Ventspils jau gatava bēgļu uzņemšanai

To abu pašvaldību vadītāji apstiprināja šodien notikušajā Ventspils valstspilsētas un Ventspils novada sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas sēdē, kurā pēc pēdējiem notikumiem Ukrainā tieši bēgļu jautājums kļuva par galveno. Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts sēdē informēja, ka Latvijas valsts šobrīd rēķinās ar aptuveni 10 000 bēgļu uzņemšanu, tāpēc tiek apzinātas pašvaldību iespējas izmitināt pie sevis šos cilvēkus. Tāpat nākamajā nedēļā paredzēts rīkot šim jautājumam veltītu semināru, bet esot lieliski, ka jau ir pašvaldības, kas bēgļus gatavas uzņemt kaut tūlīt.

Ventspils mērs Jānis Vītoliņš gan norādīja, ka situācija attīstās straujāk, nekā sākotnēji varēja domāt un palīdzība var būt vajadzīga jau tuvākajā laikā: «Sākumā bija prognozes, ka bēgļi vispirms dosies uz Rietumukrainu un tikai tad šķērsos robežu, bet šobrīd publiski pieejamā informācija liecina, ka bēgļi lielā skaitā pamet valsti. Man jau vakar bija informācija par bēgļu iespējamo ierašanos, uz ko atbildēju, ka mēs esam gatavi viņus uzņemt.»

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes izpilddirektors Aldis Ābele, kurš ir bēgļu jautājumu galvenais koordinators, apstiprināja, ka pilsēta uzreiz gatava uzņemt 200 bēgļus: «Šīs vietas ir Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcas atsevišķā korpusā. Tie ir divvietīgi numuriņi, stāvos ir 3 virtuves, sanitārie mezgli, tātad pieejamas visas ērtības. Šobrīd vēl notiek sarunas ar firmu, kas varētu nodrošināt ēdināšanu, jo bija nosacījumu, ka tā jānodrošina trīs reizes diena, un domāju, ka šo jautājumu arī ātri sakārtosim. Tā kā jau šobrīd esam gatavi, bet nepieciešamības gadījumā vietu skaitu varam palielināt.»

Viņš arī informēja, ka bēgļu izmitināšanas jautājumus var noskaidrot, zvanot uz Pašvaldības policijas dežūrdaļu (mob. 28680808; 636 80808, 636 22934), kur zvani tiek pieņemti 24 stundas diennaktī un visu nedēļu. «Domājam, ka darba dienās varētu pieslēgties arī Tūrisma informācijas centrs, jo tā tomēr varētu būt vieta, kurā cilvēki meklētu nepieciešamo informāciju,» piebilda Ābele.

Vītoliņš informēja, ka vajadzības gadījumā izmantot varēs arī Piejūras kempingu: «Jau no pirmdienas kempingā būs pieejamas 60 vietas, bet pāris nedēļu laikā tās varēs palielināt līdz 130. Tas ir atkarīgs no rezervācijām.» Ar bēgļu uzņemšanu palīdzēt varēs arī Ventspils novads. «Ja būs tāda nepieciešamība, varam piedāvāt 60 vietas Stiklu internātā un 30 vietas Piltenes internātā. Tajās varbūt nav tik labi apstākļi kā Ventspilī, bet tās ir normālā stāvoklī.»

Pilsētas mērs arī atzīmēja, ka Ventspils gatava bēgļiem sniegt arī rehabilitācijas pakalpojumus, ja tas būs nepieciešams. Nakurts atzina, ka šobrīd valstij nav konkrēta plāna šajā jautājumu, bet ir skaidrs, ka tiks noskaidrots bēgļu veselības stāvoklis, ierodoties Latvijā. «Svarīga ir arī Migrācijas dienesta iesaiste jautājumā par humanitārajām vīzām. Ja visa šī situācija ievelkas un cilvēkiem Latvijā jāpaliek ilgāku laiku, aktuāls būs jautājums par darba iespējām. Ne jau visi viņi gribēs tikai sēdēt viesnīcā. Domāju, pašvaldības var kļūt par koordinatoriem šajā jautājumā,» sprieda Vītoliņš.

Sapulcē piedalījās arī Kurzemes reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Ivo Lemšs, kuram tika lūgts komentēt situāciju ar potenciālo radioaktīvo piesārņojumu pēc tam, kad Krievijas armija ieņēmusi Černobiļas Atomelektrostaciju un nav skaidrs, vai tur esošie darbinieki var turpināt pildīt savus pienākumus. Lemšs skaidroja, ka, ņemot vērā meteoroloģiskās prognozes, šajā nedēļā Latvijai nekāda piesārņojuma apdraudējuma nav.