Ventspils muzeja vadošais pētnieks un arheologs Armands Vijups veica arheoloģisko uzraudzību ietves seguma izbūves laikā zem tirdzniecības kioskiem Ostas ielā 7, kas arī nesa atklājumus.
Atklājumi arheoloģiskās uzraudzības laikā
2Zemes darbi piekļāvās senās, 17.-18.gs. izmantotās Ventspils pilsētas kapsētas teritorijai, kura atradās kvartālā starp Ostas, Tirgus, Skolas un Zvana ielām. Negaidīts atradums bija ārpus līdz šim zināmās kapsētas robežām atsegtais kaps – 22-24 gadus veca vīrieša apbedījums, kurš, spriežot pēc kaulu stāvokļa (noteica bioarheoloģe G. Zariņa) bijis smaga fiziska darba darītājs. Nav skaidri apsvērumi, kas likuši šo cilvēku apbedīt ārpus kapsētas robežām. Ārpus kapsētas žoga šajā laikā apglabāja pašnāvniekus, draudzei nepazīstamus klaidoņus, citas marginālas un tā laika sabiedrībai nevēlamas personas.
Pārējās arheoloģiskās liecības šajā teritorijā saistās ar nesenāku pagātni – 19.-20.gs. To starpā interesantākā ir 19.gs. beigu misiņa zvans, ko izmantoja zirgu pajūgu rotāšanai. Pēc restaurācijas, ko veica Ventspils muzeja metāla restauratore Ineta Niedola, atklājās reljefs uzraksts krievu valodā: “Купи. Не скупись. Веселись“ (Nopērc. Neskopojies. Priecājies), kas liecina par 19.gs. reklāmas tradīcijām. Visticamāk gan, ka Ostas ielā zvans netika lietots sākotnējā funkcijā, bet gan izmantots kā durvju zvans.
Komentāri (2)
Ārpus kapsētām šur tur tika apglabāti arī aktiereļi reliģisku motīvu dēļ. Tie tika uzskatīti par cilvēkiem ar divām dvēselēm. Krievijā pat vēl 20 gs sākumā to praktizēja.
Aktiereļi senāk kad vēl nebija kino, tad tā bija nicinoša profesija sociumā. Šodien kad politisko-finansiālo varu ir sagrābuši deģenerāti, tad arī attiecīgi praktiski visu izklaides industriju ir aizpildījuši ļautiņi ar zemu morāli, kuri ikdienas sniedz ''kvalitatīvu kultūru'' no teātru skatuvēm un kinoteātriem.
Un vēl-ik nedēļu atbild uz iedzīvotāju jautājumiem,rīko preses konferences un gudri spriež par notiekošo ne tikai Latvijā,bet visā plašajā pasaulē!