Ventspilī, Talsu ielā 69, līdzās pašvaldības uzņēmuma Ventspils siltums katlumājai, tiek pabeigta ne tikai pilsētai, bet arī visai Latvijai unikāla objekta – pirmās koģenerācijas stacijas – būvniecība, kurā tiks izmantots no apstrādātiem sadzīves atkritumiem iegūts kurināmais.
Ir cerība, ka nākamajā apkures sezonā ventspilnieki sāks patērēt siltumu, kas iegūts no speciāli sagatavotu atkritumu sadedzināšanas. Pārventā, Ventspils siltuma teritorijā, aptuveni 7300 kvadrātmetru platībā, turpinās ES fondu līdzfinansētā projekta īstenošanas noslēdzošais posms. Darbi sākās gandrīz pirms gada, 2022. gada decembrī. Šobrīd koģenerācijas stacijas ēka ir praktiski uzbūvēta, daļa iekārtu ir nogādātas Ventspilī. Nākamā gada vidū plānots nodot koģenerācijas iekārtas ekspluatācijā.
Pasūtītājs – Ventspils labiekārtošanas kombināts – projektu īsteno sadarbībā ar PSIA Ventspils siltums, kura speciālisti palīdz ar savām profesionālajām zināšanām, uzraudzību, tehnoloģisko iekārtu atlasi un pārbaudi. «Līdz šā gada beigām plānojam pabeigt būvdarbus, bet nākamajā gadā – uzstādīt un noregulēt iekārtas,» informē PSIA Ventspils labiekārtošanas kombināts valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms.
Ventas Balss nesen devās uz būvlaukumu, lai apskatītu, kā rit būvdarbi. Ap koģenerācijas stacijas ēku darbojās dažādi mehānismi un strādāja celtnieki. Galvenos darbus veic būvniecības kompānija SIA Monum, par iekārtu piegādi atbild apakšuzņēmējs – Horvātijas kompānija Cer. Ventspilī top Latvijā pirmais objekts, kas paredz dedzināt no apstrādātiem sadzīves atkritumiem sagatavotu kurināmo 6,5 megavatu siltumenerģijas un 1,8 megavatu elektroenerģijas ieguvei. Daļu saņemtās elektroenerģijas paredzēts izmantot stacijas iekārtu un tīklu iekšējām vajadzībām, bet daļu – realizēt tirgū, savukārt siltumenerģija tiks nodota Ventspils siltuma siltumtīklos tālākai piegādei patērētājiem, pastāstīja Celms. Līdzīgas stacijas darbojas Lietuvā, Igaunijā, Somijā un citās valstīs.
Sadzīves nešķiroto atkritumu izmantošana siltuma un elektroenerģijas ražošanai ievērojami samazinās slodzi uz vidi, samazinot apglabājamo atkritumu apjomu. Pēc Ventspils labiekārtošanas kombināta informācijas, ik gadu uzņēmums savāc vairāk nekā 25 tūkstošus tonnu sadzīves atkritumu. Daļa no tiem, tāpat kā līdz šim, tiks šķiroti – visāda veida iepakojumi no plastmasas, stikla, kartona, metāla –, nododot otrreizējai pārstrādei un izmantošanai. Savukārt sadedzināšanai gadā tiks sagatavoti 15 000 tonnu sadzīves atkritumu.
Ventspils labiekārtošanas kombināta vadītājs vērš uzmanību uz to, ka atkritumi savā dabīgā veidā netiks sadedzināti koģenerācijas stacijā. «Atkritumus savāks, nogādās poligonā Pentuļos, kur tie tiks apstrādāti līdz atbilstošai gatavībai un nogādāti šeit sadedzināšanai siltuma un elektroenerģijas ieguvei,» skaidro Celms. Vadītājs piebilst, ka koģenerācijas stacijā tiks pievērsta pastiprināta uzmanība vides aizsardzības jautājumiem un veikta stingra emisiju un dūmgāzes kontrole.
Sadedzināšanai koģenerācijas iekārtās tiks izmantots kurināmais no Ventspils labiekārtošanas kombināta uzkrātajiem atkritumiem, kā arī no tuvējās apkārtnes. Tādējādi pašvaldības gatavojas ES direktīvas izpildei, kas pastiprina prasības atkritumu pārstrādei un otrreizējai izmantošanai. Direktīvas mērķis ir līdz 2035. gadam 65% atkritumu pārstrādāt vai izmantot atkārtoti un tikai 10% apglabāt poligonos. Lai izpildītu ES direktīvas prasības un veicinātu sadzīves atkritumu pārstrādi, atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju, Ventspils dome 2018. gada 12. oktobrī pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt Ventspils labiekārtošanas kombināta investīciju projektu – No atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūve. Jaunās katlumājas operators būs Ventspils labiekārtošanas kombināts. Kopējais investīciju apjoms projektā ir aptuveni 22 miljoni eiro, ieskaitot PVN. Tostarp ES līdzfinansējums no Kohēzijas fonda – aptuveni 9,2 miljoni eiro.
Komentāri (12)
Beidzot Latvija pamodās tādu katlu māju Igaunija jau 10 gadus atpakaļ uzcēla .
Manuprāt arī būtu uzcēluši ātrāk, bet mums ir nelāga tradīcija ar iepirkumiem un to pārsūdzībām, un dažāda līmeņa speciālistiem šajā jomā.Šeit arī varēs redzēt komentāros dažādus "domu graudus."
Forši. Mēs nopērkam kurināmo (maksājam par atkritumu apsaimniekošanu) un tad vēl maksāsim par siltumu.
cits kurināmais kaut kā pats no sevis rodas vai to arī jāpērk?
Īstenībā jau iznāk tā, mēs pērkam preces no kurām rodas atkritumi, tad maksājam par to savākšanu un tagad maksāsim vēlreiz par to sadedzināšanu, vidējo posmu jau varētu izlaist. Mēs dodam atkritumus un maksājam tikai par sadedzināšanu.
Izlasot tikai virsrakstu ,var padomāt,ka tiks dedzināti lembergistu brandžas (ko nezin kāpēc par partiju "Latvijai un Ventspilij" dēvē) biedri un līdzskrējēji...
Aiz kō nevarej taisit ekš bijušo Pienotav?
Oder iekš Maizkombināt,tur vel Skursten būt palikuš.
Tig atpirkt no Zaldāt vaidziks tōs Īpašums.
Kāds atbalsta kurināmais tiks izmantots, lai sadedzinātu šos atkritumus, kādi tad beigās plānoti tie izmeši no dūmeņa un kādas ir plānotas siltuma tarifa izmaiņas uzsākot iekārtas darbību?
Jaunajā koģenerācijas stacijā galvenais kurināmais būs cieto sadzīves atkritumu poligonā “Pentuļi” sagatavots no atkritumiem iegūts kurināmais (NAIK), kas sastāv galvenokārt no nepārstrādājama iepakojuma, iepriekš mehāniski atdalot bioloģiski noārdāmo un inerto (smiltis, stikls u.tml.) frakciju, kā arī no sasmalcinātiem lielgabarīta un koksnes atkritumiem. Izmešu sastāvu, kas izplūdīs no dūmeņa, galvenokārt veidos 71,6 % slāpeklis, 11,2% ūdens, kā arī 9,4% oglekļa dioksīds un 7,9% skābeklis. Dūmgāzu attīrīšana tiks nodrošināta atbilstoši normatīvo aktu regulējumam (2011. gada 24. maija MK noteikumi nr.401 “Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai”), tādējādi izpildot visaugstākās prasības Eiropas Savienībā.
Galvenajām piesārņojošajām vielām noteiktas sekojošas maksimālās robežvērtības: putekļiem jeb cietajām daļiņām, kopējam organiskajam ogleklim un ūdeņradim – katram 10 mg/Nm3, oglekļa monoksīdam un sēra dioksīdam – katram 50 mg/Nm3, slāpekļa dioksīdam – 200 mg/Nm3. Ļoti stingras robežvērtības noteiktas arī smago metālu emisijai – atkarībā no vielas veida jābūt no 0,05 līdz 0,5 mg/Nm3 (atbilstoši iepriekš minēto noteikumu 3. tabulai), un vēl stingrākas – dioksīnu un furānu emisijai, kuru robežvērtības nedrīkst pārsniegt 0,1 ng/m3. Lai minētais būtu labāk izprotams, piemēram, privātmājas, kurās ir ierīkota malkas, ogļu vai dīzeļdegvielas apkure un kurās nav uzstādītas speciālas dūmgāzu attīrīšanas iekārtas, videi nodara lielāku kaitējumu nekā Ventspilī topošā koģenerācijas stacija, kurā darbosies modernas dūmgāzu attīrīšanas iekārtas.
PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” un PSIA “Ventspils siltums” sadarbības projekta ieņēmumi plānoti tā, lai “Ventspils siltums” būtu saimnieciski izdevīgi izmantot NAIK koģenerācijas stacijas saražoto siltumenerģiju. Taču lielāko ieņēmumu apjomu veidos elektroenerģijas tirdzniecība, kas tiks brīvi realizēta tirgū.
Nu ko? Mīļie ventiņi,par siltumu maksāsim dārgāk?