziņojusi, ka maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tuvākajos gados pieaugs, jo ar katru gadu būtiski tiks palielināta dabas resursu nodokļa likme, kas ietekmē atkritumu apsaimniekošanas maksu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aplēses liecina, ka pēc pāris gadiem maksa varētu pieaugt pat divkārt. Tieši tāpēc iedzīvotājiem jeb atkritumu radītājiem ir jāmeklē veidi, kā samazināt sadzīves atkritumu daudzumu, tādējādi nepalielinot savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu.

Samazināt radīto atkritumu daudzumu

Gan Ventspilī veiktais neatkarīgu ekspertu mērījums, gan statistikas dati Latvijā un pasaulē kopumā parāda kādu negatīvu tendenci – mēs ražojam arvien vairāk atkritumu, kas nozīmē arī lielākus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu nākotnē. Bet, mainot pat mazus ikdienas paradumus, radītais atkritumu apjoms var būtiski samazināties vai vismaz tas nepieaugs tik strauji. Līdzi paņemts iepirkumu maisiņš, pārdomāti ikdienas pirkumi, jaunu iekārtu vai lietu vietā veco labošana un citi paradumi var pieaugošo tendenci apturēt.

Iepērkoties veikalā, svarīgi padomāt par iespējamo pirkumu arī no potenciālo atkritumu viedokļa – cik daudz tam ir lieka iesaiņojuma; cik ilgi tas tiks lietots, līdz apniks, izies no modes vai salūzīs; vai to varēs pārstrādāt? Labāk iegādāties preces, kuras varēs lietot ilgstoši un pēc iespējas atteikties no no vienreizējās lietošanas precēm.

Lietas, kuras mājsaimniecībā vairs nav nepieciešamas, bet ir labā stāvoklī, nevajadzētu vienkārši izmest, bet gan gādāt par to, lai tās nonāk pie cilvēkiem, kam tās var noderēt. Piemēram, lietotus apģērbus, apavus, kā arī sadzīves elektrotehniku atdot labdarībai vai pārdot, izmantojot dažādas pārdošanas grupas sociālajos tīklos vai sludinājumu portālus.

Attieksmei pret atkritumiem būtu jābūt šādai:

• pēc iespējas samazināt atkritumu rašanos;

• ko iespējams izmantot otrreiz tam pašam vai citam mērķim;

• atkritumus šķirot un pārstrādāt.

Atkritumu šķirošana

Viens no veidiem, kā samazināt poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu un līdz ar to arī savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, ir atkritumu šķirošana.

Ventspilī ir izveidoti teju 90 šķiroto atkritumu savākšanas punkti un lielākā daļa no tiem ir daudzdzīvokļu namu pagalmos. Katrā no punktiem ir uzstādīti divi konteineri, kas paredzēti stikla, plastmasas, metāla iepakojuma un makulatūras uzkrāšanai. Ventspils labiekārtošanas kombināta darbinieki plāno šos punktus papildināt ar atsevišķiem konteineriem tekstilam un bioloģiskajiem atkritumiem.

Ja līdz šim daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nebija tieši atkarīga no mēnesī saražoto atkritumu daudzuma, tad turpmāk, situācijai mainoties, iedzīvotāji, kuri šķiros atkritumus, to varēs izjust savā ikmēneša rēķinā. Jo vairāk atkritumu nonāks otrreizējai pārstrādei, jo mazāk tie tiks izvesti un apglabāti poligonā, un likumsakarīgi, ka arī maksa par atkritumu apsaimniekošanu šādās mājās saruks. Šķiroto atkritumu izvešana ir bez maksas. Apmēram trešā daļa no visiem sadzīves atkritumiem ir izlietotais iepakojums, kas ir piemērots atkārtotai pārstrādei. Ja atkritumi tiek šķiroti rūpīgi, tad izmaksas iespējams samazināt pat par trešdaļu, liecina SIA Zaļā josta aplēses.

Slēgtie atkritumu laukumi

Otrs veids, kā iespējams būtiski samazināt atkritumu daudzumu konteineros pie daudzdzīvokļu mājām, ir izbūvēt slēgta tipa atkritumu laukumu. Nav noslēpums, ka atkritumu laukumos, kas ir brīvi pieejami, nereti nonāk arī atkritumi, kurus nav radījuši konkrētās mājas iedzīvotāji. Līdz šim, iespējams, mājas iedzīvotājus tas tik ļoti neuztrauca, jo tieši neietekmēja atkritumu apsaimniekošanas cenu. Taču, kad maksu par atkritumu apsaimniekošanu veidos mājas iedzīvotāju reāli radīto atkritumu apjoms, situācija būtiski mainīsies. Jau likums nosaka, ka atkritumu laukuma izveide un uzturēšana kārtībā ir mājas dzīvokļu īpašnieku atbildība, tāpēc katras mājas iedzīvotājiem jābūt ieinteresētiem uzturēt savu laukumu kārtībā un nepieļaut, ka tajā nonāk svešu personu radīti atkritumi, par kuriem pēc tam rēķins tiks izrakstīts konkrētās mājas iedzīvotājiem. Visefektīvākais veids būtu tieši slēgta tipa atkritumu laukumu izveide, kas garantētu, ka sveši atkritumi konteineros nenonāk.