Ģimenes ārste, pediatre un arodslimību ārste Ilva Cērpa ir pārliecināta, ka vakcinācija pret Covid-19 ir droša kā gados jauniem cilvēkiem, tā arī senioriem, un aicina to darīt, lai pasargātu no nelaimes sevi, savus tuviniekus un atgrieztos normālā dzīvē.

Kāda šobrīd ir jūsu kā ģimenes ārsta ikdiena?

– Man ir divas prakses vietas: feldšera punkts Puzē un pamata prakses vieta Ugālē. Feldšere man ļoti palīdz organizēt Puzes un tuvējās apkārtnes cilvēku vakcinēšanu pret Covid-19. Kad pieraksts ir izveidots, konkrētās dienās dodamies izbraukumā uz Puzi. Katra nākamā pacienta pieraksts uz vakcināciju pret Covid-19 ir ik pēc 10 minūtēm. Katram cilvēkam vispirms tiek veikta pamatpārbaude. Pēc vakcīnas saņemšanas lūdzam 15 minūtes uzkavēties. Cilvēku masa ir jāorganizē. Tāpat cilvēkus nereti nākas motivēt, nomierināt, pārliecināt, ja kāds vēl šaubās. Ir jāveido rinda, rēķinoties ar to, ka vakcīnas ir noteiktā skaitā un katrā pudelītē vakcīnas devu skaits ir limitēts. Piemēram, Pfizer pudelē ir sešas devas, Moderna – desmit vakcīnas devas, Janssen – piecas. Tā ir smalka menedžēšana. Teikšu godīgi, esam diezgan pārstrādājušies. Ne vien darba stundu ziņā, bet arī emocionāli ir grūti.

Kā vērtējat iedzīvotāju atsaucību vakcinēties pret Covid-19?

– Pirmajā uzsaukumā vakcinēties pret Covid-19, kad priekšroka bija riska grupām, tostarp senioriem, atsaucība bija ļoti liela. Braucām pie cilvēkiem uz mājām, lai vakcinētu tos, kas paši dažādu iemeslu dēļ nevar ierasties. Reģions, kurā es strādāju, ir ļoti liels – Usma, Amjūdze, Māteri, Rāpati, Puze, Stikli. Šobrīd lielākoties vakcinējas tie, kuri pavasarī un vasarā dažādu iemeslu dēļ atteicās to darīt. Zinu, ka daļai veco cilvēku nākas izjust spiedienu no jaunās paaudzes – viņi baidās runāt par vakcinēšanos, pat ja vēlas to darīt.

Kāpēc ir jāvakcinējas?

– Vakcinēšanās samazina iespēju inficēties un pārnēsāt vīrusu, kā arī pasargā no smagas slimības gaitas. Mūsdienu sabiedrībā vairs nav masveida saslimšanas ar tuberkulozi, difteriju, stinguma krampjiem, masalām, masaliņām tikai tāpēc, ka pret šīm slimībām ir vakcinēta lielākā daļa sabiedrības – aptuveni 98% populācijas. Ir jāvakcinējas pret Covid-19 arī tāpēc, lai mēs beidzot varētu sākt dzīvot, apskaut cits citu, samīļot.

Daļa senioru nevakcinējas pret Covid-19, baidoties par to, ka vakcīna varētu negatīvi ietekmēt jau esošās hroniskās slimības un radīt komplikācijas. Vai ir pamats tā domāt?

– Ir tikai divas ļoti stingras kontrindikācijas, kuru dēļ cilvēks nevar saņemt vakcīnu – akūta saslimšana (klepus, iesnas, paaugstināta ķermeņa temperatūra) un alerģiska, anafilaktiska reakcija uz kādu no vakcīnā esošajām sastāvdaļām. Cilvēkiem, kuri sirgst ar hroniskām slimībām – cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu, epilepsiju, bronhiālo astmu u.c. – un kuru organisms slimību ietekmē jau tā ir novājināts, ir samazināta spēja pretoties vīrusa izraisītai infekcijai un izvairīties no vidējas vai smagas slimības gaitas. Es nezinu nevienu senioru, kuram nebūtu kāda kaite, un tieši tāpēc cilvēkiem gados ir jo īpaši svarīgi vakcinēties.

Kādi ir biežākie iemesli, ko cilvēki min, nevēloties vakcinēties? Un vai tie ir balstīti ticamā informācijā?

– Lauku cilvēki visbiežāk saka, ka tāpat jau nekur neiet. Bet, turpinot sarunu, kopīgi secinām, ka pa ceļam vai no ģimenes ārsta prakses ieiet veikalā, aiziet uz tirgus laukumu, satiek citus cilvēkus. Otrs biežākais iemesls ir bailes, saklausoties visu ko. Pensionārīšiem sociālie tīkli nav tik pieejami, bet viņus pret vakcināciju noskaņo jaunā paaudze. Ir arī tieši pretēji gadījumi. Atnāk mazbērni un piesaka omīti vakcinācijai, jo grib aizbraukt ciemos, grib, lai mazbērni varētu paciemoties, un viņi baidās par to, lai neaizvestu vecajam cilvēkam vīrusu.

Vai pieņēmums, ka jebkura vakcīna novājina imunitāti, ir patiess?

– Nē! Tieši otrādi – tā dod impulsu imūnajai sistēmai strādāt. Jāsaprot, ka ar vakcīnu organismā neievada pašu vīrusu, bet gan antivielas. Imūno sistēmu novājina smēķēšana, alkohola lietošana, kas padara cilvēku vāju. Tā gan ir.

Vai kāda no vakcīnām senioriem ir piemērotāka par citām?

– To katram vajadzētu apspriest kopā ar ģimenes ārstu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar vēnu veselību un pastāv trombembolijas risks, neiesaka vakcinēties ar AstraZeneca un Janssen vakcīnām. Tā vietā labāk izvēlēties RNS vakcīnas, kurām trombu veidošanās risks ir mazāks, – Pfizer un Moderna. Bērniem un jauniešiem no 12 līdz 25 gadu vecumam ieteicama Pfizer vakcīna. Pēc antivielu veidošanās visefektīvākās ir Pfizer un Moderna vakcīnas, proti, 98% un 97%. Vismazāk antivielas organismā izstrādājas pēc Janssen vakcīnas, tāpēc arī šobrīd notiek diskusijas par otras vakcīnas saņemšanu cilvēkiem, kuri vakcinējušies ar Janssen. Pirmie zinātniskie pētījumi liecina, ka divus mēnešus pēc Janssen vakcīnas saņemšanas antivielu līmenis vairs nepaaugstinās, paliek līdzšinējā līmenī vai samazinās.

Tas ir līdzīgi kā ar vakcināciju pret ērču encefalītu. Saņemot pirmo un otro poti, nākamā ir pēc gada, pēc tam pēc trim un pieciem gadiem, lai nepārtraukti paaugstinātu antivielu līmeni. Pieļauju, ka vakcinācija pret Covid-19 būs jāatkārto ik pēc kāda laika, līdzīgi kā pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Manā praksē ir gadījums, ka pacients, kurš šī gada martā saslima ar Covid-19, nupat oktobrī saslima atkārtoti, esot nevakcinēts. Iespējams, ir mainījies vīrusa tips un iepriekš iegūtā imunitāte nespēja ar to cīnīties. Līdz ar to pastāv iespēja, ka cilvēki, kuri ir pārslimojuši Covid-19 un tā iemesla dēļ atsakās potēties, maldās.

Vai jūsu praksē ir bijuši smagi Covid-19 pacienti?

– Dažiem pacientiem ir nācies ārstēties stacionārā, bet, par laimi, neviens nav aizgājis Covid-19 dēļ. Mans tētis martā ļoti smagi izslimoja Covid-19 infekciju, viņam bija abpusējs plaušu karsonis. Ļoti labi zinu, kā viņš jutās. Atveseļošanās ilgst joprojām. Slimošanas laikā zaudēti 13 kilogrami, moka ilgstošs bezspēks, nogurums.

Vai jūsu praksē ir bijuši smagu blakņu gadījumi pēc vakcīnas?

– Neviena. Līdz šim esmu savakcinējusi vairāk nekā 700 cilvēkus, un nevienam nav bijušas smagas blaknes. Dažiem pēc vakcīnas saņemšanas īslaicīgi paaugstinājās ķermeņa temperatūra. Vairums minēja, ka izjuta sāpes vietā, kur izdarīta injekcija.

Ko jūs ieteiktu cilvēkiem, kuri joprojām šaubās un nav izdarījuši savu izvēli – vakcinēties vai nevakcinēties?

– Aiziet pie ģimenes ārsta un aprunāties. Esmu motivējusi ļoti daudzus cilvēkus, kuri šaubās, bet pēc mūsu sarunas nereti saka – ja es būtu atnācis pie jums uzreiz, es jau sen būtu vakcinējies. Ir jāuzticas savam ģimenes ārstam un savas bažas jāizrunā.

Ja lielākā daļa cilvēku nebūs vakcinējušies, vīrusa cirkulācija sabiedrībā turpināsies gadiem, jo viens vīrusa tips nomainīs otru un no jauna sāks slimot tie, kas jau reiz izslimojuši. Un tā tik ilgi, līdz būs pilnīgs medicīnas sistēmas sabrukums. Nevienam nenovēlu to sajūtu, ka, saslimstot un lūdzot pēc medicīniskās palīdzības, nebūs, kas to var sniegt. Pacientiem, kuri man saka, ka tāpat no kaut kā jānomirst, atbildu, ka arī nomirt vajag skaisti. Nevajag nomirt slāpstot.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu

Lasi vēl

Komentāri (20)

  • -15
    Valters 02.11.2021, 12:19:48

    Savādi gan. Personīgi zinu cilvēku, kas uzreiz pēc potes
    nokļuva slimnīcā. Kāda ir ģimenes ārstu atbildība šādos gadījumos? Pareizi-nekāda. Jo nauda nesmird.l

  • -13
    Elviss22 02.11.2021, 12:29:46

    Ja vakcinētie arī var inficēties un vēl piedevām aplipināt citus, tad kāda jēga no tās vakcīnas?

  • -7
    _āmen_ 02.11.2021, 12:35:47

    Nenonākt slimnīcā. 85% slimnīcā ir nevakcinētie.

  • -8
    Inkvizitors 02.11.2021, 13:30:11

    Kukū, lasiet, lūdzu, pirms komentēt.

    Kāpēc ir jāvakcinējas?
    – Vakcinēšanās samazina iespēju inficēties un pārnēsāt vīrusu, kā arī pasargā no smagas slimības gaitas. Mūsdienu sabiedrībā vairs nav masveida saslimšanas ar tuberkulozi, difteriju, stinguma krampjiem, masalām, masaliņām tikai tāpēc, ka pret šīm slimībām ir vakcinēta lielākā daļa sabiedrības – aptuveni 98% populācijas. Ir jāvakcinējas pret Covid-19 arī tāpēc, lai mēs beidzot varētu sākt dzīvot, apskaut cits citu, samīļot.

  • -10
    Valters 02.11.2021, 13:54:58

    Tu līdz šim nedzīvoji? Neapskāvies? Nesamīļojies?
    Man tevis žēl. Atliek vien novēlēt "nomirt skaisti".

  • -12
    Valters 02.11.2021, 14:00:36

    Jautājums ģimenes ārstei:cik potes vēl ir paredzētas potēt? Kamēr NOPOTĒS?

  • -8
    Inkvizitors 02.11.2021, 14:05:43

    Ja jūs nebūtu tik aprobežots, gan jau šo informāciju sen būtu atradis un noskaidrojis. Piedāvājam glābt jūsu dvēseli sārtā. Ko teiksiet?

  • -10
    Valters 02.11.2021, 14:13:00

    Šo informāciju nekur neatrast, jo nevar zināt, kas pianistam vēderā.

  • -3
    Krišs Daugulis 02.11.2021, 15:48:58

    Inkvizitors ir pārslimojis Kurzemnieks?!

  • -3
    Inkvizitors 02.11.2021, 18:08:36

    Ak, šis kungs (?) ir pazudis, taču pie mums pēc atpestošās palīdzības vērsies nav. Dīvaini...

  • -4
    Dajūsko 03.11.2021, 18:31:38

    Bez Kurzemnieka garlaicīgi...

  • -2
    Covid 19-22.ventspils.lv 03.11.2021, 19:10:19

    Kurzemnieks?Tas antivakseris,jādomā,sen jau beigts.Un droši vien no tā paša Kovida,kura esamību šis noliedza.Tā viņam vajag.

  • -7
    mernigors 02.11.2021, 17:12:13

    Ar vakcīnu ievada antivielas?

  • -7
    mernigors 02.11.2021, 17:18:06

    Ar vakcīnu ievada antivielas?

  • -2
    warfeis 02.11.2021, 17:42:16

    mernigors nu profesors

  • -1
    mernigors 03.11.2021, 19:27:28

    Atšķirībā no jums es mežģīņu masku nevalkāju....

  • -5
    mernigors 02.11.2021, 18:41:08

    Gada citāti: Ar nāvi vajaga baidīt. Ar vakcīnu ievada antivielas. Arī vakcinētie varēs saņemt slimības lapas.

  • -5
    Dajūsko 03.11.2021, 17:38:41

    https://www.youtube.com/watch?v=uVgROeUvSbI krieviski gan, bet kurš ta nesapratīs... Beidzot patiesība.

  • -4
    Valters 03.11.2021, 21:03:48

    Kurzemnieku Ventas balss "noēda".

  • -2
    Barons (Freiherr) 03.11.2021, 21:14:12

    Tō neir rihtig informācij,le zinat.
    Es bij te izlasit,ka tō Mait-gabal ir nosprāguš.Jedem das Seine.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: