Skolām nepieciešami atbalsta resursi

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens rosināja izslēgt iepriekšējos divos lasījumos atbalstīto, strīdīgo punktu Izglītības likuma grozījumos, kas paredzētu, ka gadījumos, kad skolā atkārtoti konstatēta bērna emocionāla vai fiziska vardarbība pret citiem bērniem vai pedagogiem, izglītības iestādes vadītājs varētu lemt par šī bērna izglītošanos ārpus izglītības iestādes – bērna dzīvesvietā. Tā vietā Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 15. februārim sadarbībā ar Veselības ministriju jāizstrādā un Ministru kabinetā jāiesniedz informatīvs ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādēs. Ziņojumā būs jāietver informācija par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, lai izveidotu atbalsta pasākumu sistēmu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem.

Pret strīdīgo regulējumu iebilda vairāki desmiti nevalstisko organizāciju, kuru pārstāvji bija nosūtījuši vēstuli Saeimai ar lūgumu atteikties no plānotajiem grozījumiem Izglītības likumā, norādot uz iespējamiem riskiem un aicinot skolas nevis cīnīties pret bērniem, bet gan cīnīties par pietiekamiem atbalsta resursiem, lai skolu veidotu par visiem drošu un cieņpilnu vidi. Pret konkrētajiem grozījumiem iebilda arī tiesībsargs Juris Jansons, Tieslietu ministrija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Pirms izšķirošās sēdes pie komisijas vērsās arī Valsts prezidents Egils Levits, lūdzot apsvērt iespēju šo regulējumu izslēgt no Izglītības likuma grozījumiem vēl pirms trešā, noslēdzošā lasījuma.

Vairāki Ventspils un novada skolu vadītāji Ventas Balsij skaidroja savu nostāju šajā jautājumā un dalījās pieredzē, kā viņu skolās risina situācijas, kad bērns atkārtoti izturas vardarbīgi pret saviem vienaudžiem un pedagogiem. Visi uzrunātie norādīja, ka katru situāciju analizē individuāli un līdz ar to risinājumi ir dažādi. Tajā pat laikā to, ka bērnam vardarbīgas uzvedības dēļ būtu jāpiemēro mājmācība, īsti neatbalsta.

Pārventas pamatskolas direktore Vēsma Laurecka atzīst, ka uz jautājumu par bērnu izslēgšanu no izglītības apgūšanas mācību iestādē atkārtotas vardarbības gadījumā viennozīmīgas atbildes nav. No vienas puses, šādi bērni teju vai paralizē mācību darbu un mājmācība varētu būt risinājums, bet, no otras puses, viņa atzīst, ka jau pandēmijas laikā, kad mācības noritēja attālināti, gan bērni, gan arī pieaugušie ir zaudējuši socializēšanās iemaņas. «Mums visiem no jauna ir jāmācās pacietība, arī līdzjūtība,» atgādina Laurecka. Viņa aicina deputātus kādreiz atbraukt uz skolu un visas dienas garumā pavērot, ar kādām situācijām skolās saskaras un kā tās risina. Skolai pietrūkst atbalsta personāla, kas situācijās, kad kāds bērns izturas agresīvi un kļūst vardarbīgs, spētu atbilstoši rīkoties. Skolai ir izstrādāti normatīvie noteikumi, pēc kuriem vadoties tiek risinātas dažādas problēmsituācijas. Oktobra beigās Pārventas pamatskolā tiks rīkota konference, kuras laikā vecākus iepazīstinās gan ar izmaiņām noteikumos, gan skolas atbalsta personālu.

Popes pamatskolā nesen veikti grozījumi skolas normatīvajos aktos tieši sadaļā, kas attiecas uz rīcību bērnu vardarbīgas uzvedības situācijās. Skolā bez apstākļu noskaidrošanas un risinājuma netiek atstāti ne emocionālās, ne arī fiziskās vardarbības gadījumi. «Fiziskas vardarbības gadījumā aicinām uz sarunu gan vardarbīgā bērna, gan arī cietušā ģimeni, iesaistām skolas atbalsta personālu,» skaidro Popes pamatskolas direktore Paula Sniedziņa. Atkārtotas vardarbības gadījumā tiek organizētas atkārtotas pārrunas un skola konsultatīvos nolūkos var vērsties Valsts policijā un nepieciešamības gadījumā iesaista arī citas valsts iestādes. Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, vienas panacejas, risinot šādas situācijas, nevar būt. Direktore uzskata, ka problēmsituācijas jārisina cieņpilni.