Cilvēkiem ir interese apskatīt dabas objektus, tai skaitā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, un tas sekmē tūrisma biznesa attīstību, uzskata uzņēmuma Jūras laivas pārstāve Mirta Jansone.

«Cilvēka dabā ir vēlēšanās redzēt un iepazīt visu interesanto un īpašo, un, protams, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas arī ir tai skaitā. Un tas nepārprotami ir ieguvums, jo sniedz iespēju veiksmīgāk virzīt tirgū savu piedāvāto tūrisma produktu,» skaidro Jansone.

Jūras laivas ir ģimenes uzņēmumu grupa, kuras galvenā mītne atrodas vienā no skaistākajiem Latvijas dabas parkiem – Abavas senlejā, upes krastā. Uzņēmums piedāvā iznomāt laivas, lai ar tām veiktu dažādus maršrutus gan pa upēm un ezeriem, gan pa jūru, galvenokārt Kurzemē. Populārākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas piesaista laivotājus, esot Abavas senleja.

«Upes maršruts ir bagāts ar ainavisku daudzveidību, interesantiem un reti sastopamiem objektiem, kas ir tiešā laivojuma ceļā, sākot no Kandavas un līdz pat upes ietekai Ventā. Viens no nozīmīgākajiem dabas objektiem, protams, ir Abavas rumba, bet ceļvedī, kas, uzsākot laivojumu, tiek iedots katrai grupai, ir uzskaitīti visi objekti – gan dabas, gan kultūrvēsturiskie,» stāsta Jansone.

Viņa piebilst, ka līdz ar jau pieminēto Abavas senleju, kas ir dabas parks un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija Natura 2000, Kurzemē ir vēl interesanti upju maršruti, kuros ir īpaši vērā ņemami dabas aizsardzības aspekti. Piemēram, Irbes upe, pie kuras ietekas no Lielirbes tilta līdz jūrai upes kreisajam krastam ir Ovīšu dabas lieguma teritorija, vai Užavas lejtece, kas arī ir dabas parks un Natura 2000 teritorija.

Jūras laivas piedāvā arī interesantu maršrutu pa Usmas ezeru, kas saucas Aizved mani uz Morica salu. Taču Jansone uzsver, ka precīzāk būtu sacīt: «Aizbraucam paskatīties uz Moricsalu no laivas!» – jo izkāpt uz salas un staigāt pa Moricsalas dabas rezervātu nav atļauts. Taču laivotāji var apskatīt šo salu no ūdens, un Usmas ezerā atrodas arī vairākas citas salas – Viskūžu sala, Lielalksnīte un Mazalksnīte –, uz kurām izkāpt nav aizliegts.

«Lai laivotu pa Usmas ezeru, ir jāairē vairāk nekā pa upes maršrutu, un ne katrs izvēlēsies tik intensīvu atpūtas veidu. Tādam laivojumam arī nederēs upju maršrutos pierastās kanoe laivas un smailītes, jo Usmas ezerā mēdz būt vējš un tās lielākos viļņos var piesmelties, tādēļ mēs Usmas laivojumiem piedāvājam jūras kajakus un SitOnTop laivas. Tie, kas tomēr nebaidās arī nedaudz paairēt, novērtēs plašumu, skaistos ezera krastus un orientēšanās elementus, apbraukājot Usmas ezera salas. Atrodoties starp tām, bez kartes pat nevar saprast, ka tās ir salas. Šķiet, ka pēkšņi esi nokļuvis upē, jo abās laivas pusēs ir niedraini krasti. Ļoti skaisti un interesanti,» stāsta Jansone.
Ja ir vēlme ieklausīties dabā un putnu dziesmās, viņa iesaka apskatīt Usmas ezeru no ūdens puses pavasarī vai rudenī (atvasarā), jo tūrisma sezonā Usmas ezerā ir daudz cilvēku un arī intensīva ūdensmotociklu satiksme.
«Tūrisma uzņēmējdarbībai, kas ievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, nav nekādu problēmu biznesa attīstībai,» uzsver Jansone. Finansiālu atbalstu savas darbības teritorijas izpētei Latvijas dabas parkā Abavas senleja un darbībai tajā uzņēmums ieguvis, izmantojot iespējas, ko piedāvā biedrība Abavas ielejas attīstības centrs un asociācija Lauku ceļotājs, kas veicina arī ūdenstūrismu. Tāpat biznesa attīstībai izmantota Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku atbalsta programma Tūrisma aktivitāšu veicināšana, realizējot projektu tāda inventāra iegādei, kas ģimenēm ar maziem un vairākiem bērniem dod iespēju visiem kopā doties neaizmirstamos ceļojumos pa skaistākajām Latvijas upēm.

Usmas ezerā atrodas ne tikai Moricsala, bet arī vairākas citas salas – Viskūžu sala, Lielalksnīte un Mazalksnīte –, uz kurām atšķirībā no Moricsalas izkāpt nav aizliegts.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: