Izaicinājuma priekšā

Taču nule izskanējusī ziņa, ka Norvēģijas DNB banka atlaidīs 400 darbinieku – arī daļu Latvijā strādājošo –, aktualizējusi šo jautājumu, liekot atskārst, ka runa vairs nav par nezināmu nākotni, bet to jau izjūt konkrēti cilvēki. Tiesa, pašlaik netiek atklāts, cik darbiniekus reorganizācija skars tieši Latvijā. Banka ar šo soli cer uz būtiskiem efektivitātes ieguvumiem, mākslīgo intelektu izmantojot klientu izpētē, kā arī tehnoloģiju un programmēšanas uzdevumos. Taisnības labad jāpiebilst, ka bankas skaidrojumā mākslīgais intelekts ir būtisks, taču ne vienīgais pārmaiņu iemesls – mainīta arī darba organizācija un vienkāršoti iekšējie procesi.

Nevar noliegt mākslīgā intelekta sniegtās iespējas. Mākslīgā intelekta rīki nereti tiek izmantoti, lai atvieglotu ikdienas uzdevumus. Tomēr prātā nāk mākslīgā intelekta pētnieku izteikumi. Piemēram, pārliecība par to, ka mākslīgā intelekta attīstība nav uzpūsts burbulis un noteikti ne modes lieta, kas pāries, bet gan neatgriezenisks process, kas izmainīs sabiedrību. Vēl skaudrāka ir dzirdētā atziņa, ka mākslīgais intelekts pēc savas būtības ir radīts darbībai tieši birokrātiskā pasaulē, kur galvenā loma ir visu procesu efektivitātes uzlabošanai. Savukārt cilvēces evolūcijā šīs prasmes tādā nozīmē, kā tās izprotam šodien, ir salīdzinoši jaunas. Īsāk sakot – mākslīgais intelekts pārspēj cilvēku jomās, kur atslēgas vārds ir efektivitāte.

Ilgu laiku laba izglītība un kvalificēts darbs tika uztverts kā zināms drošības garants. Mācies, iegūsti prasmes, un tev būs iespējas atrast darbu. Tagad izrādās, ka daļu uzdevumu iespējams automatizēt.

Jautājums, ko iesākt tiem, kurus šīs pārmaiņas skar jau šodien. Vienkāršā atbilde – jāpārkvalificējas. Tas ir saprātīgs ieteikums, bet ne tik vienkārši izpildāms konkrēta cilvēka situācijā. Par ko viņam pārkvalificēties, cik ilgu laiku tas prasīs un kas segs mācību izmaksas? Ilgtermiņā – cik droša būs jaunā profesija, tehnoloģijām turpinot attīstīties? Ieteikums pārkvalificēties kļūst pārliecinošs tad, kad ir arī reāls atbalsts un rīcības stratēģija.

Arī vēsturiskā pieredze, kad industriālā revolūcija radīja jaunas profesijas izzudušo vietā, ir tikai daļējs mierinājums. Jauna darba vieta var rasties citā pilsētā vai kļūt pieejama pēc vairākiem gadiem. Arī sabiedrības spēja pielāgoties kopumā vēl nenozīmē, ka katram tā būs vienlīdz iespējama.

Ziņa par DNB plāniem šo diskusiju padara aktuālu arī Latvijā. Manuprāt, šis ir īstais brīdis formulēt, ko tehnoloģisko pārmaiņu laikā sagaidām no darba devējiem, nozaru pārstāvjiem, izglītības sistēmas un valsts kopumā.