Ventiņi jūrā ir prātīgi

Citādi domā Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes Ventspils daļas komandieris Andris Šulcs: «Mēneša laikā – četri noslīkušie (13. jūnijā Vecventā pie Piltenes, 16. jūnijā dīķī pie Jubilejas ielas, 13. jūlijā Jūrkalnē, jūrā, 16. jūlijā Ventā, pie Hercoga Jēkaba piestātnes) un viens izglābtais (14. jūlijā pie 21. piestātnes Ventā) ir daudz.»

Lielākoties cilvēki paši vainīgi, uzskata Šulcs: neievēro drošības pasākumus – ir pārgalvīgi, peld spējām neatbilstoši tālu vai alkohola reibumā, pārkarsuši strauji metas ūdenī, kas rada aukstuma šoku. «Es pats varu mierīgi nopeldēt kādus pāris kilometrus,» atzīstas ugunsdzēsēju komandieris, «bet tas nenozīmē, ka peldu aiz bojām.»

Šobrīd ikviens meklē iespēju atveldzēt ķermeni ūdenī: cits to dara, ejot vēsā dušā, bet lielākoties meklē tuvāko ūdenstilpni, Ventspilī tās ir jūra un Venta. Zilā karoga pludmalē peldēties kāros uzrauga glābšanas dienesta vīri. Šovasar, par laimi, viņiem nevienu glābt nav nācies. Vai nu tādēļ, ka paši atpūtnieki kļuvuši disciplinētāki, vai arī glābšanas dienesta preventīvo pasākumu rezultātā, pieļauj patruļnieku priekšnieks pašvaldības policijas vecākais kārtībnieks Tālivaldis Macpāns.

Apmeklētājiem šķiet, ka divu novērošanas posteņu ir par maz, lai varētu aptvert visu pludmali, taču Macpāns uzsver, ka glābēju pamatuzdevums ir uzraudzīt cilvēkus ūdenī, nevis uz sauszemes. «Paskatieties, cik maz pašlaik peldas,» viņš pievērš žurnālistu uzmanību monitoram, kurā redzama pludmale (šī aparatūra atrodas glābšanas dienesta ēkā).

Vienā maiņā strādā pieci patruļnieki: viens uzrauga monitoru, divi ir pludmalē, vēl divi galvenajā ēkā atvelk elpu, lai pēc kāda laika nomainītu kolēģus pie ūdens. Glābšanas dienesta vīri pārsvarā nesēž novērošanas posteņos, bet staigā gar jūru, vērojot, vai mazuļi nepeldas vieni, bez vecākiem, vai kāds peldētājs nav jau bīstami tālu. Vajadzības gadījumā to paziņo pa rāciju, un jūrā izbrauc motorlaiva. To glābēji iedarbina vairākreiz dienā, profilakses pēc, lai brīdinātu pārgalvīgākos peldētājus un atturētu citus.

Audzināšanas darbs ir viena no glābēju darba sastāvdaļām. Pieaugušie neaizdomājas, ka lielāks vilnis, kas nāk krastā kopā ar smiltīm, var nogāzt viņu mazuli no kājām. Mammas tobrīd sarunājas un, iespējams, pat nepamana, ka bērnam draud briesmas. Tad patruļniekam jāatgādina vecāku pienākums.

Dažkārt jāaizrāda apmeklētājiem par Zilā karoga pludmales noteikumiem, piemēram, ka nedrīkst lietot dzērienus stikla pudelēs. Starp citu, nereti glābšanas dienestā palīdzību meklē sagrieztu pēdu un ierautu skabargu dēļ, bet, par laimi, ātros nav nācies saukt. Šovasar vismaz sešreiz nācies meklēt pazudušus bērnus, sakrājusies atrastu atslēgu kaudzīte, tālākie atpūtnieki jautā, kā nokļūt vienā vai otrā vietā. Tas faktiski nav patruļnieku pienākums, bet īpaši jau neapgrūtina, atzīst vīri.

Pludmales glābšanas dienesta patruļnieki peldētājiem seko gan no krasta, gan no ūdens. Foto: Juris Ģigulis