Strādā, paļaujoties uz goda vārdu

Izglītības un zinātnes ministrija kavējas ar mērķdotāciju apstiprināšanu skolotāju atalgojumam. Ventspils pilsētas un novada Izglītības pārvaldēs apliecina, ka finansējums turpmākajiem četriem mēnešiem vēl nav zināms un nevar apstiprināt skolotāju algas.

Šāda situācija šobrīd ir visā Latvijā. Līdz ar finansēšanas modeli nauda seko skolēnam, kas tika ieviests 2009. gadā, mērķdotāciju apjoms tiek aprēķināts katra mācību gada sākumā, apkopojot datus par skolēnu skaitu. No šīs naudas skolas direktori pēc noteiktas metodes var plānot atalgojumu katram skolotājam. Skolas to jau izdarījušas un iesniegušas pašvaldību Izglītības pārvaldēs. Algu, pulciņus un konsultācijas direktori plānojuši, balstoties uz valsts amatpersonu solījumiem, ka var rēķināties ar tādu pašu naudu uz vienu skolēnu, kāda bija iepriekšējā mācību gada otrajā pusē.

Izglītības un zinātnes ministrija kavēšanos skaidro ar birokrātisku procedūru, jo visas pašvaldības nav laikus iesniegušas ziņas par skolēnu skaitu. Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes padomniece Agnese Korbe uzteic Ventspils novadu un pilsētu par laikā iesniegtajiem datiem un norāda, ka kavēšanās sanākusi dažu novadu neapzinīguma dēļ. Korbe sola, ka finansējuma apstiprinājumam jābūt kuru katru dienu, un saka, ka skolotājiem nevajadzētu bažīties par tā samazinājumu.

Ventspils pusē skolas dzīve norit, kā iecerēts, un skolotāji strādā ieplānoto slodzi. «Mācību gadu uzsākām ar pārliecību, ka viss būs tāpat, kā pagājušajā gadā, taču finansējumu nezinām. Lai arī ceram, īstas pārliecības, ka finansējums būs vismaz iepriekšējā gada apjomā, nav,» atklāj Ventspils 5. vidusskolas direktore Sandra Maizīte. Viņai pievienojas 6. vidusskolas direktore Valentīna Jankovska, norādot – ja skolotāji tagad nestrādātu, bet gaidītu, skolēni pierastu pie tāda režīma un pēc tam uzsākt intensīvākas nodarbības būtu grūtāk.

Ventspils Izglītības pārvaldes ekonomiste Ginta Gundare skaidro, ka līdzekļi mācību procesa nodrošināšanai noteikti būs, bet pagaidām skolas nav pārliecinātas, vai varēs nodrošināt interešu izglītību cerētajā apjomā.

Ventspils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aina Klimoviča cer, ka, ņemot vērā šogad ieviesto blīvuma koeficientu – 1,3% par katru skolēnu –, kas pienākas Ventspils novadam, finansējuma pieaugumam vajadzētu būt pat par 30% lielākam. Ja šīs prognozes apstiprināsies, šogad no valsts piešķirtā finansējuma Ugāles vidusskolai nebūs jādotē mazās novada skolas.

Ugāles vidusskolas direktore Lāsma Millere arī apliecina, ka skolotāji strādā un tarifikācija iesniegta Ventspils novada domes Izglītības pārvaldei. Tomēr pārliecības par to, kāds finansējuma apjoms skolai tiks atvēlēts, šobrīd nav. Millere uzsver, ka noskaņojums skolotājiem nav tik nospiedošs kā pagājušā mācību gada sākumā, kad algas tika būtiski samazinātas.

Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics izteicis pieņēmumu, ka no nākamā gada janvāra skolotājiem jārēķinās ar iespējamu finansējuma samazinājumu. Savas prognozes viņš pamato ar valdības solījumu starptautiskajiem aizdevējiem. Arī kuluāros tiek runāts, ka izglītības jomai finansējums nākamajā budžetā atkal tiks apgriezts.

Gruškevics norāda, ka tādā gadījumā ministrijas iekšienē būs jālemj, kam atņemt – augstākajai vai profesionālajai izglītībai, zinātnei vai pedagogu algām. Tajā pašā laikā ministre Tatjana Koķe (ZZS) šādus apgalvojumus kategoriski noraida, paziņojot, ka sarunās ar aizdevējiem viņa pārliecinājusi, ka finansējuma samazinājums izglītības nozarē nav ne pieļaujams, ne iespējams.