Ar bērniem par drošību jārunā ikdienā

Ventspils Pašvaldības policijas vecākā inspektore nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas jautājumos Inga Ābiķe atgādina – runāt par to ir svarīgi, jo reizēm nākas konstatēt, ka bērni nezina vai neuztver pietiekami nopietni vispārzināmus noteikumus.

«Sākoties jaunajam mācību gadam, sākas arī intensīvāks posms gan bērnu, gan vecāku dzīvē, kas ir saistīts gan ar bērnu patstāvīgu pārvietošanos, tajā skaitā ar transportlīdzekļiem, gan ar viņu drošību ikdienā, saskarsmi ar dažādiem cilvēkiem un attiecībām skolā. Svarīgi, lai bērns zinātu, kā reaģēt un rīkoties dažādās situācijās un kas viņam ir jāievēro, jo ikdienā diemžēl reizēm nākas konstatēt, ka bērni to nezina, vai arī zina, bet neuztver pietiekami nopietni un neievēro arī vispārzināmus noteikumus,» atzīst Inga Ābiķe. Viņa akcentē, ka drošība sākas ģimenē – ar vecāku un bērna sarunu par elementāriem, bet ļoti būtiskiem drošības jautājumiem. «Noteikti ir svarīgi, lai vecāki pārrunātu ar mazajiem bērniem, kas ir tās lietas, ko nedrīkst darīt – piemēram, neiesaistīties sarunās ar nepazīstamiem cilvēkiem, jo pieaudzis cilvēks, kuram nav labi nodomi, vienmēr būs gudrāks un viltīgāks par mazu bērnu, un nekādā gadījumā nekāpt mašīnās pie nepazīstamiem cilvēkiem,» atgādina policijas inspektore.

Svarīgi, lai bērna telefonā būtu saglabāti glābšanas dienestu tālruņu numuri – jo īpaši vienotais ārkārtējo notikumu tālruņa numurs 112, uz kuru zvanīt, kad pašam bērnam vai kādam citam nepieciešama palīdzība. Ieteicams tālrunī lejupielādēt arī 112 aplikāciju un apmācīt bērnu tās lietošanā. Inga Ābiķe iesaka bērna telefonā saglabāt arī Ventspils Pašvaldības policijas dežūrdaļas telefona numuru 28680808 – Pašvaldības policija dežurē visu diennakti un uz izsaukumiem parasti ierodas dažu minūšu laikā. Vēl Pašvaldības policija iesaka vecāku telefonos lejupielādēt lietotnes, ar kuru palīdzību vecāki var viegli pārskatīt bērnu atrašanās vietas.

Viens no drošības aspektiem, kas jāaktualizē, atsākoties mācībām, ir bērnu drošība uz ielas, ceļu satiksmē. «Ar jaunākiem bērniem jāpārrunā arī ceļš no skolas uz mājām – kā bērns tur nokļūst, kā viņš rīkojas kādās neparedzētās situācijās, pie kā viņš var vērsties pēc palīdzības,» norāda Inga Ābiķe. Būtiski, lai vecāki ar bērniem pārrunātu drošāko maršrutu uz skolu, aicinātu viņus izvēlēties apgaismotas ielas un atgādinātu, cik svarīgi ir būt redzamam diennakts tumšajā laikā un lietot atstarotājus.

Policijas novērojumi liecina, ka dažreiz pilsētas satiksmē netiek ievēroti pat elementāri noteikumi. «Ja bērns pārvietojas patstāvīgi, viņam noteikti ir jāzina, ka nedrīkst brauktuvi šķērsot vietās, kur tas nav paredzēts. Jāatzīst, ka pieaugušie ne vienmēr rāda labu piemēru un nereti šķērso brauktuvi, degot luksofora aizliedzošajam sarkanajam signālam. Grūti prasīt no bērniem atbildību, ja pats pieaugušais neievēro noteikumus,» norāda Pašvaldības policijas inspektore.

Ne mazāk aktuāla drošības tēma ir bērnu piedalīšanās ceļu satiksmē ar velosipēdiem, elektroskrejriteņiem u. tml. transportlīdzekļiem. «Svarīgi, lai arī paši vecāki izlasītu satiksmes noteikumus, kas jāievēro bērnam, braucot ar velosipēdu vai elektroskrejriteni. Bieži vien ir redzams, ka bērni divatā brauc uz skrejriteņa, pārkāpjot noteikumus. Arī aizsargķiveru nelietošana ir problēma. Braucot ar velosipēdu, bērnam, kurš ir jaunāks par 16 gadiem, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. Braucot ar elektroskrejriteni, aizsargķiverei obligāti jābūt jauniešiem līdz 17 gadu vecumam, bet, ja bērnam vēl nav 14 gadu, viņš nemaz nedrīkst izmantot elektroskrejriteni, kaut gan kārdinājums droši vien ir liels,» atzīst Inga Ābiķe. Reizēs, kad Pašvaldības policijas inspektori viesojas skolās, bērniem tiek skaidroti dažādi drošības aspekti. «Kad pagājušajā mācību gadā biju uzaicināta uz vienu no 6. vidusskolas klasēm, kur runājām par drošību, kāds puisis pastāstīja, ka reiz esot iekļuvis negadījumā un viņa aizsargķiverē iedūrusies nagla. Tas gan viņam, gan pārējiem klasesbiedriem bija reāls pierādījums, kas būtu noticis, ja galvā nebūtu bijis aizsargķiveres,» atzīst Inga Ābiķe.

Svarīgi bērniem atgādināt, lai viņi uz ielas vienmēr būtu vērīgi un uzmanīgi, izvairoties no darbībām, kas novērš uzmanību. «Bērnam reizēm ir galvā kapuce vai ausīs austiņas, un viņš brauc ar velosipēdu un šķērso pāreju, vispār pat nepaskatoties, vai netuvojas automašīna. Pie skolām ir ātruma ierobežojumi, bet mazi bērni bieži vien neiedomājas, cik ātri autovadītājs var nobremzēt. Viņam liekas – ja tur ir pāreja, tad var neskatoties droši doties pāri,» uz bērnu neuzmanības riskiem norāda Pašvaldības policijas inspektore, īpaši aicinot arī transportlīdzekļu vadītājus būt modriem šādās situācijās.

Sākoties mācībām, Pašvaldības policija vairāk patrulē pie skolām, pēcpusdienās – arī pie interešu izglītības iestādēm, kur bērni apmeklē pulciņu nodarbības. «Esam apzinājuši, līdz cikiem vakaros notiek nodarbības, un attiecīgi ekipāžas piebrauc un paskatās, vai viss ir mierīgi,» stāsta Inga Ābiķe. Tāpat policisti uzrauga, lai bērni, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, vieni bez pieaugušo uzraudzības neatrastos publiskās vietās laikā no plkst. 22 līdz 6. Viedtālruņos ir iespējams lejupielādēt lietotnes bērna ikdienas gaitu uzraudzībai. «Pieredze rāda, ka ir vecāki, kas tiešām to izmanto,» stāsta inspektore un piebilst – svarīgi, lai ģimenē notiktu savstarpējā komunikācija un vecāki zinātu, uz kurieni bērns iet, ar ko kopā un cikos viņš būs mājās. «Diemžēl reizēm mēdz būt, ka vecāki vispār nezina, ar ko bērns draudzējas, nav sazinājušies ar bērna draugu vecākiem. Bērns paliek pa nakti pie kāda drauga, bet vecāks pat nezina, kā sazināties ar drauga vecākiem un pārbaudīt, vai tiešām tā ir. Reizēm arī atklājas, ka tā nav,» atzīst Pašvaldības policijas inspektore.

Nozīmīgs ieguldījums bērnu drošībā ir gan izglītības iestādēs ierīkotās SOS pogas, kuras nospiežot nepieciešamības gadījumā uzreiz tiek izsaukta Pašvaldības policija, gan no šī gada 1. septembra visās skolās ieviestā videonovērošanas sistēma. «Svarīgi ir redzēt, kas reāli noticis, jo nereti katrai pusei ir savs stāsts un viedoklis. Videonovērošanas kameru ieraksts ir reāls pierādījums.»

Mūsdienās rūpes par bērnu drošību nozīmē arī piesardzības ievērošanu digitālajā vidē. «Internetā reizēm notiek emocionāla vardarbība, pazemošana un neapdomīgas darbības,» uzmanību vērš policijas inspektore. Bērniem jāapzinās, ka nedrīkst fotografēt un filmēt citus cilvēkus bez viņu piekrišanas un pārsūtīt un publicēt šīs fotogrāfijas un video. Nepilngadīgo uzmanība jāvērš uz seksuālās izmantošanas riskiem digitālajā vidē. Inspektore norāda, ka par šiem riskiem jārunā jau no pirmsskolas vecuma un vecākiem jāseko līdzi tam, ar ko bērns sazinās un kādas vietnes apmeklē. Kā noderīgu resursu inspektore min drossinternets.lv, kur pieejami gan informatīvi materiāli, gan ir iespēja ziņot par pārkāpumiem digitālajā vidē.