Divos gados palīdz ap 200 pusaudžu

Palīdz psihologi, mentors un bērnu psihiatrs

Ventspils filiāles vadītāja, klīniskā psiholoģe Jolanta Segliņa-Gluškova stāsta: «Sākām pavisam mazā sastāvā – tikai divas psiholoģes, pēc nepilna pusgada komanda pieauga. Šobrīd komandā esam septiņi, no tiem četri psihologi un mentors – atbalsta persona pusaudžiem, kas vairāk risina atkarības problēmas un uzvedības grūtības. Komandā vēl ir bērnu psihiatre un biroja administratore Līga, kas ir ikdienā liels palīgs – atbild uz telefona zvaniem un e-pastiem, vecāku jautājumiem par iespējām pieteikties pakalpojumiem. Plānots, ka drīzumā komandai varētu atkal pievienoties fizioterapeits.»

Sākotnēji centrs piedāvāja tikai vienu programmu, lai palīdzētu pusaudžiem, kas cieš no depresijas, garastāvokļa un emocionālās sfēras grūtībām, bet kopš 2022. gada – arī otru, kurā sniedz atbalstu jauniešiem ar jebkāda veica atkarībām, tostarp datoratkarību. Tā ir ļoti izplatīta – attiecas gandrīz uz visiem, tikai kādam tas traucē vairāk, citam mazāk. Aktuāla ir arī alkohola, cigarešu un citu atkarību izraisošo vielu lietošana. Nākotnē plānots piedāvāt vēl vienu programmu – dialektiski biheiviorālo terapiju. «Tā ir jauna zinātniski izstrādāta un pielāgota metode, kā palīdzēt bērniem un jauniešiem ar multiplām un nopietnām problēmām. Terapija sastāv no terapeitiskā darba un prasmju treniņiem,» uzsver filiāles vadītāja.
Ikdienā Ventspils filiālē palīdzību saņem 41 pusaudzis. Atkarības programmā gan ir mazāk klientu, vairāk strādā ar tiem jauniešiem, kuriem ir garastāvokļa un emocionālās problēmas.

«Depresijas izpausmes var būt ļoti dažādas. Pirmām kārtām mēs to atpazīstam kā ieilgušu nomāktu garastāvokli. Taču tā var izpausties arī kā uzvedības traucējumi, jo bērni un pusaudži emocionālās problēmas demonstrē caur savu uzvedību. Esiet vērīgi, ja novērojat norobežošanos no citiem, garastāvokļa maiņas, vieglu aizkaitināmību, agresivitāti, kontakta zaudēšanu ar draugiem, bīstamu uzvedību, atkarības, sekmju pasliktināšanos, intereses zudums par mācībām, naidīgu attieksme pret sevi un citiem,» skaidro psiholoģe.

Sniegt palīdzību laikus

«Pusaudžu vecums ir īpaši jūtīgs vecumposms, un bieži šajā periodā var nākties saskarties ar dažādām garīgās veselības grūtībām un izaicinājumiem. Ar lielu daļu no grūtībām var ātri iemācīties tikt galā – galvenais ir laikus saņemt drošu un zinošu atbalstu,» uzskata speciāliste. Centrā novērots, ka tad, kad sadarbībā aktīvi iesaistās arī vecāki, rezultāti sasniedzami ātrākā laika posmā un ir labāki nekā tad, ja bērns konsultācijas apmeklē tikai viens. Rekomendācijas no centra speciālistiem vecākiem ir ļoti būtisks atbalsts.

Vecāki vai likumiskie pārstāvji visbiežāk arī ir tie, kas vēršas pusaudžu resursu centrā pēc palīdzības. Gadoties arī, ka pusaudzis uzzina par iespējām un piesakās pats. Jaunieši reizēm raksta WhatsApp vai e-pastā. Centra praksē bijušas situācijas, kad nāk vairākas draudzenes pēc kārtas. «Tas nozīmē, ka tas viņiem ir palīdzējis un viņi ir padalījušies savā pieredzē ar citiem jauniešiem,» priecājas psiholoģe. Uz vietu programmā pusaudžiem ir jāuzgaida, vidējais gaidīšanas laiks ir trīs mēneši. Šobrīd rindā gaida ap 20 jauniešu, vairāk bijis uzreiz pēc kovida – pat ap 50. Parasti jaunietim pietiek ar vienu programmu, bet atsevišķos kritiskākos gadījumos tiek atrasta iespēja iet programmā arī atkārtoti.

Centrs saviem klientiem nepieciešamības gadījumā piedāvā arī psihiatra konsultācijas. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka jaunietim vajadzēs lietot medikamentus. Psiholoģe stāsta, ka daudziem uzreiz esot reakcija – esmu pret zālēm. «Man pašam jātiek galā – tas kaut kur ir aizņemts no paaudzēm. Un taisnība jau tā ir – mēs varētu iemācīties paši tikt galā. Terapijā tas ir viens no mērķiem – iemācīties tik galā ar grūtībām, problēmām, spēt rast risinājumu, palīdzēt sev emocionāli. Bet ne vienmēr ar to pietiek,» uzsver Segliņa-Gluškova. «Pamazām gan šie stereotipi mazinās un mainās. Galvenais ir izmantot visas iespējas, lai atrastu pareizo risinājumu.»

Ja iepriekšējās paaudzes nāk no laikiem, kad ļoti maz pievērsa uzmanību psiholoģiskajam stāvoklim, jo bija citas aktualitātes un izdzīvošanas taktikas, tad tagad sabiedrībā ir daudz citādāka attieksme pret emocionālo veselību. Gan bērniem, gan arī vecākiem tiek piedāvātas dažādas apmācību programmas, lai apgūtu bērna emocionālo audzināšanu. «Tas jau ir starts tam, lai vecāki varētu palīdzēt saviem bērniem veicināt emocionālo uzvedību, redzēt viņu priecīgu, spējīgu sadarboties, iekļauties jebkurā vidē, adaptēties. Sabiedrībā funkcionējošu personu,» saka Segliņa-Gluškova.

Spēcīgi ietekmē kovids

Kovida ietekme bijusi spēcīga un izraisījusi ļoti lielu pieprasījumu pēc centra pakalpojumiem. «Kovids visvairāk traumēja jauniešu psihoemocionālo veselību saistībā ar komunikācijas un saskarsmes spēju. Mēs visi tikām izņemti no sociālās vides, mācījāmies strādāt un dzīvot distancēti. Pēc tam, kad tas viss atkal tika ļauts, bērniem bija ļoti grūti. Joprojām ir daži bērni, jaunieši, teikšu – arī pieaugušie, kas nespēj atgriezties ierastajās sliedēs. Dažiem pat vispār negribas komunicēt. Izjūt spēcīgas, paniskas bailes kontaktos ar cilvēkiem. Ir grūtības izteikties, sarunāties, draudzēties. Viņi ir palikuši noslēgti sevī,» teic psiholoģe. «Risinājums ir tāds, ka mēģinām izprast konkrētā bērna stāstu – kas ar viņu ir noticis, kā viņš uz to ir skatījies, kā ir to sevī interpretējis. Daudz runājam par to un izmantojam visas psiholoģiskās pieejas un metodes, lai varētu viņu atkal atraisīt sabiedriskajai dzīvei, aktivizējot viņa komunikācijas spējas.»

Ar Pusaudžu resursu centra Ventspils filiāli var sazināties pa tālruni 25458111 vai e-pastā: ventspils@pusaudzucentrs.lv.