Mūžu dzīvo, mūžu mācies

Latvijā mūžizglītībai vēl nav tik dziļas saknes kā pasaulē, tādēļ ir ļaudis, kas uzskata – izglītība it tikai jaunības prerogatīva. Daudziem nav izdevies realizēt kādreiz lolotu sapni, un tikai vēlāk rodas iespēja to īstenot.

Profesors Ojārs Spārītis zina stāstīt, ka, piemēram, viņa lekcijas mākslas vēsturē Vācijā klausījušies sirmi vīri ap septiņdesmit.

Mūsu pilsētā tālākās izglītības iespējas ir visai plašas. Pirmā, kas sāka piedāvāt mūžizglītības programmas, bija Ventspils Augstskola. Šobrīd tur var apgūt vairākas svešvalodas, latviešu valodu, datorapmācību, tekstildarbus, fiziku, lekciju kursus Praktiskā pārdošana un Latvija pasaules kultūras kontekstā.

VeA piedāvā divas licencētas programmas arī klientiem ar Nodarbinātības valsts aģentūras kuponiem. Mūzikas vidusskolā 70 audzēkņu iesaistījušies lietišķās mākslas un mūzikas programmu apguvē. Vizuālās mākslas interesenti apvienojušies biedrībā Studija «VINcenta». Un tās, pieļauju, nav visas iespējas.

Viena no iestādēm, kas sākusi piedāvāt tālākizglītību, ir Jaunrades nams. Interesenti var izvēlēties apmeklēt kādu no piecām programmām: foto kursi, mūsdienu deju studija Skorpioni, tēlotājas mākslas studija, rokdarbu dizaina studija un kulinārijas kursi (divi pēdējie pasniedzējas slimības dēļ šobrīd nenotiek).

Diemžēl atsaucību neguva piedāvājums veidot astronomijas klubu. Piedāvājums šobrīd atkarīgs nevis no pieprasījuma, bet gan no Jaunrades nama iespējām, konkrēti, pedagogiem. Iestādes direktore Daiga Silarāja skaidro, ka vispirms apzināti pedagogi, kas būtu gatavi strādāt ar pieaugušajiem, saņemot līdzvērtīgu atalgojumu, kā darbojoties ar bērniem.

Lai darbs atmaksātos, grupā jābūt vismaz astoņiem cilvēkiem. Pasniedzēji strādā atbilstoši pašu sagatavotajai autorprogrammai, kas apstiprināta Izglītības pārvaldē. Tā kā Jaunrades nams atvērts līdz plkst. 22, nodarbības lielākoties notiek vakaros, jo pārējā laikā valda bērni – viņu interešu izglītība ir prioritāra. Savstarpēji vienojoties ar pedagogu, daļa kursantu uz nodarbībām nāk citā laikā, ja ir brīvas telpas. Piemēram, foto kursu pasniedzējs Andris Rebhūns atklāj, ka ar dažiem audzēkņiem strādājot dienā. Savukārt tēlotājas mākslas studijas skolotāja Mārīte Kluša uzskata, ka vizuālās mākslas darbnīcu varētu noslogot vēl vairāk, bet tas jau atkarīgs no pieprasījuma.

Maira Čakstiņa ir ļoti apmierināta ar foto kursiem – viņa jau sen bija vēlējusies apgūt šo prasmi, bet līdz šim piedāvājums bijis tikai bērniem un jauniešiem. Lai gan sieviete dzīvo Ancē, viņa nesūdzas ne par tālo braukšanu, ne kursu izmaksām (9 lati mēnesī) un ceļa izdevumiem: «Ja ir liela vēlme un interese, tad var visu.» Vienīgais mīnuss, ko min Čakstiņa, ir reklāmas trūkums – viņa pati gluži nejauši uzzinājusi par šo iespēju.

Par foto kursiem, īpaši par pasniedzēju, atzinīgi izsakās arī Svetlana Grīnfelde. Kristīne Austere Jaunrades namā pusgadu apmeklējusi tēlotājas mākslas studiju, un par to izsakās pozitīvi: «Mani saista pats process un jutos tur mājīgi.» Pēc pasniedzējas mudinājuma viņa turpina apgūt savas prasmes augstākā līmenī studijā VINcenta.