1. oktobrī sākas kārtējā dzinējmedību sezona, taču Valsts meža dienests aicina medniekus izvērtēt nepieciešamību doties dzinējmedībās jau pašā sezonas sākumā, kamēr pamežs ir lapotā stāvoklī un mežā sastopams liels ogotāju, sēņotāju un atpūtnieku skaits.
15. augustā sākas stirnu kazu un kazlēnu (vecumā līdz vienam gadam) medību sezona, kas turpināsies līdz 30. novembrim. Tāpat sākas līdz divus gadus vecu staltbriežu buļļu medību sezona, kas turpināsies līdz 31. martam. Jaunos staltbriežu buļļus (tautā dēvētos “špīserus”) atļauts medīt, izmantojot arī staltbriežu govs medību atļauju.
15. jūlijā sākas vilku un zeltaino šakāļu (Canis aureus) medību sezona. Valsts meža dienests noteicis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 300 dzīvnieku apmērā. Vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir stabils un medības to nepasliktina.
15. jūlijā visā valstī sākas staltbriežu govju un teļu medību sezona. Lai mazinātu staltbriežu postījumus, atsevišķos valsts reģionos medniekiem bija iespējams staltbriežu govju un teļu medības uzsākt jau no 1. jūlija.
Lai mazinātu staltbriežu postījumus lauksaimniecības kultūrām, atsevišķos valsts reģionos medniekiem būs iespēja uzsākt staltbriežu govju un teļu medības no 1. jūlija, kas ir par divām nedēļām agrāk, nekā ierasts.
1. oktobrī sākas kārtējā dzinējmedību sezona, pirms kuras Valsts meža dienests rosina medniekus atkārtot medību drošības prasības. Tāpat mednieki tiek aicināti izvērtēt nepieciešamību doties dzinējmedībās jau pašā sezonas sākumā, kamēr pamežs ir lapotā stāvoklī un mežā sastopams liels ogotāju, sēņotāju un atpūtnieku skaits.
1. septembrī sākas aļņu un pieaugušo staltbriežu buļļu medību sezona. Aļņus atļauts medīt līdz 31. decembrim, pieaugušos staltbriežu buļļus – līdz 15. februārim, bet līdz divus gadus vecus staltbriežu buļļus – līdz 31. martam, kad noslēdzas medību sezona.
Vasara ir visbīstamākais laiks, kad visstraujāk izplatās Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tāpēc šajā laikā mājas cūku novietņu īpašniekiem jābūt īpaši modriem. Straujā ĀCM izplatība skaidrojama ar meža cūku aktīvu pārvietošanos un barības meklējumiem. Īpaši aktīvi ir meža cūku sivēni, kas ātri pārvietojas, apgūstot jaunas pārtikas meklējumu teritorijas.
Latvijā ar medībām nav izdevies noturēt mežacūku populāciju tādā līmenī, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Valsts meža dienests aicina iedzīvotājus ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm, lai iegūtu pēc iespējas plašāku informāciju par vilku izplatību Latvijā. Apkopotā informācija ir būtiska lēmumu pieņemšanā, kas nodrošina medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Lai mazinātu staltbriežu nodarītos postījumus mežsaimniecības un lauksaimniecības kultūrām, ar 1. decembri medībās ar dzinējiem atļauts medīt staltbriežu govis, izmantojot staltbriežu teļu medību atļaujas.
Valsts meža dienests organizēja darba grupas apspriedi par iespējamām vilku nomedīšanas apjoma izmaiņām 2022./2023. gada medību sezonā. Apspriedes laikā tika uzklausīti ieinteresēto pušu viedokļi, kā arī uzsvērta nepieciešamība pēc valsts atbalsta vilku postījumu prevencijas pasākumiem un zaudējumu kompensācijām.
1. oktobrī sākas kārtējā dzinējmedību sezona. Pirms tās sākuma Valsts meža dienests aicina medniekus atkārtot medību drošības prasības, par kuru ievērošanu ir atbildīgs ikviens medību dalībnieks.
Rudenī, atrodoties mežā un ūdenstilpju tuvumā, aizvien biežāk var gadīties sastapt mednieku vai dzirdēt šāviena troksni. Valsts meža dienests apkopojis ieteikumus, ko darīt šādās reizēs, un kādus piesardzības pasākumus ievērot, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām.
1. septembrī sākas aļņu un staltbriežu buļļu medību sezona. Aļņus atļauts medīt līdz 31. decembrim, pieaugušos staltbriežu buļļus – līdz 15. februārim, bet līdz divus gadus vecus staltbriežu buļļus (t.s. ''špīserus'') – līdz medību sezonas noslēgumam 31. martā.
