Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

 

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā. Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.  Savukārt par pieciem centimetriem biezāka sniega kārta Kurzemes rietumu piekrastē un Ainažos bijusi tikai 30% Ziemassvētku, Rīgā - 67%, Alūksnē - 80%.

Vidējā gaisa temperatūra svētkos līdz šim bijusi no -5 grādiem Alūksnes pusē līdz nulle grādiem Baltijas jūras piekrastē. Starpība starp Latvijā reģistrēto augstāko un zemāko gaisa temperatūru Ziemassvētkos sasniedz 41,8 grādus. Vissiltākie Ziemassvētki bija 2016.gadā, kad Kolkā termometra stabiņš pakāpās līdz pat +10,3 grādiem, savukārt viszemākā gaisa temperatūra, -31,5 grādi, reģistrēta 1996.gadā Zosēnos.

Kopš 1961.gada astoņos Ziemassvētkos visā Latvijā valdījis atkusnis, turklāt pieci no šiem gadiem bijuši pēc 2010.gada. Bargākais sals piedzīvots 1996. un 1969.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra nekur nepakāpās virs -15 grādiem.

Nokrišņi Ziemassvētkos vismaz kādā Latvijas vietā novēroti katru gadu. Vismazāk nokrišņu bija 1990.gada svētkos, savukārt ar nokrišņiem bagātākie Ziemassvētki bija 2010.gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums sasniedza 24,3 milimetrus. Nokrišņu daudzuma rekords šajos svētkos ir 49,5 milimetri 1961.gadā Limbažos.

Ziemassvētkos mēdz būt stiprs vējš. Lielākās brāzmas reģistrētas 1971., 2003. un 2011.gadā - Kurzemes rietumkrastā to spēks sasniedza 25-28 metrus sekundē.

Pagājušā gada Ziemassvētki bija sniegotākie kopš 2012.gada, sniegs sedza visu valsti un vietām austrumu novados tā biezums sasniedza 18 centimetrus.

Tuvākajās diennaktīs gaisa temperatūra Latvijā sāks lēnām pazemināties, no 26.decembra vietām arī gaidāms sniegs. Saskaņā ar pašreizējo "Global Forecast System" prognozi šīs nedēļas izskaņā visā valstī būs sals, bet gadumijā iespējams pamatīgs lietus un sniegs.

Lasi vēl

Komentāri (1)

  • 0
    20041889.-XXXXX. 23.12.2019, 12:06:17

    Labi vien ir.Sētniekiem un ceļu uzturētājiem arī vajag svētkus pasvinēt.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: