Satversmes tiesa 24. maijā ierosināja lietu ''Par Ostu likuma 4. panta trešās daļas 1. punkta, 4. panta devītās daļas, 7. panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16. punkta 1. un 2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam''.
Lieta ierosināta pēc divdesmit divu 13. Saeimas deputātu pieteikuma. Apstrīdētās normas stājās spēkā 2022. gada 27. aprīlī un tās paredz regulējumu attiecībā uz ostas teritorijā esošo pašvaldību nekustamo īpašumu, kā arī Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.
Apstrīdētās normas nosaka valsts un pašvaldības zemes un akvatorija nodošanu ostas pārvaldes kapitālsabiedrības valdījumā, kā arī paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības. Valstij šajā kapitālsabiedrībā pieder ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāla daļu (akciju).
Pieteikuma iesniedzēju ieskatā apstrīdētās Ostu likuma normas nesamērīgi iejaucas pašvaldības īpašuma tiesībās un līdz ar to ir pretrunā ar samērīguma principu un pašvaldības principu, kas izriet no Satversmes.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ostu likuma normas rada tik negatīvas sekas pašvaldībai un tās iedzīvotāju interesēm, ka tās nevar atzīt par samērīgām. Saeima esot arī pārkāpusi labas likumdošanas principu, jo apstrīdēto normu apspriešanā un pieņemšanā neesot notikušas savlaicīgas, godīgas un īstas konsultācijas ar pašvaldībām, kā arī apstrīdētās normas nav pienācīgi pamatotas ar izskaidrojošiem pētījumiem.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu – līdz 25. jūlijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 24. oktobris.
Arī Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome jau 5. maijā ir pieņēmusi lēmumu sagatavot un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par likuma ''Grozījumi Likumā par ostām'' neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, vēlāk ietverot šajā pieteikumā arī atsauci uz steidzamības kārtā pieņemtajiem Grozījumiem Ventspils brīvostas likumā. Ventspils valstspilsētas pašvaldība vairākkārt ir izteikusi savus iebildumus par augstāk minēto likumu saturu.
Komentāri (12)
50/50 ir godīgs risinājums.
Ostas pilsēta nav parasta pilsēta, Tā ir stratēģiskais objekts , tāpat kā dzelzceļš. Un valstij tur jābūt svarīgai teikšanai.
Un Latvijas Gāze, piemēram, nav stratēģisks objekts?
Nav runa par to, ka nav jābūt teikšanai, arī iepriekš valstij bija teikšana. Bija 50/50 , neviens nevarēja pieņemt lēmumu bez otras puses piekrišanas, tas arī bija normāli, ka arī pašvaldība varēja lemt par to, kā tiek izmantota tās zeme, ēkas, iestāes.
Nu bet vai tad 50/50 nav svarīga teikšana? Tak var par visu vienoties, ja grib. Osta Ventspils pilsētā nav parasts objekts, ostas teritorija ir 42% no pilsētas teritorijas.
Jā 42% pilsētai ko savu laiku Lembergs safīrēja lai gūtu no visa tā labumu.
Par Latvijas gāzi - nezinu vai tas būtu stratēgiskais objekts ( Ventspilī piem. tās nav) , bet Latvenergo - jā.
Vai ir normāli, ka 42% pilsētas skaitās ostai. Piemērām, Celtnieku ielas vasarnīcas ( vai oficiāli - mazdārziņi) skaitās ostas teritorija vai Pārventas dzīvojamās mājas. Priekš kam?
Bet vai zinat kāpēc uz V-pili nav gāzes vada?
Nu tagad arī dārziņi un dzīvojamās mājas būs ostai, līdz ar ko valsts pārvaldē. Būs mums tagad valsts dārziņi, redzēs kā tad ar tiem tur ies..
Kādreiz bija dzirdēts, ka no Skrundas vilkt gāzvada zaru un Ventspilī neatmaksājas.
Domāju, ka valsts ar mazdārziniem vai dzīv. māju teritorijām nenodarbosies - jāuztur štats , kas nodarbosies ar nomas līgumiem, nomas maksas iekasēšanu
Vis ko var grozīt, bet kāpēc jāgroza tas kas labi strādā? Būtu tur izdomājuši, ka valdē obligāti konkursa kārtībā jābūt cilvēkiem, nu labi, bet tagad vienkārši pārņem ostu. Vismaz to rūpnīcu padarīšu atstātu pilsētai, lai valsts ņemas ar ostu.