Kā mēs tik tālu nonācām?

Dažādu valstu literatūrā un kino ir daudz atklātu vēstījumu par nežēlīgu vajāšanu (mobingu) skolās, tostarp pret skolotājiem. Ventspils pedagoģei pacietības mērs bija pilns, un viņa nāca klajā ar atklātu iniciatīvu, cenšoties pievērst uzmanību problēmai un mainīt situāciju. Daudzi baidās spert šādu soli. Daudzi uzskata, ka problēma ir pārspīlēta: sak, kas tur liels – izraidīt pārkāpēju no stundas, un viss kārtībā! Pagājušajā gadsimtā tas bija iespējams un bieži tika praktizēts. Pagājušajā gadsimtā bija grūti iedomāties sistemātisku mobingu (tolaik šādu vārdu nemaz nezinājām!) skolā pret skolotājiem. Jā, bija grūtie bērni un pusaudži, bija nedisciplinēti skolēni, taču skolotājam vienmēr bija pa rokai vesels ieroču arsenāls, lai pret to cīnītos, – lineāls, ielikšana kaktā, draudīgs ieraksts dienasgrāmatā, izraidīšana no klases. Toreiz skolotājam bija vairāk tiesību nekā skolēniem.

Tagad viss ir pretēji. Mūsdienu bērns savas tiesības pārzina tik labi, ka var draudēt ar represijām ne tikai skolotājam, bet arī saviem vecākiem! No vienas puses, ir labi, ka bērniem ir tiesības un viņi tās zina. No otras puses, būtu vēl labāk, ja bērniem biežāk atgādinātu arī par pienākumiem. Jo savādāk vai neiekrītam otrā galējībā, kad pieaugušais – pedagogs – jūtas beztiesīgs un neaizsargāts?

Vācot komentārus par vardarbību un agresīvu attieksmi pret skolotājiem stundās, nācās uzklausīt dažādus viedokļus. Īpaši uzrunāja Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājas Janas Bakanauskas viedoklis. Viņa rosināja sabiedrībā apspriest ne tikai šo problēmu, bet arī to, kā un kāpēc esam nonākuši līdz situācijai, kad skolotājs stundā ir jāaizsargā. Ka gandrīz katram skolotājam nepieciešams savs advokāts, lai aizstāvētos pret agresīviem skolēniem un viņu vecākiem!

Pēc būtības skolotāja misija ir sniegt bērniem zināšanas un iemācīt tās izmantot. Savukārt bērna audzināšana vispirms ir ģimenes uzdevums. Skaidrs, ka audzināšanas process turpinās arī skolā. Skola palīdz vecākiem sagatavot bērnus pieaugušo dzīvei, profesijas un sava ceļa izvēlei. Diez vai šī misija ir iespējama bez sadarbības. Dažkārt sarežģītas situācijas risināšanai trūkst nevis finanšu vai papildu resursu, bet tieši sadarbības un komunikācijas.

Bet vispirms, kā uzskata Jana Bakanauska, ikvienam ir godprātīgi jādara savs darbs. Ģimenei, skolai un sabiedrībai kopumā katrai ir savs mājasdarbs. Ja katrs to izpildīs uz labu atzīmi, iespējams, nebūs jāmeklē ne papildu resursi, ne juridiskie pakalpojumi skolotājiem.