Laiks kopš tūkstošgades sākuma iezīmējis jaunas aprises mūsu pilsētas vaibstos. Brīvostai attīstot jaunu darbības virzienu, Ventspils īsā laikā kļuvusi par Latvijas prāmju satiksmes galvaspilsētu.

Apskati fotogrāfijas!

«Prāmju satiksmes attīstības progresu Ventspils ostā grūti pārvērtēt. Atšķirībā no citām Baltijas jūras ostām, kur šis virziens tiek attīstīts desmitiem gadu, Ventspils tikai 11 gadu laikā ieņēmusi neapstrīdamas līderpozīcijas prāmju pārvadājumu jomā Latvijā,» saka Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Tads rezultāts sasniegts, pateicoties mērķtiecīgai Brīvostas pārvaldes stratēģijai, kas balstās uz trīm ziloņiem – saglabāt esošās ostas pozīcijas, dažādot tās darbību un pakalpojumus un attīstīt rūpniecību.

Veikts milzīgs ceļš no pirmās prāmju līnijas Ventspils–Vestervīka, kuru 2000. gadā atklāja reģionālās nozīmes operators VV-Line, līdz prāmju savienojumiem ar Vāciju, Skandināviju un Krieviju, ko apkalpo Eiropā lielākās kuģošanas kompānijas Scandlines un Finnlines. Turklāt Scandlines uz Ventspili pārcēlis savu transporta pārvadājumu centru Baltijas jūras reģionā. Savukārt Finnlines pagājušā gada vidū iekļāva Ventspili maršrutā TransRussiaExpress, kas savieno Lībeku–Zasnicu–Sanktpēterburgu.

Par Ventspils konkurētspēju izteiksmīgi liecina arī fakts, ka šā gada sākumā Scandlines nomainīja prāmi Ask, kas kursēja uz Zviedrijas ostu Nineshamnu, pret daudz iespaidīgāku Scottish Viking. Jaunais prāmis var uzņemt 3,5 reizes vairāk pasažieru un autovadītāju nekā iepriekšējais. 2009. gadā būvētais prāmis nodrošina ne vien ērtāku, bet arī lētāku ceļojumu uz Zviedriju. To apstiprina pasažieri un kravu automašīnu šoferi.

Maršrutu Ventspils–Nineshamna labprāt izvēlas ceļotāji ne tikai no Latvijas, bet arī no kaimiņos esošās Lietuvas, kaut gan prāmji uz Zviedriju kursē arī no Rīgas un Klaipēdas. Prāmju terminālī sastaptais Mažeiķu iedzīvotājs Gvidas deodas uz Zviedriju peļņā. No Ventspils brauciens iznākot lētāks nekā no Klaipēdas. Panevēžas iedzīvotājs Aļģis agrāk braucis uz Zviedriju no Rīgas vai Klaipēdas. Šoreiz viņš izvēlējies Ventspili, jo aprēķinājis, ka no šejienes viņam brauciens iznāks par 60 eiro lētāks.

Šoferis no Latvijas Guntis, kurš ved uz Zviedrijas pilsētu Upsalu metālkonstrukcijas, novērtē prāmja lielo stabilitāti. «Pat vētru laikā tāds prāmis ir stabils,» saka šoferis. Kravu pārvadātāji īpaši novērtē apkalpošanas ātrumu, ko ļauj nodrošināt dalītā plūsma – pašažieri izmanto prāmju termināli, bet fūres apkalpo Kravu autotransporta apkalpošanas centrs. Tik mūsdienīga infrastruktūra nav sastopama visās ostās.

Scandlines darbiniece Evija Šīmane saka, ka pērn – pēc krituma 2009. gadā – no jauna pieaudzis pasažieru skaits un kravu automašīnu plūsma visos virzienos. Turklāt šī gada pirmo mēnešu rezultāti, salīdzinot ar analoģisku pagājušā gada posmu, ir vēl labāki.

Pasažieru prāmis atdzīvinājis seno namu Dārza ielā 6, kas celts 18. gadsimtā. Kādreiz šeit dzīvoja cilvēki, mācījās Reālskolas audzēkņi, bet tagad ēka uzņem pasažierus no visas pasaules un padara krāšņāku mūsu pilsētu.

INTERESANTI FAKTI:

 

Prāmju satiksme no Ventspils

Nineshamna (Zviedrija) – 5 reizes nedēļā (Scandlines)

Traveminde (Vācija) – 2 reizes nedēļā (Scandlines)

Lībeka (Vācija) – 2 reizes nedēļā (Finnlines)

Sanktpēterburga (Krievija) – 2 reizes nedēļā (Finnlines)

Scottish Viking

Būvēts 2009. gadā Itālijā

Garums – 186,5 m

Ietilpība – 2 250 klājmetru, 120 treileru, 489 pasažieru vietu.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: