1. oktobrī sākas kārtējā dzinējmedību sezona, pirms kuras Valsts meža dienests rosina medniekus atkārtot medību drošības prasības. Tāpat mednieki tiek aicināti izvērtēt nepieciešamību doties dzinējmedībās jau pašā sezonas sākumā, kamēr pamežs ir lapotā stāvoklī un mežā sastopams liels ogotāju, sēņotāju un atpūtnieku skaits.
1. septembrī sākas aļņu un pieaugušo staltbriežu buļļu medību sezona. Aļņus atļauts medīt līdz 31. decembrim, pieaugušos staltbriežu buļļus – līdz 15. februārim, bet līdz divus gadus vecus staltbriežu buļļus – līdz 31. martam, kad noslēdzas medību sezona.
Vasara ir visbīstamākais laiks, kad visstraujāk izplatās Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tāpēc šajā laikā mājas cūku novietņu īpašniekiem jābūt īpaši modriem. Straujā ĀCM izplatība skaidrojama ar meža cūku aktīvu pārvietošanos un barības meklējumiem. Īpaši aktīvi ir meža cūku sivēni, kas ātri pārvietojas, apgūstot jaunas pārtikas meklējumu teritorijas.
Latvijā ar medībām nav izdevies noturēt mežacūku populāciju tādā līmenī, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Valsts meža dienests aicina iedzīvotājus ziņot par vilku klātbūtnes pazīmēm, lai iegūtu pēc iespējas plašāku informāciju par vilku izplatību Latvijā. Apkopotā informācija ir būtiska lēmumu pieņemšanā, kas nodrošina medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Lai mazinātu staltbriežu nodarītos postījumus mežsaimniecības un lauksaimniecības kultūrām, ar 1. decembri medībās ar dzinējiem atļauts medīt staltbriežu govis, izmantojot staltbriežu teļu medību atļaujas.
Valsts meža dienests organizēja darba grupas apspriedi par iespējamām vilku nomedīšanas apjoma izmaiņām 2022./2023. gada medību sezonā. Apspriedes laikā tika uzklausīti ieinteresēto pušu viedokļi, kā arī uzsvērta nepieciešamība pēc valsts atbalsta vilku postījumu prevencijas pasākumiem un zaudējumu kompensācijām.
1. oktobrī sākas kārtējā dzinējmedību sezona. Pirms tās sākuma Valsts meža dienests aicina medniekus atkārtot medību drošības prasības, par kuru ievērošanu ir atbildīgs ikviens medību dalībnieks.
Rudenī, atrodoties mežā un ūdenstilpju tuvumā, aizvien biežāk var gadīties sastapt mednieku vai dzirdēt šāviena troksni. Valsts meža dienests apkopojis ieteikumus, ko darīt šādās reizēs, un kādus piesardzības pasākumus ievērot, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām.
1. septembrī sākas aļņu un staltbriežu buļļu medību sezona. Aļņus atļauts medīt līdz 31. decembrim, pieaugušos staltbriežu buļļus – līdz 15. februārim, bet līdz divus gadus vecus staltbriežu buļļus (t.s. ''špīserus'') – līdz medību sezonas noslēgumam 31. martā.
15. jūlijā sāksies staltbriežu govju un teļu medību sezona. Staltbriežu govis atļauts medīt līdz nākamā gada 31. janvārim, bet teļus – līdz 31. martam.
Ar 1. jūniju sākas stirnu āžu medību sezona, bet stirnu kazu un kazlēnu medību sezona sāksies 15. augustā. Pēc Valsts meža dienesta rīcībā esošajiem datiem Latvijā mīt 206 tūkstoši stirnu. Stirnas drīkstēs medīt līdz 30. novembrim.
Veikti grozījumi Medību noteikumos, saskaņā ar kuriem mežacūkas turpmāk būs nelimitētie medījamie dzīvnieki. Lai nodrošinātu efektīvus un pilnvērtīgus Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus Latvijā un ierobežotu šīs slimības izplatību, pēc grozījumu stāšanās spēkā Valsts meža dienests noteiks, ka nomedītās mežacūkas arī turpmāk jāmarķē ar dienesta izsniegtiem marķieriem jeb savilcējiem. Valsts nodeva par mežacūku marķieriem nebūs jāmaksā.
Ņemot vērā populāciju stāvokli un nomedīšanas apjomu, kā arī postījumu apjomu lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, mainīti medību termiņi staltbriežiem, vienlaikus pagarināts bebru medību termiņš meliorācijas sistēmās, otrdien apstiprināja valdībā.
Valsts meža dienests lēmis pagarināt staltbriežu medību termiņu līdz 13. februārim, kā arī līdz šim datumam atļaut meža cūku un staltbriežu medības ar dzinējiem vai traucēšanu.
